Sporta traumu profilakse
Cilvēki, kas nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm gan vaļasprieka, gan profesionālā līmenī, nereti sastopas ar traumām.
Osguda-Šlatera slimība ir lielā liela kaula nelīdzenuma atkārtotā trauma, ko izraisa augšstilba četrgalvainā muskuļa cīpslas darbība.
Vienkāršiem vārdiem runājot – vienas cīpslas piestiprināšanās vietas pārlieku liels kairinājums. Bērnam sāp neliels paugurs zem ceļa locītavas.
Slimības galvenais simptoms ir sāpes zem ceļa locītavas apakšstilba lielā liela kaula priekšējā virsmā, kas pastiprinās pie skriešanas, lekšanas, kāpšanas pa kāpnēm un stāvēšanas uz ceļiem.
Dažkārt novēro arī šīs vietas pietūkumu, apsārtumu. Sāpes var būt abos vai vienā celī.
Osguda-Šlatera slimība ir raksturīga tikai augošajiem bērniem. Kāpēc? Jo vieta, kur pie kaula piestiprinās augšstilba četrgalvainā muskuļa cīpsla, sakrīt ar kaula augšanas zonu. Šī zona ir mīkstāka un vieglāk traumējama nekā pats kauls. Nodarbinot šo muskuli (visas aktivitātes, kur jāiztaisno celis), cīpsla tiek raustīta un līdz ar to kairināta tās piestiprināšanās vieta pie kaula. Dažkārt tiek atrauti nelieli kaula gabaliņi. Tas izraisa iekaisumu un sāpes. Biežāk šī slimība skar aktīvus bērnus, sportistus vecumā no 9 līdz 15 gadiem.
Slimību atklāj, uzklausot sūdzības, izvērtējot bērna aktivitātes līmeni un klīniski izmeklējot. Tipiska pazīme, kas norāda uz Osguda-Šlatera slimību, ir sāpju sajūtas pastiprināšanās uzspiežot uz lielā liela kaula nelīdzenumu. Lai nesajauktu to ar citu slimību, var veikt ceļa rentgenu vai ultrasonogrāfiju.
Ārstēšanas pamatā ir sāpju pastiprinošo aktivitāšu ierobežošana. Lai mazinātu iekaisumu un sāpes, var uz sāpīgās vietas likt aukstumu (15 min, 3-5x dienā), lietot pretsāpju un pretiekaisuma ziedes vai medikamentus. Noderēs fizioterapeita konsultācija – daudzos gadījumos muskuļi ap ceļa locītavu ir saspringuši. Fizioterapeits ierādīs, kā pareizi stiept saspringušos muskuļus, kā saudzīgi tos stiprināt. Fizioterapeits vēros, vai ceļa locītava netiek nevēlami noslogota (piemēram, nepareizs pēdas stāvoklis, vāji gūžas muskuļi) un sniegs ieteikumus šo faktoru novēršanai. Lai mazinātu traumētās vietas kairinājumu, fizioterapeits var ieteikt speciālu ortozi vai kinezioloģisko teipošanu. Ļoti retos gadījumos, kad cīpslā ir palikuši atrautie kaula fragmenti, var būt nepieciešams tos izņemt ķirurģiski.
Lai izvairītos no Osguda-Šlatera slimības un citām ceļa locītavas problēmām, svarīgi ir pareizi noslogot ceļa locītavu sportā. Nepieciešams, lai ap to esošie muskuļi būtu elastīgi un spēcīgi. Bērniem, kuri aktīvi sporto, pirms un pēc treniņa ir rūpīgi jāizstiepj muskuļi. Pietupieni, izklupieni un lēcieni jāveic biomehāniski saudzīgi ceļu locītavām. Labs treneris vai fizioterapeits palīdzēs bērnam šajā procesā.
Kamēr bērns turpina augt un aktīvi sporto, slimība var atkārtoties. Lai to novērstu, ir svarīgi, lai fiziskā slodze tiktu atjaunota pakāpeniski. Bērnam jāturpina ievērot fizioterapeita rekomendācijas. Bērnam izaugot, slimības seku parasti nav. Atsevišķos gadījumos cīpslas piestiprināšanās vietā var saglabāties neliels, nesāpīgs uzkalniņš.
Cilvēki, kas nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm gan vaļasprieka, gan profesionālā līmenī, nereti sastopas ar traumām.
Rehabilitācijas programmas bērniem un pusaudžiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, kas radušies iedzimtu vai iegūtu veselības stāvokļu rezultātā.