Kā rīkoties vecākam, ja bērnam ir panikas lēkme
Saglabājiet mieru un parūpējaties, ka bērns, kuram sākusies panikas lēkme, atrodas mierīgā, klusā vietā.
Panikas lēkme
Panikas lēkmes ir viens no visbiežāk sastopamajiem psihes traucējumiem.
Attēls
Created: 28. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Lēkmes laikā cilvēks piedzīvo intensīvu trauksmi, ko var pavadīt citi simptomi – no svīšanas līdz derealizācijas jeb nerealitātes sajūtai. Lēkmju laikā cilvēks nekontrolē situāciju, rodas stipras bailes, ka var notikt kaut kas šausmīgs – var nomirt, sajukt prātā. Pēc lēkmes aktīvās fāzes beigām trauksmes sajūta var saglabāties vēl stundu. Ja panikas ir atkārtotas un biežas, tas var izraisīt izteiktu, gandrīz nepārtrauktu raizēšanos par panikas atkārtošanos. Nepatīkamajām sajūtām periodiski turpinoties, cilvēks pamazām sāk sašaurināt savu dzīves telpu – mazāk iziet sabiedrībā, izvairās no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēlas mierīgāku nodarbošanos, baidās viens iziet no mājas, reizēm atsakās no mācībām, pārtrauc strādāt u.tml. Panikas lēkme ir nepatīkama pieredze, taču tā nav diagnoze uz mūžu. Moderna panikas lēkmju ārstēšana ļauj tikt ar to galā un ievērojami uzlabot cilvēka dzīves līmeni.
Simptomu apraksts
Simptomi sākas pēkšņi, intensitāti sasniedzot aptuveni 5-10 minūšu laikā. Iedala fiziskos un psiholoģiskos simptomos.
Fiziskie simptomi:
- Paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves;
- Pastiprināta svīšana;
- Drebuļi, trīcēšana;
- Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, smakšanas sajūta, paātrināta elpošana (hiperventilācija);
- Sāpes un diskomforts kreisajā krūškurvja pusē;
- Galvas reibšanas sajūta, nestabilitāte, viegluma sajūta galvā vai stāvoklis pirms ģībšanas;
- Tirpšanas, sastinguma vai durstīšanas sajūta (piemēram, rokas un kājas kļūst aukstas);
- Karstuma vai aukstuma viļņi;
- Slikta dūša vai cits ar gremošanas orgāniem saistīts diskomforts (piemēram, bieža vajadzība apmeklēt labierīcības).
Psiholoģiskie simptomi:
- Bailes zaudēt kontroli;
- Bailes sajukt prātā;
- Bailes nomirt;
- Bailes, ka panikas lēkmes atkārtosies;
- Derealizācija (nerealitātes sajūta), depersonalizācijas izjūta (grūti sajust sevi);
- Lai samazinātu panikas lēkmes atkārtošanās iespējamību, cilvēks izvairās no situācijām, kas tās var veicināt.
Panikas lēkmju rezultātā cilvēkam parādās uzvedības pārmaiņas, kas mērķētas uz panikas lēkmju minimizēšanu vai izvairīšanās no lēkmēm vai to sekām. Piemēram, izvairīšanās no fiziskas piepūles, ierastā ritma un ikdienas aktivitāšu ierobežošana, lai panikas lēkmes gadījumā būtu pieejama palīdzība, izvairīšanās no situācijām (iziešana no mājām, sabiedriskā transporta izmantošanas u.c.).
Panikas lēkmju biežums var atšķirties. Katram tas ir individuāli. Tā var būt viena panikas lēkme dzīvē, bet var arī būt reizi mēnesī vai pat vairākas reizes nedēļā.
Cēloņi
Panikas lēkmju izcelsmes faktori joprojām tiek pētīti. Pētījumos tiek minēti gan iekšēji, gan ārēji faktori.
Panikas lēkmju izcelsmē galvenā loma ir atvēlēta fizioloģiskiem un kognitīviem faktoriem. Kā nozīmīgi psiholoģiskie faktori tiek uzskatīti katastrofizēta fizioloģisko simptomu interpretācija un zems trauksmes slieksnis. Daži autori kā nozīmīgus izcelsmes faktorus min arī bērnības pieredzes, piemēram, nedrošo piesaisti, traumatiskos notikumus, ģimenes locekļu slimības u.c. Iekšējie un ārējie stimuli, kas uztverti traumatiskā notikuma laikā, var kļūt par panikas veidošanās mehānismiem. Traumatisku notikumu rezultātā var veidoties gan posttraumtiskā stresa sindroms (PTST), gan panikas lēkmes.
Kā iespējamie panikas attīstības faktori jāmin arī individuālā uzņēmība pret traucējumu attīstību un vides faktori. Neatkarīgi no tā, vai fizioloģiskais vai kognitīvais faktors ir vadošais, vairāku pētījumu galvenais secinājums ir tāds, ka panikas lēkmes ir saistītas ar fizioloģisko reakciju saikni, to asociāciju ar apdraudējumu un katastrofizētām interpretācijām.
Panikas lēkmi var izprovocēt vesela virkne gan ārējo, gan iekšējo stimulu. Panikas lēkmes var izraisīt vairums dažādu situāciju, kā piemēram, panikas lēkmi var izraisīt atrašanās lielveikalā, sabiedriskā vietā vai transportā, skolas apmeklēšana, atrašanās mājās vienatnē, kā arī citas situācijas. Tā rezultātā, lai samazinātu panikas lēkmes atkārtošanās iespējamību, cilvēki izvairās no attiecīgajām situācijām. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka panikas lēkmju un izvairīšanās uzvedības palaidējmehānismi bieži vien ir paša cilvēka iekšējie stimuli – domas, tēli vai fizioloģiskās reakcijas.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Panikas ārstēšanai pielieto medikamentus, psihoterapiju vai to kombināciju. Ārstēšanas veids atkarīgs no panikas lēkmju biežuma, veida un pašsajūtas starp panikas lēkmēm. Panikas lēkmes var kombinēties ar citiem psihoemocionāliem stāvokļiem vai saslimšanām, un tas var ietekmēt ārstēšanas izvēli. Lielākoties lēkmes iespējams kontrolēt pašu spēkiem. Par medikamentu lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu – psihiatru.
Panikas lēkmju ārstēšanā būtiska ir paša cilvēka aktīva līdzdalība un iesaistīšanās. Izvēloties pareizu terapiju un pašam aktīvi iesaistoties, panikas lēkmes ir pārvaramas un kontrolējamas, var panākt panikas lēkmju biežumu samazināšanos vai to izzušanu pavisam. Tas prasa laiku un enerģiju, bet sniedz pārliecību par saviem spēkiem, drošības un brīvības sajūtu.
Profilakse
- Ieteicams nepieļaut, lai dažas panikas lēkmes pāraug ilgstošā problēmā;
- Neizvairīties no situācijām un aktivitātēm, kas saistītas ar panikas lēkmēm. Piemēram, neizvairīties no fiziskām aktivitātēm, sabiedriskā transporta u.c.;
- Rekomendējams izveidot paradumus, kas ikdienu darīs harmoniskāku, radošāku, vieglāku;
- Ieteicams pārliecināties, ka ir pareizs dienas un miega režīms;
- Pārskatīt savu uzturu un ēšanas paradumus;
- Ieteicams veltīt laiku pastaigām svaigā gaisā, gar jūru, mežā;
- Atrast fiziskās aktivitātes, kas patīk, piemēram, jogu, pilates vai skriešanu.
Speciālisti, pie kā vērsties
Psihiatrs – izvērtēs nepieciešamību pēc medikamentozās terapijas.
Kognitīvi biheiviorālā terapijas speciālists – šis psihoterapijas veids palīdz cilvēkam saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem un kā tas, ko viņš domā, ietekmē viņa jūtas un rīcību. Terapeits palīdz saskatīt saistību starp domām, sajūtām un uzvedību, un apgūt jaunus reakcijas veidus, ko var praktizēt ne vien konsultācijas laikā, bet arī ārpus tās. Mainoties domām, mainās arī emocijas un uzvedība;
Psihodinamiskās terapijas speciālists – šis psihoterapijas veids piemērots cilvēkiem, kam panikas lēkmes kombinējas ar citām psihoemocionālām grūtībām vai saslimšanām. Šīs pieejas pamatā ir uzskats, ka bailes, kā panikas lēkmes sastāvdaļa, parādās situācijās, kas neapzinātā vai daļēji apzinātā līmenī saistītas ar cilvēka iekšējo konfliktu vai sāpīgu pārdzīvojumu, kuru iemesli meklējami pagātnē.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Kā sevi nomierināt panikas lēkmes laikā
Necensties pretoties sajūtām – tas var tikai palielināt panikas lēkmi. Jāatceras, ka panikas lēkme nav veselībai un dzīvībai bīstama, un pēc laika tā pāries.
Saistītas tēmas
Mentālā veselība
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.