Pankreatīts
Pankreatīts ir aizkuņģa dziedzera iekaisums.
Atjaunots: 19. decembris, 2022. gads
Akūtā gadījumā aizkuņģa dziedzera iekaisums jeb penakreatīts rodas pēkšņi un var ilgt dažas dienas, komplikāciju gadījumā pat vairākas nedēļas. Biežāk aizkuņģa dziedzera iekaisuma slimības rodas pieaugušajiem, taču pēdējās desmitgades laikā pieaug saslimstība dažāda vecuma bērniem.
Ko dara aizkuņģa dziedzeris?
Aizkuņģa dziedzeris ir viens no nozīmīgākajiem sekrēcijas dziedzeriem organismā un atrodas aiz kuņģa. Tas ražo gremošanas fermentus, ko caur izvadu (aizkuņģa dziedzera vadu) nogādā divpadsmitpirkstu zarnā. Tievajā zarnā fermenti aktivizējas un palīdz sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus sīkākās daļiņās, tādējādi uzturvielas var uzsūkties no zarnām un nonākt organismā. Aizkuņģa dziedzeris izdala arī hormonus (insulīnu un glikagonu), kuri kontrolē cukura līmeni asinīs.
Kas notiek aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā?
Pankreatīta gadījumā fermenti kairina un bojā pašu aizkuņģa dziedzeri. Aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo fermentus, tiek bojātas, savukārt aizkuņģa dziedzera vadi, kas izvada fermentus no orgāna, tiek bloķēti un bojāti. Parasti akūts pankreatīts bērniem ir vienu reizi dzīvē, neradot paliekošu kaitējumu aizkuņģa dziedzerim. Dažos gadījumos pankreatīts var atkārtoties, bieži nezinot, kādēļ tas notiek. Vairumam bērnu akūts pankreatīts ir vienreizēja epizode viņu dzīvē, kas var noritēt mazāk nekā nedēļu, un uzlabojas, saņemot ārstēšanu, turklāt vairs neatkārtojas (akūts pankreatīts). Dažiem bērniem nākas piedzīvot atkārtotas akūtas aizkuņģa dziedzera iekaisuma epizodes, kuru starplaikos pašsajūta ir laba (akūts recidivējošs pankreatīts), vai arī ilgstošu iekaisumu, kad bērnam ir bieži vai regulāri ar pankreatītu saistīti simptomi (hronisks pankreatīts).
Simptomu apraksts
Vairumam bērnu ar pankreatītu ir sāpes vēdera augšdaļā. Sāpju stiprums var būt no vieglām līdz pat tik ļoti intensīvām, ka bērnam ir grūtības stāvēt vai nosēdēt taisni. Sāpes var pāriet uz muguras daļu, pastiprināties ēšanas laikā, būt pastāvīgas vai rasties, ārstam vai pacientam uzspiežot uz vēdera. Citi biežāk sastopamie simptomi pankreatīta gadījumā ir slikta dūša, vemšana, šķidra vēdera izeja, drudzis, palielināts vēders šķidruma krāšanās gadījumā, ātrāka sirdsdarbība. Sūdzības var parādīties pēkšņi, bet ne visiem pacientiem ar pankreatītu būs visi iepriekš minētie simptomi. Dažiem pacientiem var rasties akūta pankreatīta komplikācijas, t.i., pārmērīgs šķidruma zudums organismā (dehidratācija), zems asinsspiediens, aizkuņģa dziedzerī var veidoties pseidocistas (ar šķidrumu pildīti dobumi), citu orgānu bojājumi (sirds, plaušas, nieres). Akūta pankreatīta gadījumā citu orgānu sistēmas iesaiste liecina par ļoti nopietnu, smagu slimības gaitu. Ja vecākiem rodas aizdomas, ka bērnam ir pankreatīts, noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu vai nepieciešams vērsties tuvējās Neatliekamās medicīnas palīdzības un observācijas nodaļā, lai saņemtu palīdzību.
Cēloņi
Dažkārt pieaugušajiem šo iekaisumu izraisa pārmērīga alkohola lietošana vai žultsakmeņi. Bērnu vecumā pankreatīta iemesli ir atšķirīgi no pieaugušajiem, kaut arī arvien biežāk arī bērnu vecumā diagnosticē žultsakmeņus, kas rada risku aizkuņģa dziedzera iekaisumam.
Pankreatīta iemesli bērnu vecumā:
- Aizkuņģa dziedzera traumas, piemēram, nokļūstot autoavārijā, sporta traumas vai, uzkrītot uz velosipēda stūres;
- Iedzimtas anatomiskas problēmas ar aizkuņģa dziedzera attīstību un vadu veidošanos (aizkuņģa dziedzera un žultsceļu malformācija);
- Infekcijas vai citas slimības, kas ietekmē arī citu orgānu sistēmas, piemēram, epidēmiskais parotīts jeb cūciņas, cistiskā fibroze jeb mukoviscidoze;
- Žultsakmeņi – sīki, cieti, “kristāliski” akmeņi, kas veidojas žultspūslī, dažreiz iesprūst aizkuņģa dziedzera vados,
- Medikamenti, kuri kairina aizkuņģa dziedzeri, piemēram, pretkrampju, ķīmijterapijas zāles un dažas antibiotikas;
- Ģenētiski pārmantots pankreatīts ģimenē;
- Augsts tauku līmenis asinīs (hiperlipidēmija, hipertrigliceridēmija).
Vairumā gadījumu, īpaši, ja bērnam ir akūts pankreatīts, tā var būt tikai viena epizode, un bieži iemesls nav skaidrs.
Izmeklējumu apraksts
Lai diagnosticētu akūtu pankreatītu, ārsts veiks rūpīgu slimnieka apskati un uzdos mērķtiecīgus jautājumus gan bērnam, gan viņa vecākiem par slimības sākumu un klīniskajām izpausmēm. Akūtu saslimšanas epizodi vienkāršāk diagnosticēt, veicot asins analīzes un konstatējot augstus amilāzes un lipāzes rādītājus, kā arī ultrasonogrāfiju vēderam, kas var atklāt aizkuņģa dziedzera iekaisumu. Smagos, neskaidros, atkārtotā pankreatīta gadījumos tiek izmantoti arī citi radioloģiskie izmeklējumi, t.i., datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse.
Ja pankreatīts atkārtojas vai kļūst hronisks, tiek meklēti arī ģenētiskie cēloņi. Konstatējot tos, šobrīd gan nav specifiskas ārstēšanas, kas garantētu panākumus.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Pankreatīts var būt dzīvībai bīstams. Bērnam ar pankreatītu nepieciešama ārstēšana neatkarīgi no tā, vai tas novērots kā pirmā epizode viņa dzīvē, atkārtotas aizkuņģa dziedzera iekaisuma epizodes ar labu pašsajūtu starp epizodēm (akūts recidivējošs pankreatīts) vai ilgstošs iekaisuma process un klīniskās izpausmes (hronisks pankreatīts). Ja bērnam ir akūts pankreatīts, viņam būs jāārstējas slimnīcā no dažām dienām līdz pat nedēļām (neatkarīgi no tā, vai saslimšana ir pirmo reizi vai atkārtoti). Lielākāi daļa pankreatīta gadījumu bērniem ir vienu reizi, un atkārtoti tas netiek diagnosticēts.
Akūta pankreatīta ārstēšanas mērķi
Akūta pankreatīta gadījumā ārstēšana ir paredzēta simptomu mazināšanai un komplikāciju novēršanai. Ja ir skaidrs iemesls vai radusies komplikācija, ārsti ārstēs arī slimības cēloni vai komplikāciju.
Pankreatīta ārstēšanai nav speciālu zāļu. Akūtas epizodes gadījumā bērni saņem simptomātisku ārstēšanu. Bērnam ar akūtu aizkuņģa dziedzera iekaisumu, iespējams, vajadzēs pretsāpju zāles un intravenozu šķidrumu ievadi, lai novērstu šķidruma zudumu organismā. Simptomātiskā ārstēšana tiek pielāgota katram bērnam pēc vajadzības, piemēram, dodot zāles sliktas dūšas kontrolei, ja bērnam tas ir vajadzīgs.
Agrīna ēdināšana akūta pankreatīta gadījumā
Agrāk valdīja uzskats, ka bērnu ar akūtu pankreatītu ilgstoši nedrīkst barot, lai aizkuņģa dziedzeris un tievās zarnas “atpūšas”. Taču nesenie pētījumi liecina, ka agrīna barošana ir droša un sniedz labus ārstēšanas rezultātus un īsāku uzturēšanos slimnīcā. Vieglas slimības norises gadījumā bērns var tikt barots caur muti. Vidēji smagas vai smagas slimības norises gadījumā bērns var tikt barots caur barošanas zondi, kura tiek ievietota caur degunu – nazogastrālā zonde (zonde atrodas kuņģī) vai nazojejunālā zonde (zonde atrodas tievajās zarnās). Parasti bērniem barošana caur zondi ir nepieciešama tikai dažas dienas, bet smagas slimības gadījumā pat vairākas nedēļas.
Pankreatīta komplikāciju ārstēšana
Pseidocistas veidošanās aizkuņģa dziedzerī ir viena no iespējamām pankreatīta komplikācijām. Mazas pseidocistas (mazākas par 5 centimetriem) var pašas izzust, un ārstēšana nav nepieciešama. Ja pseidocista ir lielāka izmēra un novērota šķidruma krāšanās tajā, tad varētu būt nepieciešama operācija vai ārstēšana ar endoskopiskās metodes palīdzību. Kā jau minēts, vairumā gadījumu akūts pankreatīts bērniem var būt vienu reizi ar neskaidru iemeslu. Ir situācijas, kad ir zināms akūta pankreatīta iemesls, piemēram, žultsakmens nonācis kopējā žultsceļu un aizkuņģa dziedzera vadā un nosprosto aizkuņģa dziedzera vadu. Šajā gadījumā ārstēšanā var palīdzēt, izņemot šo akmeni no vada ar endoskopiskās metodes palīdzību.
Atkārtota vai hroniska pankreatīta ārstēšana
Uzliesmojuma gadījumā bērniem ar recidivējošu vai hronisku pankreatītu nepieciešama līdzīga ārstēšana kā bērniem ar akūtu pankreatītu – simptomātiska ārstēšana slimnīcā ar pretsāpju zālēm, intravenoziem šķīdumiem, nereti agrīna barošana caur zondi. Hronisku pankreatītu nevar izārstēt, bet var kontrolēt slimības norisi un laicīgi novērst, diagnosticēt, ārstēt sarežģījumus. Tādēļ bērnam ar recidivējošu vai hronisku pankreatītu būs nepieciešama dinamiska novērošana pie bērnu gastroenterologa. Atkārtota un hroniska pankreatīta gadījumā ļoti svarīgs ir uzturs. Šajos gadījumos var būt traucēta uzturvielu uzsūkšanās, kas var ietekmēt bērna augšanu un attīstību. Ja aizkuņģa dziedzeris vairs neizdala pietiekoši daudz gremošanas fermentu orgāna bojājuma dēļ, iespējams, bērnam katrā ēdienreizē būs jālieto fermentu aizvietojošie medikamenti, kā arī taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E, K vitamīns).
Dinamiskās novērošanas gadījumā bērnam periodiski tiks veiktas asins analīzes un fēču testi, lai pārbaudītu aizkuņģa dziedzera darbību laika gaitā un ilgtermiņa seku risku, piemēram, diabēta risku, kas var attīstīties, ja ir bojātas aizkuņģa dziedzera šūnas, kuras ražo insulīnu.