Paratonsilārs abscess
Paratonsilārs abscess ir sastrutojums, kas rodas paratonsilārā apvidū jeb blakus aukslēju mandelei. Parasti abscess ir vienpusējs. To izraisa bakteriāla infekcija.
Atjaunots: 3. jūlijs, 2023. gads
Simptomu apraksts
Simptomi ir līdzīgi kā pie akūta tonsilīta jeb angīnas.
Parasti kakla sāpes ir vienpusējas. Apskatot kaklu, var redzēt, ka vienā pusē paratonsilārais apvidus (blakus aukslēju mandelei) ir apsārtis, izvelvēts un tūskains, tā ir abscesa atrašanās vieta.
Laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību, paratonsilārais abscess var kļūt dzīvībai bīstams, ja strutas pa kakla mīkstajiem audiem progresē uz leju balsenes virzienā, tas var izraisīt elpceļu sašaurināšanos jeb obstrukciju.
Cēloņi
Visbiežāk abscesu novēro bērniem un jauniešiem. Parasti tas attīstās kā hroniska tonsilīta sarežģījums, tomēr paratonsilārs abscess mēdz veidoties arī gadījumos, ja ir zobu vai smaganu infekcija, iedūries svešķermenis rīklē vai mutes dobumā, piemēram, zivs asaka.
Izmeklējumu apraksts
Parasti diagnozi nosaka, pamatojoties uz sūdzībām un objektīvās apskates datiem – kakla apskati jeb faringoskopiju, kuras laikā ārsts izvērtē mutes dobumu un rīkli. Abscesa gadījumā faringoskopijas laikā var redzēt, ka vienā pusē paratonsilārais apvidus (rajons blakus aukslēju mandelei) ir apsārtis, izvelvēts un tūskains. Šī apvidus palpācija jeb izmeklējums ar tausti pacientam ir sāpīgs.
Nav nepieciešams veikt asins analīzes, lai apstiprinātu diagnozi. Tomēr ārsts var nozīmēt asins analīzes, ja nepieciešams izvērtēt pacienta vispārējo stāvokli.
Ja diagnoze nav skaidra vai ir aizdomas par abscesa progresēšanu dziļāk kakla mīkstajos audos vai balsenes virzienā, ārsts var nozīmēt ultrasonogrāfiju vai radioloģiskos izmeklējumus – datortomogrāfiju, magnētisko rezonansi.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Terapijas pamatā ir strutu drenāža, ko veic abscesa punkcijas laikā. Abscesa punkciju iespējams veikt gan lokālā, gan vispārējā anestēzijā.
Ārsts nozīmē antibakteriālu terapiju. Pirmo devu var ievadīt vēnā un, pacienta vispārējam stāvoklim uzlabojoties, turpināt antibakteriālu terapiju tablešu, kapsulu vai suspensijas formā. Svarīgi pabeigt pilnu ārsta nozīmētu antibakteriālās terapijas kursu arī tad, ja veselības stāvoklis uzlabojas. Papildus ārsts nozīmēs pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus.
Svarīgi, lai bērns mājās atpūšas un uzņem pietiekami daudz šķidruma – ūdeni, tēju, sulu, kas nav izteikti salda vai skāba. Ja bērns nespēj uzņemt šķidrumu pats, to ievadīs vēnā, bet būtiski bērnu mudināt pēc iespējas ātrāk pašam uzsākt dzert. Kakla sāpju dēļ centieties izvēlēties mīkstu un saudzējošu uzturu.
Bērnam ar paratonsilāru abscesu vai atkārtotām tonsilīta jeb angīnas epizodēm ārsts var ieteikt tonsilektomijas veikšanu (vairāk sadaļā “Tonsilektomija”). Tā ir operācija, kuru veic vispārējā anestēzijā un kuras laikā izņem abas aukslēju mandeles, tādējādi evakuējot infekcijas avotu.
Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija
Profilakse
Personīgās higiēnas ievērošana ir labākais veids, kā izvairīties no infekcijas:
- Regulāra roku mazgāšana (pēc atnākšanas mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas);
- Ja nav iespējams nomazgāt rokas, lietojiet roku dezinfekcijas līdzekļus;
- Šķaudīt un klepot, aizsedzot muti ar vienreizlietojamu mutautiņu vai elkoņa iekšējo virsmu;
- Neaiztikt seju (acis, muti un/vai degunu) ar netīrām rokām;
- Izmantot savus traukus, nedalīties ar tiem, īpaši slimošanas laikā;
- Rūpīgi nomazgāt traukus pēc sevis vai sava bērna, īpaši slimošanas laikā;
- Izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Speciālisti, pie kā vērsties
Kad vērsties BKUS Uzņemšanas nodaļā?
- Ja bērnam ir izteiktas sāpes kaklā un viņš atsakās ēst un dzert, maz urinē;
- Ja bērns ir izteikti saguris un novārdzis;
- Ja bērns sūdzas par izteiktām vienpusējām sāpēm kaklā;
- Ja pamanāt pietūkumu un/vai apsārtumu, kas parasti redzams kakla vienā pusē.
Atkārtota ārsta apskate nepieciešama arī tad, ja nozīmētā terapija nesniedz efektu 24–48 stundu laikā vai bērna veselības stāvoklis turpina pasliktināties, lai arī viņš lieto ārsta izrakstītās zāles.