Mentālā veselība
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
Posttraumatiskais stresa sindroms (PTSS) rodas, kā ieilgusi vai novēlota atbildes reakcija uz katastrofālu notikušu vai draudošu īslaicīgu vai ilgstošu psihotraumējošu situāciju.
Visbiežāk posttraumatisko stresa sindromu saista ar vardarbību vai karadarbību, tomēr traucējumus var izraisīt arī cits notikums. Piemēram, tuva cilvēka nāve, autoavārija vai nelaimes gadījums.
PTSS raksturo atkārtotas, uzmācīgas psihotraumējošā notikuma atdzīvošanās atmiņas, pagātnes uzplaiksnījumi (flashback), sapņi vai nakts murgi, centieni izvairīties no tādām darbībām un situācijām, kas atgādina psihotraumu. Parasti šajā stāvoklī ir pastiprināts veģetatīvs uzbudinājums, pastiprināta satraukuma reakcija, bezmiegs. Parasti iepriekš minētajām pazīmēm pievienojas trauksmes un depresijas simptomi. Bieži cilvēks mēdz slēpt savas grūtības, izvairās no kontakta ar citiem vai baidās nokļūt vietās, kas atgādina notikušo.
Dažiem cilvēkiem simptomi attīstās ļoti strauji uzreiz pēc psihotraumējošā notikuma, bet dažiem simptomi attīstās daudz vēlāk – vairākus mēnešus pēc notikuma:
Tas ir normāli, ja tiek izjusta trauksme, bailes un citi simptomi pēc piedzīvota psihotraumējoša notikuma, bet, ja simptomi arvien vairāk ietekmē ikdienas gaitas un spēju veikt savus pienākumus, tad tas var liecināt, ka attīstījies PTSS un ir nepieciešama speciālistu iesaiste un palīdzība simptomu mazināšanā.
Riska faktori
Izplatība
Posttraumatiskā stresa sindroma izplatība dažādās valstīs ir atšķirīga un populācijā mēdz svārstīties no 0% līdz 7%.
Ģimenes ārsts – izvērtēs nepieciešamību rekomendēt ārsta-psihiatra konsultāciju.
Ārsts-psihiatrs – nosaka diagnozi, ja nepieciešams, izraksta zāles, izsniedz nosūtījumus psiholoģiskai rehabilitācijai.
Klīniskais psihologs – veic psiholoģisku izpēti, sniedz psiholoģisku atbalstu, veic psihoizglītošanu, konsultē pacientus, palīdzot viņiem risināt dažādas emocionālas un uzvedības grūtības.
Kognitīvi biheiviorālais terapeits (KBT) – pēc pamatizglītības ārsts vai klīniskais psihologs, kas ir papildus saņēmis četrus gadus ilgu apmācību kognitīvi biheiviorālajā pieejā.
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.