Pubertāte meitenēm
Pubertāte ir vairāku savstarpēji saistītu procesu norise organismā, kas ietekmē sievišķo un vīrišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstību un raksturīgo uzvedību. Meitenes pubertātes laikā nobriest par sievietēm.
Priekšlaicīga pubertāte meitenēm ir jebkuru dzimumpazīmju parādīšanās pirms astoņu gadu sasniegšanas.
Dzimumpazīmes var būt krūšu palielināšanās, apmatojums uz kaunuma paugura un padusēs vai mēnešreizes.
Visbiežāk novēro vienu dzimumpazīmi atsevišķi – krūšu palielināšanos vai apmatojuma parādīšanos. Reizēm var parādīties visas dzimumpazīmes – gan palielināties krūtis, gan parādīties apmatojums, gan vēlāk arī sākties mēnešreizes.
Sākumā, kad dzimumhormonu līmenis tikai sāk palielināties, bērns sāk strauji augt, tomēr vēlāk, kad dzimumhormonu līmenis jau ir stabili augsts, tie tieši aptur kaulu augšanu garumā. Tas var novest pie tā, ka cilvēka augums pieaugušā vecumā var būt ievērojami īsāks. Tieši tādēļ ir svarīgi savlaicīgi pamanīt pāragru dzimumattīstību un, ja nepieciešams, to novērst.
Bērniem, kuriem ir priekšlaicīga pubertāte, var būt arī sociālas grūtības – kauns par sava ķermeņa aprisēm, pazemināts pašvērtējums un seksualizēta uzvedība (agrīna interese par seksuālu attiecību uzsākšanu).
Ir dažādu veidu priekšlaicīga pubertāte:
Priekšlaicīga pubertāte biežāk sastopama:
Lielākoties skaidrs cēlonis priekšlaicīgai dzimumattīstībai netiek atklāts.
Asins analīzes, lai noteiktu sievišķo un vīrišķo dzimumhormonu līmeni asinīs.
Rentgena izmeklējums kreisajai plaukstai. Bērniem ir divi vecumi – viens hronoloģiskais jeb pases vecums, otrs bioloģiskais, kas rāda, vai kaulu nobriešana neapsteidz hronoloģisko vecumu.
Ginekologa konsultācija un ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, lai noskaidrotu, vai nav sākusies dzemdes un olnīcu palielināšanās un nobriešana, kā arī lai izslēgtu veidojumus olnīcās, kas arī var izraisīt paātrinātu dzimumnobriešanu.
Ja būs aizdomas par centrālu priekšlaicīgu pubertāti vai perifēru priekšlaicīgu pubertāti, ārsts papildus nozīmēs magnētiskās rezonanses izmeklējumu. Ārsts izskaidros, kurai orgānu sistēmai izmeklējums tiks veikts un kāda iespējamā patoloģija tiek meklēta.
Visbiežāk sastopamas tieši izolētas pubertātes formas. Tām speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Atkarībā no situācijas ārsts nozīmē regulāras vizītes (parasti reizi 3–6 mēnešos) pie ginekologa un/vai endokrinologa. Šo vizīšu laikā atkārtoti nosaka sievišķo un vīrišķo dzimumhormonu līmeni, veic ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, reizi gadā ārsts var nozīmēt atkārtotu rentgenizmeklējumu kaulu vecuma noteikšanai. Regulāras vizītes nepieciešamas, lai pārliecinātos, ka tomēr nesākas pilna dzimumnobriešana.
Perifēras priekšlaicīgas pubertātes gadījumā plāno ārstēšanu veidojumam, kas izraisījis hormonu veidošanos. Par to ārsts informēs individuāli.
Centrālas priekšlaicīgas pubertātes gadījumā veic operāciju, ja cēlonis ir veidojums vai iedzimta problēma galvas smadzenēs. Ja cēlonis galvas smadzenēs netiek atklāts vai to nav iespējams novērst, tad dzimumattīstības progresēšanu aptur ar speciāliem medikamentiem (gonadotropīnu rilīzinga hormona agonistiem), kas pārtrauc nepareizos ,,signālus’’ no galvas smadzenēm. Medikamentus meitene saņem vienu reizi mēnesī injekciju veidā līdz pat vecumam, kad normāli var sākties dzimumattīstība (apmēram 9–10 gadu vecumam, izvērtējot to individuāli). Medikamenti ir droši, jau daudzus gadu desmitus pārbaudīti. Injekcijas gan ir sāpīgas. Ļoti reti sākumā var būt nedaudz asiņaini izdalījumi no maksts, bet parasti blakusparādību šiem preparātiem nav.
Šai saslimšanai profilakse nav zināma. Visiem bērniem ir ļoti vēlams izvairīties no liekā svara, kas ir vienīgais ietekmējamais riska faktors un arī kopumā negatīvi ietekmē vispārējo veselību.
Pubertāte ir vairāku savstarpēji saistītu procesu norise organismā, kas ietekmē sievišķo un vīrišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstību un raksturīgo uzvedību. Meitenes pubertātes laikā nobriest par sievietēm.
Pubertāte ir vairāku savstarpēji saistītu procesu norise bērna organismā. Tā ietver hormonu aktivācijas izmaiņas, fiziskās un psiholoģiskās attīstības aspektus, kas savukārt ietekmē sievišķo un vīrišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstību un raksturīgo uzvedību.
Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.