Refsuma slimība jeb Heredopathia atactica polyneuritiformis
Reta metabola ģenētiska saslimšana.
Atjaunots: 3. jūlijs, 2024. gads
Refsuma slimība jeb Heredopathia atactica polyneuritiformis ir reta metabola ģenētiska saslimšana, kas rodas enzīma fitanol-CoA-hidroksilāzes disfunkcijas dēļ un izpaužas ar dažādiem redzes, dzirdes, gaitas, neiroloģiskiem un sirdsdarbības traucējumiem, kā arī anatomiskās attīstības anomālijām. Nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, slimībai raksturīga progresējoša gaita un pat letāls iznākums.
Simptomu apraksts
Slimības simptomi parasti sākas agri bērnībā (vidēji 5–10 gadu vecumā, bet tas var notikt arī agrāk), un tie var parādīties līdz pat trešajai mūža dekādei.
Rodas pigmentāra tīklenes deģenerācija, kam raksturīga redzes lauka konstriktīva sašaurināšanās (tuneļveida redze) un nakts aklums.
Progresīvs sensoneirālās dzirdes zudums (vājdzirdība).
Cerebellāri simptomi jeb smadzenīšu darbības traucējumi – nistagms (nekontrolētas mazas amplitūdas acu kustības), ataksija (gaitas traucējumi).
Hroniska hipertrofiska neiropātija – inervācijas traucējumu dēļ rodas vājums, kas sākumā sākas distālajās ekstremitātēs (pēdās un plaukstās), tad sākas distāla un progresējoša ekstremitāšu atrofija, zūd nosacījuma un beznosacījuma refleksi. Reizēm var sataustīt palielinātus nervus. Vēlāk vājums pārņem visu ķermeni.
Var būt trīce, kas rodas, veicot mērķtiecīgas darbības, piemēram, izstiepjot roku, lai paņemtu kādu priekšmetu.
Anosmija – ožas traucējumi.
Dažādi sirdsdarbības traucējumi – kardiomiopātija, aritmijas.
Ihtioze – ādas sabiezēšana, lobīšanās un zvīņošanās.
Pat ja Refsuma slimības klīniskās izpausmes sākas vēlākos dzīves gados, nereti jau agrā bērnībā var manīt anatomiskās attīstības anomālijas – arkveidīgi izliekta pēda, kāju pirksti, kas pārliecas pāri viens otram, un abām pēdām vienādi saīsināts ceturtais pirksts.
Slimība var būt vai nu progresēt vai periodiski pierimt un tad atkal izpausties.
Recidīvus nereti izraisa badošanās un diēta ar izteiktu nepieciešamo kaloriju trūkumu.
Cēloņi
Slimība vienādi bieži skar gan vīriešus, gan sievietes. Apvienotajā Karalistē slimo viens cilvēks no miljona. Pasaulē kopumā šobrīd ir zināmi 60 Refsuma slimības gadījumi. Taču uzskata, ka patiesais slimnieku skaits varētu būt daudz lielāks lielā nediagnosticēto gadījumu skaita dēļ.
Riska faktori
Iedzimtība – pacientam ir 25% risks saslimt ar Refsuma slimību, ja abi vecāki ir šīs slimības gēna nēsātāji. Refsuma slimība ir autosomāli recesīva saslimšana.
Cilvēka šūnā ir 46 hromosomas un 23 hromosomu pāri. Cilvēkam ir divu veidu gēni – dominantie un recesīvie. Lai izveidotos vienas organisma šūnas hromosomu pāris, mēs no katra vecāka pārmantojam vienu hromosomu. Ja abas hromosomas satur dominanto gēnu, tas izpaužas dominantā pazīmē. Ja viena hromosoma satur dominanto, bet otra – recesīvo gēnu, tad dominantais gēns dominē pār recesīvo un tik un tā izpaužas dominantā pazīme. Bet, ja mēs pārmantojam pa vienam recesīvajam gēnam no katra vecāka, tad dominatā gēna nav un izpaužas recesīvā pazīme.
Risks, ka slimības izpausmes būs smagākas, pastāv tad, ja pacientam slimība ir diagnosticēta novēloti un novēloti sākta terapija ar atbilstošu diētu, jo tad audos jau būs uzkrājusies fitānskābe, no kuras uzņemšanas ar uzturu šīs slimības gadījumā maksimāli jāizvairās.
Defekts 10. hromosomā lokalizētajā PHYH (10p13) gēnā (90% gadījumu) un PEX7 gēnā (10% gadījumu), kas kodē peroksiomu enzīmu fitanol-CoA-hidroksilāzi (šis enzīms iniciē beta metilaizvietāju taukskābju alfa oksidācijas ceļu). Ja alfa oksidācijas ceļš nevar notikt, tas noved pie fitānskābes akumulācijas serumā un citos audos.
Izmeklējumu apraksts
Cerebrospinālā šķidruma proteīns ir paaugstināts līdz aptuveni 100–700 mg/dL.
Reģistrējot nervu pārvades ātrumu, SNAPs (sensoro nervu darbības potenciāls) ir samazināts vai pilnībā iztrūkst.
Diagnozi apstiprina molekulāri ģenētiskie izmeklējumi un paaugstināts fitānskābes līmenis serumā vai plazmā (> 200 micromol/L).
Uz diagnozi norāda arī atbilstoša klīniskā aina.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
- Diēta – dienā neuzņemt vairāk nekā 10 mg fitānskābes un tās prekursoru fitolu (vielu, no kuras veidojas fitānskābe). Tas samazina fitānskābes līmeni un veicina klīnisko uzlabošanos. Diētai jānodrošina pacients ar nepieciešamajām kalorijām, lai izvairītos no neadekvāta svara zuduma. Pārāk straujš svara zudums var izraisīt izteikti strauju fitānskābes līmeņa kāpumu no organisma fitānskābes krājumiem un slimības recidīvu;
- Kritiski slimiem pacientiem nepieciešama plazmaferēze vai lipoferēze;
- Dokozaheksaēnskābes līmenis pie efektīvas terapijas paaugstinās, bet nav pierādīts, ka uztura papildināšana ar šo vielu uzlabotu slimības klīnisko ainu;
- Mitrinoši krēmi ihtiozes simptomu mazināšanai;
- Antiaritmiskie līdzekļi un citi medikamenti sirdij;
- Abpusēja kohleārā implanta implantācija smagi vājdzirdīgiem cilvēkiem;
- Regulāras vizītes pie kardiologa un oftalmologa;
- Pacientiem nevajadzētu lietot ibuprofēnu, jo tas var iejaukties fitānskābes noārdīšanas ceļā.
Profilakse
- Refsuma slimību pēta organizācija NORD (National Organization of Rare Disorders). Šī organizācija rīko dažādus klīniskos pētījumus par slimības patoģenēzi un ārstēšanas iespējām. Par šobrīd aktuālajiem pētījumiem var izlasīt mājaslapā: https://rarediseases.org/for-patients-and-families/information-resources/news-patient-recruitment/.
- Lielākoties šie pētījumi notiek ASV, tāpēc tos finansē ASV valdība, bet dažus finansē arī privātas iestādes. Par šobrīd aktuāliem pētījumiem var izlasīt mājaslapā: www.clinicaltrials.gov.
- Klīniskos pētījumus veic arī NIH Klīniskajā Centrā Betesdā, Mērilendā, ASV. Iespējams kontaktēties ar centru, lai piedalītos klīniskajā pētījumā kā pacients, ja cilvēkam ir Refsuma slimība.
Speciālisti, pie kā vērsties
- Ģenētiķis – konsultēs vecākus par slimības iedzimtību un risku nākamajam bērnam saslimt ar Refsuma slimību.
- Oftalmologs, otorinolaringologs, kardiologs, dermatologs – rekomendētas regulāras vizītes pie šiem ārstiem, jo slimība bieži skar orgānu sistēmas, par kuru veselības stāvokli atbild šie ārsti.
- Dietologs – palīdzēs sastādīt diētas plānu, lai izvairītos no produktiem, kas satur fitānskābi.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Kā saņemt Reto slimību pacientu ID karti
No 2019. gada RSKC ir sākta Reto slimību pacientu identifikācijas karšu izsniegšana pacientiem ar retām slimībām. Karte ir pacienta brīvprātīga izvēle, un tā tiek izsniegta bez maksas. Šo karti var iegūt RS pacients, kas ir reģistrēts reto slimību reģistrā.
Saistītas tēmas
Retās slimības
Reta slimība ir dzīvību apdraudoša vai hroniski novājinoša slimība, kas skar salīdzinoši maz cilvēku. Cilvēkiem ar retu slimību ir nepieciešama īpaša aprūpe un sociālais atbalsts.
Apakštēma
Redze
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Refsuma slimību pēta organizācija NORD (National Organization of Rare Disorders). Šī organizācija rīko dažādus klīniskos pētījumus par slimības patoģenēzi un ārstēšanas iespējām. Par šobrīd aktuālajiem pētījumiem var izlasīt mājaslapā.
Lielākoties šie pētījumi notiek ASV, tāpēc tos finansē ASV valdība, bet dažus finansē arī privātas iestādes. Par šobrīd aktuāliem pētījumiem var izlasīt mājaslapā.
Klīniskos pētījumus veic arī NIH Klīniskajā Centrā Betesdā, Mērilendā, ASV. Iespējams kontaktēties ar centru, lai piedalītos klīniskajā pētījumā kā pacients, ja cilvēkam ir Refsuma slimība.
Informācija par klīniskiem pētījumiem, ko finansē privātas iestādes.
Informācija par klīniskajiem pētījumiem, ko veic Eiropā.