Pārlekt uz galveno saturu

Seksuālā vardarbība

Seksuālā vardarbība ir jebkuras seksuāla rakstura darbības ar personu bez tās piekrišanas.

Attēls
seksuala vardarbiba
Created: 17. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Seksuāla vardarbība ir arī bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu, kam bērns nav gatavs savas attīstības dēļ un kas ir likuma vai sabiedrības tabu pārkāpums. Šī vardarbība ietver gan piespiedu dzimumaktu (izvarošanu), gan orāli-ģenitālu vai anāli-ģenitālu kontaktu vai glāstus. Tāpat tā var izpausties kā piespiešana skatīties pornogrāfiska vai erotiska satura attēlus, filmas vai darbības.

Nav zināms, cik tieši bērnu cietuši un cieš no seksuālas vardarbības. Pētījumi rāda ļoti atšķirīgus rezultātus - no 1% līdz pat 20%. Visbiežāk seksuālā vardarbība notiek tieši mājās un varmāka lielākoties ir pazīstams cilvēks, parasti vīrietis. Pusaudžu vecumā var būt sastopama arī tā saucamā, „randiņu izvarošana”, kad vardarbības aktu veicis pazīstams cilvēks, ar kuru upurim var būt romantiskas attiecības. Pirms tam upuris bieži tiek piespiests vai pierunāts lietot apreibinošas vielas.

UZMANĪBU! Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka bērns varētu būt cietis no seksuālas vai cita veida vardarbības, nekavējoties ir jāgriežas Valsts policijā!

SVARĪGI! Ne ginekologs meitenēm, ne urologs puišiem nevar pateikt, vai tiešām ir noticis vardarbības akts. To var konstatēt tikai Valsts policija kopā ar tiesu medicīnas ekspertiem, veicot izmeklēšanu. Jaunavības plēve meitenēm ir gļotādas krociņa, kas daļēji sedz ieeju makstī. Tajā ir atverīte, pa kuru izplūst mēnešreižu asinis, notiek dzimumakts, var tikt ievadīti higiēnas priekšmeti (tampons, menstruālā piltuve). Jaunavības plēves atveres formas var būt ļoti dažādas, piemēram, gredzenveida, ar gļotādas ,,tiltiņiem’’ (savienojumiem starp jaunavības atveres malām), ar vairākām nelielām atverēm.  Jaunavības atveres forma un izmērs nav rādītājs tam, vai ir bijušas seksuālas attiecības. Turklāt jaunavības plēves bojājumi var ātri sadzīt, neatstājot redzamas bojājumu pēdas. Nebaidies un uzreiz zvani Valsts policijai! Protams, vēlāk vienmēr var sazināties arī ar savu ārstu, lai iegūtu papildu atbalstu.

    Simptomu apraksts

    Bieži vien bērnam, kurš cietis no seksuālās vardarbības, nav nekādu redzamu sūdzību, tomēr var parādīties kāda no sekojošām pazīmēm:

    • Parādās vecumam neatbilstošas zināšanas par seksuāliem jautājumiem;
    • Uzdod vecumam neatbilstošus un neparastus jautājumus par cilvēka seksualitāti;
    • Bērns izspēlē, zīmē seksuāla rakstura ainas;
    • Intensīvi masturbē;
    • Bērns stāsta par kādu savu paziņu, kas cietusi no vardarbības;
    • Bērns vēlas dzīvot kādā citā ģimenē vai iestādē;
    • Bēg no mājām;
    • Izteikti baidās no kāda cilvēka, vietas vai rajona;
    • Nevēlas vai atsakās izģērbties (piemēram, pie ārsta);
    • Pēkšņi parādās nauda vai mantas;
    • Panikas lēkmes;
    • Grūtības staigāt vai sēdēt;
    • Sāpes vēderā vai nieze ģenitāliju rajonā;
    • Zilumi, asiņošana vai jebkādi citi savainojumi ģenitāliju rajonā;
    • Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI);
    • Sāpīga urinēšana;
    • Neizskaidrojamas veselības problēmas.

    Cēloņi

    Seksuālo vardarbību katru gadu pasaulē piedzīvo apmēram 1 % bērnu. Visbiežāk seksuālā vardarbība notiek tieši mājās un varmāka lielākoties ir pazīstams cilvēks, parasti vīrietis. Pusaudžu vecumā var būt sastopama arī tā saucamā, „randiņu izvarošana”, kad vardarbības aktu veicis pazīstams cilvēks, ar kuru upurim var būt romantiskas attiecības. Pirms tam upuris bieži tiek piespiests vai pierunāts lietot apreibinošas vielas.

    Izmeklējumu apraksts

    Ja ir aizdomas, ka bērns cietis no seksuālās vai cita veida vardarbības, ir jāgriežas Valsts policijā. Policija nozīmēs tiesu medicīnisko ekspertīzi, kas palīdzēs noskaidrot vardarbības apstākļus.

    Ja bojāti dzimumorgāni (ir asiņošana, brūces) vai ir infekcijas pazīmes (izdalījumi, sāpes dzimumorgānu rajonā), jāgriežas Neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Ja būs nepieciešams, tiks piesaistīts ginekologs (meitenēm) un ķirurgs vai urologs (zēniem). Personāls veiks brūču apstrādi, sakopšanu.

    Ārsts izvērtēs, vai ir iespējama inficēšanās ar seksuāli transmisīvām infekcijām (STI). Paņems uztriepes analīzes ar vates kociņu – meitenēm no maksts priekšpuses, zēniem no urīnizvadkanāla. Iespējams, veiks arī speciālu urīna analīzi. Izmeklējums gan puišiem, gan meitenēm ir nepatīkams, bet nav sāpīgs. Papildus nozīmēs asins analīzes, kurās noteiks iespējamu inficēšanos ar HIV, vīrushepatītu C, vīrushepatītu B, sifilisu.

    Ārstniecība, simptomu mazināšana

    Ja kopš notikuma, kad bijusi iespējama inficēšanās ar STI, pagājušas tikai dažas dienas, ārsts nozīmēs profilaksi ar antibiotikām, lai novērstu saslimšanu. Profilakse ietver vairākus medikamentus gan tablešu veidā, gan injekcijas veidā. Ja kopš notikuma pagājušas jau vairākas dienas, tad STI iestāšanos novērst vairs nav iespējams. Tad ārstēšana norisināsies atkarībā no tā, vai ir kādas sūdzības un atbilstoši analīžu rezultātiem.

    Ja pēc vardarbības akta, kura laikā ir varējusi iestāties grūtniecība, vēl nav pagājušas 120 stundas, meitenēm iespējams lietot avārijas kontracepciju,. Tā var palīdzēt novērst grūtniecības iestāšanos. Pieejama aptiekās bez ārsta receptes.

    Profilakse

    Svarīgi rūpēties par bērna drošību, sekot līdzi, kurš viņš iet, ar kādiem cilvēkiem pavada laiku. Būtiski ieklausīties bērnā, ja parādās kādas no iepriekš minētajām pazīmēm. Tās noteikti jāuztver nopietni un jāmēģina izzināt to cēloņus.

    Speciālisti, pie kā vērsties

    Vispirms jāvēršas Valsts policijā. Pēc tam var griezties pie ginekologa (meitenēm) vai dermatovenerologa, urologa (puišiem). Ja ir dzimumorgānu un citu orgānu bojājumi, jāgriežas uz Neatliekamo medicīnisko palīdzību.

    Saistītās ārstu specialitātes

    Saistītas tēmas

    Drošība

    Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi un novēršot iespējamas traumas un riskus.

    Ginekoloģija

    Ginekoloģija ir medicīnas nozare, kas rūpējas par sievietes reproduktīvo veselību.