Šigellu infekcija jeb šigeloze
Zarnu trakta infekcija, ko izraisa baktēriju grupa šigellas un kura tiek pārnesta fekāli-orālā ceļā.
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads
Simptomu apraksts
Nozīmīgākā šigelozes pazīme ir caureja, kas bieži ir ar asins piejaukumu. Simptomi parasti sākas 1–2 dienas pēc inficēšanās ar šigellu, taču tie var parādīties arī vienas nedēļas laikā pēc kontakta.
Biežākās komplikācijas:
- Dehidratācija – pastāvīga caureja var radīt šķidruma trūkumu organismā. Par to liecina sausas gļotādas, samazināts urinācijas apjoms, nespēks. Smaga dehidratācija var novest līdz šokam un nāvei.
- Krampju lēkmes – biežāk sastopamas bērniem, kuriem slimība notiek ar augstu temperatūru, taču nav skaidrs, vai lēkmes izraisa pati šigeloze vai arī tā ir reakcija uz drudzi.
- Rektāls prolapss jeb taisnās zarnas “izkrišana” – biežās un apgrūtinātās vēdera izejas un iekaisuma dēļ resnās zarnas gļotāda var izslīdēt caur ānusu uz āru.
- Hemolītiski urēmiskais sindroms – reta un smaga komplikācija, kas izraisa eritrocītu skaita samazināšanos (hemolītiska anēmija), zemu trombocītu skaitu un akūtu nieru mazspēju.
- Toksisks megakolons – reta komplikācija, ja resnā zarna kļūst paralizēta, tajā uzkrājas saturs un gāzes, un nenotiek vēdera izeja. Parādās izteiktas sāpes, un vēders pieaug apmēros. Ja neārstē, tas var radīt zarnu plīsumu un peritonītu, kas ir akūta, dzīvību apdraudoša ķirurģiska patoloģija.
- Bakterēmija (asins straumes infekcija) – retos gadījumos zarnu gļotāda var būt smagi bojāta, baktērijas no tās var nokļūt asins straumē un radīt vispārēju, smagu saslimšanu.
- Reaktīvs artrīts (locītavu iekaisums) rodas kā atbildes reakcija uz infekciju. Simptomi iekļauj sāpes un tūsku locītavās, var būt arī acu iekaisums (konjunktivīts) un sāpīga urinācija (uretrīts).
Slimības ilgums parasti ir 5–7 dienas, dažos gadījumos var noritēt ilgāk. Reti iespējama inficēšanās bez simptomiem, bet šiem pacientiem iespējama baktēriju izdalīšana fēcēs vairākas nedēļas.
Cēloņi
Šigeloze ir ļoti lipīga. Cilvēki aplipina cits citu fekāli orālā ceļā, ja norij nelielu daudzumu baktēriju, kas kopā ar izkārnījumiem izdalījušās no cilvēka, kurš slimo ar šigelozi, tāpat iespējams inficēties ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni (dzeramo vai ūdenstilpnēs).
Visbiežāk saslimst bērni līdz piecu gadu vecumam, taču slimība sastopama visās vecuma grupās.
Izmeklējumu apraksts
Lai pierādītu šigelozi, nepieciešams fēču paraugs uzsējumam, kurā var noteikt izsaucēju.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana atkarīga no slimības smaguma un izpausmēm.
Simptomātiska atbalsta terapija:
- Saudzējošs režīms, svarīgi ievērot miega un nomoda režīmu;
- Pietiekama šķidruma uzņemšana. Nepieciešamības gadījumā šķidrumu ievada vēnā;
- Drudža kontrole ar pretdrudža medikamentiem (ibuprofenum 10mg/kg vai acetaminophenum 15mg/kg);
- Var apsvērt pretcaurejas līdzekļu lietošanu (piemēram, “Smecta” vai līdzekļus, kas satur bismuta salicilātu);
- Probiotikas var palīdzēt saīsināt caurejas ilgumu.
Antibakteriālo terapiju izmanto smagas šigelu infekcijas gadījumā.
Profilakse
- Roku higiēna – rokas jāmazgā ar ziepēm vismaz 20 sekundes.
- Jāievēro higiēna, mainot bērnu autiņus, tos nepieciešams atbilstoši likvidēt, jādezinficē pārtinamās virsmas.
- Negatavot ēdienu citiem, ja ir caureja.
- Nelaist bērnus uz bērnudārzu, ja ir gastroenterīta (kuņģa un tievās zarnas iekaisums) simptomi – vēdersāpes, slikta apetīte, slikta dūša, vemšana, caureja, galvassāpes, vājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
- Nepeldēties, līdz nav pārgājuši simptomi.
- Izvairīties no netīra ūdens norīšanas ūdenstilpnēs.