Sirds mazspēja jaundzimušajiem un zīdaiņiem
Sirds mazspēja ir stāvoklis, kad sirds nespēj sūknēt (izsviest) pietiekami daudz asiņu, lai nodrošinātu orgānu normālu darbību.
Atjaunots: 20. janvāris, 2023. gads
Ja sirds nespēj sūknēt asinis pietiekami efektīvi, var rasties sastrēgums – uzkrāties pārāk daudz asiņu plaušās un/vai citur ķermenī (zemādā, aknās, vēdera dobumā) –, kā arī ciest orgāni, kas nesaņem pietiekami daudz ar skābekli bagātas asinis.
Simptomu apraksts
Sirds mazspēja var būt akūta vai hroniska. Bērniem visbiežāk ir hroniska jeb ilgstoša sirds mazspēja – šajā gadījumā sūdzības un slimības pazīmes attīstās pakāpeniski. Akūtas sirds mazspējas gadījumā, piemēram, pie akūta sirds muskuļa iekaisuma, simptomi var sākties pēkšņi, un iepriekš bērns, iespējams, bijis pilnīgi vesels.
Lai arī visbiežāk sirds mazspējas iemesls bērniem ir iedzimtas sirdskaites, simptomi nereti neparādās uzreiz pēc dzimšanas, bet tikai pēc otrās dzīves nedēļas, kad mazinās spiediens plaušu asinsritē.
Biežākie sirds mazspējas simptomi:
- Slikta pieņemšanās svarā un lēna augšana;
- Bērns var izskatīties vājš, ar samazinātu zemādas tauku slāni, sliktu barojumu;
- Elpošanas grūtības (ātrāka elpošana, elpošana ar palīgmuskulatūru) un biežas elpceļu infekcijas;
- Ātrāka sirdsdarbība;
- Ešanas grūtības – nespēj zīst tik daudz vai tik ātri kā citi zīdaiņi, bieži vajadzīgas pauzes ēšanā vai ir izteikta svīšana ēšanas laikā;
- Miegainība, samazināta aktivitāte, izteikta svīšana aktivitāšu laikā;
- Palielināta akna;
- Tūska ap acīm, pietūkušas kājas, ja bērns jau ceļas kājās;
- Fiziskās attīstības aizture – neveļas, nerāpo, neceļas kājās vecumā, kad tas būtu sagaidāms.
Cēloņi
Visbiežākais sirds mazspējas cēlonis bērniem ir iedzimtas sirdskaites – sirds defekti, kas bērnam attīstījušies grūtniecības laikā un ar ko bērns jau piedzimis.
Retāk sastopami cēloņi:
- Sirds muskuļa saslimšanas (kardiomiopātijas) un sirds muskuļa iekaisums (miokardīts);
- Nepietiekama sirds apgāde ar asinīm jeb išēmija (biežākais sirds mazspējas iemesls pieaugušajiem, bet bērniem novēro reti);
- Sirds vārstuļu saslimšanas;
- Sirds ritma traucējumi;
- Paaugstināts asinsspiediens;
- Hroniskas plaušu slimības;
- Mazasinība jeb anēmija;
- Infekcijas;
- Medikamenti, īpaši ķīmijterapijas līdzekļi.
Izmeklējumu apraksts
Sirds mazspēju nosaka pēc sūdzībām un fizikālās izmeklēšanas rezultātiem. Ārsts uzklausīs jūsu sūdzības, jautās par bērna līdzšinējo attīstību, saslimšanām, noskaidros ģimenes slimību vēsturi. Izvērtēs bērna augšanu un attīstību, pieņemšanos svarā, barojumu, sirdsdarbības un elpošanas ātrumu, trokšņus virs sirds un plaušām, tūskas, aknu izmēru.
Lai noteiktu sirds mazspējas cēloni, ārsts nozīmēs kādu no šiem izmeklējumiem:
- Sirds ritma pieraksts jeb elektrokardiogrāfija; ja nepieciešams, arī 24 stundu elektrokardiogrāfija;
- Krūšu kurvja rentgenogramma sirds izmēra un plaušu asinsrites izvērtēšanai;
- Sirds ultrasonogrāfija jeb ehokardiogrāfija sirds uzbūves izvērtēšanai;
- Asins un urīna analīzes;
- Datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse specifisku sirds slimību diagnostikai;
- Slodzes testi;
- Angiogrāfija.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana atkarīga no bērna vecuma, sirds mazspējas cēloņa un smaguma.
Ja cēlonis ir pilnībā koriģējama iedzimta sirdskaite, piemēram, kambaru starpsienas defekts vai atvērts arteriālais vads, ārsts veiks vaļēju vai mazinvazīvu sirdskaites operāciju, pēc kuras parasti ir lieliska prognoze un nav nepieciešama ilgstoša ārstēšana ar medikamentiem vai ierobežojumi. Parasti līdz operācijai un kādu laiku pēc tās jālieto zāles.
Daži no sirds mazspējas cēloņiem, piemēram, iedzimtas kardiomiopātijas vai sarežģītas sirdskaites, nav pilnībā ārstējami. Šajos gadījumos medikamenti jālieto ilgstoši, var būt nepieciešamas atkārtotas sirds operācijas un var saglabāties būtiski ierobežojumi bērna turpmākajā dzīvē. Retos gadījumos vienīgā ārstēšanas iespēja ir sirds transplantācija.
Sirds mazspējas cēlonis var būt pārejošs, piemēram, sirds muskuļa akūts iekaisums jeb miokardīts vai kambaru starpsienas defekts, kas pats spontāni slēdzas. Šajā gadījumā sirds mazspējas terapija var būt nepieciešama tikai īslaicīgi.
Neatkarīgi no cēloņa visbiežāk sirds mazspējas ārstēšanai lieto šādus medikamentus:
- Diurētiķus – zāles, kas izvada papildu šķidrumu no organisma, palielinot izdalītā urīna apjomu (piemēram, furosemīds, spironolaktons, hidrohlortiazīds);
- Asinsspiedienu mazinošas zāles, kas atvieglo sirds darbu (piemēram, kaptoprils, enalaprils);
- Beta blokatori – samazina asinsspiedienu un ārstē noteiktus sirds ritma traucējumus (piemēram, propranolols, karvedilols, metoprolols);
- Digoksīns – palīdz sirdij sarauties labāk.
Lai uzlabotu mazuļa svara dinamiku, bieži nepieciešams uzturā papildus lietot maisījumu ar augstāku uzturvērtību vai bagātināt mātes pienu, lai bērnu nodrošinātu ar papildu kalorijām. Ja bērns ir pārāk vājš, lai pietiekami daudz apēstu pats, caur degunu var ievietot nazogastrālo zondi un bērnu daļēji vai pilnībā barot caur to.
Visiem bērniem ar sirds mazspēju nepieciešamas regulāras vizītes pie bērnu kardiologa sirds mazspējas ārstēšanas efektivitātes un blakusparādību izvērtēšanai, un ārstēšanas pielāgošanai.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Saistītas tēmas
Mazuļa aprūpe
Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.
Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.