Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Supraventrikulāras ekstrasistoles
Ekstrasistole ir sirdspuksts, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatora pauze.
Attēls
Created: 24. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 23. maijs, 2023. gads
Atjaunots: 23. maijs, 2023. gads
Drukāt
Sirdsdarbība ir ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās (sistole) un atslābšana (diastole). Jebkuras izmaiņas sirdsdarbības ritmā sauc par aritmiju. Cilvēks to var nejust nemaz vai izjust kā sirds kūleņošanu vai īslaicīgu apstāšanos. Tas ir viens no sirds aritmijas veidiem.
Normāla sirdsdarbība ir regulāra un ritmiska, ar noteiktu frekvenci (cik reizes sirds saraujas vienas minūtes laikā). Tas ir nepieciešams, lai sirds efektīvi varētu izsviest asinis un ar tām nodrošināt visu ķermeni. Ja sirdsdarbības ritms ir būtiski izmainīts, sirds saraušanās un asiņu izsviešana var nebūt efektīva.
Sirds saraušanās ritmiskumu nodrošina sirds vadītājsistēma, kas rada ritmiskus impulsus un novada tos uz sirds muskuļšūnām, tā izraisot sirds saraušanos un asiņu izsviešanu. Impulss vispirms rodas sinusa mezglā (sirds ritma noteicējšūnās), kas atrodas labajā priekškambarī. Tad impulss izplatās pa abiem priekškambariem un nonāk atrioventrikulārajā mezglā. Tālāk uzbudinājums pa atrioventrikulāro kūlīti nonāk labajā un kreisajā kambarī. Uzbudinājumam seko sirds muskuļa saraušanās. Sākumā vienmēr saraujas priekškambari, pēc tam kambari.
Attēls
Ekstrasistoles gadījumā sirds saņem impulsu sarauties nevis no sinusa mezgla, bet no kādas citas vietas. Tā var atrasties gan priekškambaros, gan kambaros. Supraventrikulāras ekstrasistoles (SVES) gadījumā priekšlaicīgs elektriskais impulss sirdī rodas virs sirds kambaru līmeņa. Ekstrasistoles var parādīties pa vienai, pāros vai īslaicīgās grupās (“zalvēs”).
Cēloņi
Gan bērniem, gan pieaugušajiem SVES novēro bieži, parasti tās neliecina par nopietnu saslimšanu un neizraisa nekādas sūdzības, kā arī visbiežāk nav bīstamas. Gandrīz katram cilvēkam dienas laikā attīstās kāda SVES, bet ir svarīgi, cik bieži notiek ekstrasistoles jeb sirdspuksti pirms normālā laika sirds ritmā.
Ja ekstrasistoles ir ļoti bieži, tās var palielināt citu, nopietnāku aritmiju attīstības risku un ilgtermiņā izraisīt sirds struktūras izmaiņas. Šādas ekstrasistoles ir jāārstē.
Ekstrasistoles cēlonis vai veicinošais faktors var būt veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājums – satraukums, emocionāli pārdzīvojumi, kafijas un citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, alkohola lietošana, sirds saslimšanas, paaugstināts asinsspiediens, elektrolītu izmaiņas, dažu medikamentu lietošana, infekcija, operācija, vairogdziedzera pastiprināta darbība jeb hipertireoze.
Sūdzības
Visbiežāk pacientam nav nekādu sūdzību un SVES nejauši atklāj EKG izmeklējumā.
Bērns var sūdzēties par pārsitieniem, sirds kūleņošanu, pulsācijas sajūtu kaklā, sirdsdarbības īslaicīgām pauzēm, nogurumu. Parasti sūdzības izzūd slodzes laikā. Ja sūdzības slodzes laikā parādās vai pastiprinās, noteikti jāvēršas pie ārsta! Retos gadījumos var būt sūdzības par reiboni, ģīboni, sāpēm krūtīs – šādas sūdzības var izraisīt arī citas, bīstamākas sirds saslimšanas, un to gadījumā noteikti jāvēršas pie ārsta.
Izmeklējumu apraksts
Sākumā ārsts noskaidros informāciju par pacienta un ģimenes saslimšanām – īpaši par to, vai ģimenē kāds neslimo ar aritmijām vai citām sirds saslimšanām un vai nav bijuši neskaidri jaunu ģimenes locekļu nāves gadījumi. Ārsts paklausīsies sirdi, izmērīs asinsspiedienu.
Visiem pacientiem veic 12 novadījumu elektrokardiogrāfiju (EKG). Ja nepieciešams, arī ilgstošo jeb Holtera monitora EKG (24 stundas vai ilgāk).
Var būt nepieciešams asins analīžu izmeklējums (vairogdziedzera hormonu, elektrolītu, hemoglobīna noteikšana), ehokardiogrāfija jeb sirds ultrasonogrāfija, slodzes testi, kā arī citi izmeklējumi.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Visbiežāk nav nepieciešama nekāda ārstēšana. Dažkārt jāturpina novērošanās pie bērnu kardiologa. Retos gadījumos nepieciešama ārstēšana ar medikamentiem (visbiežāk beta blokatoriem, retāk ar citiem antiaritmiskiem medikamentiem) vai mazinvazīva ārstēšana – radiofrekvences ablācija.
Tā kā bieži sūdzības ir saistītas ar pārmērīgu veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu, pacientiem rekomendē dzīvesveida izmaiņas: samazināt kofeīna patēriņu, nelietot alkoholu un nikotīnu, ievērot regulāru miega un nomoda režīmu ar pietiekamu miega ilgumu, regulāras fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā, kā arī samazināt stresu.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas