Cistogrāfija
Mikcijas cistouretrogrāfija (MCUG) ir rentgenstaru izmeklēšanas metode urīnpūšļa un urīnizvakanāla attēlu iegūšanai urīnpūšļa iztukšošanās laikā.
Atjaunots: 12. janvāris, 2023. gads
Ar MCUG var noteikt urīnpūšļa tilpumu, spēju aizturēt urīnu un iztukšoties. Ar šo metodi var redzēt, ja urinācijas laikā urīns plūst no urīnpūšļa augšup nieru virzienā (vezikoureterālais reflukss).
Izmeklējums var būt nepieciešams pēc atkārtotām urīnceļu infekcijām, lai noskaidrotu, vai urīnpūslis pildās un iztukšojas pareizi. Pacientu uz izmeklējumu pieraksta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālists konsultācijas laikā.
Kā sagatavoties vizītei
Līdzi jāņem personu apliecinoši dokumenti, ārsta nosūtījums un obligāti līdz jāņem iepriekšējo izmeklējumu rezultāti (radioloģisko, funkcionālās diagnostikas attēli), analīžu dati un slimnīcas izraksti, ja tādi ir. No radiologa informētības ir atkarīga izmeklējuma attēlu interpretācija, tādēļ ņemiet līdzi visus iespējami noderīgos dokumentus.
Vizītes norise
Veicot izmeklējumu, pacienta urīnpūslī tiek ievietota tieva, lokana plastmasas caurulīte (urīnpūšļa katetrs). Tas varētu būt nedaudz nepatīkami, bet mediķi to dara maksimāli saudzīgi. Caur katetru tiek pilnīgi iztukšots urīnpūslis. Pēc tam caur šo pašu katetru urīnpūslī ievada kontrastvielu. Kontrastviela nepieciešama precīzai urīna plūsmas izvērtēšanai. Pēc tam tiek uzņemti vairāki rentgena attēli, lai redzētu, kā urīns pārvietojas pa urīnizvadceļiem urinācijas laikā. Pēc izmeklējuma pabeigšanas katetrs no urīnpūšļa tiek izņemts. Parasti izmeklējuma ilgums ir 45 minūtes. Šajā laikā bērnam jāguļ mierīgi, lai varētu iegūt kvalitatīvus attēlus. Dažreiz ir nepieciešama pacienta fiksācija. Šo izmeklējumu parasti neveic narkozē, jo narkozei izmantojamie medikamenti ļoti palēnina urīnpūšļa iztukšošanos. Tomēr ārstējošais ārsts atsevišķos gadījumos var lemt par narkozes izmantošanu.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
Dažas stundas pēc katetra izņemšanas urinācija var būt nedaudz sāpīga.
Riski
Šo izmeklējumu nedrīkst veikt pacientiem ar neārstētu urīnceļu infekciju, alerģiju uz jodu vai jodu saturošu kontrastvielu, kā arī paaugstinātu temperatūru pēdējo 24 stundu laikā.
Lai samazinātu iespējamo jonizējošā starojuma izraisīto kaitējumu veselībai, starojuma deva tiek pielāgota bērna vecumam, svaram un izmeklējamās ķermeņa virsmas apjomam. Lai novērstu starojuma ietekmi uz bērna dzimumorgāniem un vairogdziedzeri, tos nepieciešamības gadījumos apsegs ar speciālu pārklāju. Izmeklējuma laikā pacients saņem ļoti nelielu starojuma devu, kas, visdrīzāk, kaitējumu neradīs, tomēr izmeklējuma veikšana ir pieļaujama tikai pamatota iemesla gadījumā – tad, kad tiešām ir nepieciešams. Tā kā jodu saturoša kontrastviela pirms izmeklējuma veikšanas netiek ievadīta vēnā un neizdalīsies cauri nierēm, tā nieru funkciju neietekmē, tomēr, ja pacients ir alerģisks uz jodu vai jodu saturošu kontrastvielu, tā var izraisīt alerģisku reakciju; šādā gadījumā informējiet par to medicīnisko personālu.