Kaulu un locītavu rentgenogrāfija
Rentgenogrāfija (RTG) ir izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informāciju saņem ar rentgena staru palīdzību.
Atjaunots: 18. jūnijs, 2024. gads
Rentgena starus izstaro rentgena iekārtas spuldze, daļa no tiem cilvēka orgānos un kaulos absorbējas, daļa – izspiežas cauri. Attēlu veido tā starojuma daļa, kas ķermenim ir izspiedusies cauri. Rentgena attēlus (rentgenogrammas) iegūst uz fotoplates un tos analizē ārsts-radiologs. Jo blīvākas ir ķermeņa struktūras, jo gaišākas tās izskatās rentgena attēlā. Audi ar mazāku blīvumu, piemēram, plaušas, kurās ir daudz gaisa, rentgenogrammās izskatās melni vai pelēki.
Kādēļ izmeklējums nepieciešams?
Izmeklējums nepieciešams, lai diagnosticētu un novērtētu kaulu lūzumus, iedzimtas kaulu anomālijas (kaulu iedzimtas deformācijas, kaulu iztrūkums), iedzimtas mugurkaula deformācijas, kaulu jaunveidojumus, ar vecumu vai slimību saistītas kaulu izmaiņas (kaulu osteohondrozes, osteohondropātijas), kā arī lai novērotu lūzumu pēc tam, kad kauls ievilkts atpakaļ vietā (repozīcija), un pēc traumatologu-ortopēdu un mugurkaula ķirurgu (vertebrologu) veiktām operācijām.
Kad nedrīkst veikt RTG izmeklējumu?
Situāciju, kurās nedrīkst veikt rentgena izmeklējumu, praktiski nav. Tomēr ir vairākas ārkārtīgi reti sastopamas patoloģijas, kuru gadījumā cilvēka ķermeņa jutība pret rentgena starojumu ir izteikti paaugstināta, piemēram, Fankoni anēmija, Frīdriha ataksija, ataxia telangiectasia, kā arī Nijmegen breakage sindroms, kuru gadījumā apstarošanas laukumu nepieciešams ierobežot, cik vien iespējams.
Kā vecāki var palīdzēt bērnam izmeklējuma laikā?
Lai mazinātu bērna satraukumu pirms procedūras, vienkāršiem vārdiem paskaidrojiet, kādēļ rentgena izmeklējums nepieciešams. Jūs varat būt bērnam blakus visu procedūras laiku (ja izmeklējuma laikā atradīsieties bērnam blakus, jums būs jāuzvelk rentgena starus aizturošs priekšauts). Mīļākā rotaļlieta noteikti palīdzēs izmeklējuma laikā.
Vai rentgena izmeklējums ir kaitīgs?
Izmeklējumā izmanto rentgena starojumu, kas organismā spēj izraisīt kaitējumu. Lai samazinātu iespējamo jonizējošā starojuma izraisīto kaitējumu veselībai, starojuma dozu pielāgo bērna vecumam, svaram un izmeklējamās ķermeņa virsmas apjomam. Doza, ko izmeklējuma laikā saņem pacients, ir neliela – līdzvērtīga dabiskā radioaktīvā fona dozai, kādu cilvēks saņem trīs dienu laikā, vai pat zemāka.
Kas jāņem līdzi, dodoties uz RTG izmeklējumu?
- Personu apliecinošs dokuments vecākiem un dzimšanas apliecība bērnam.
- Nosūtījums no ārsta-speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
- Lūdzu, ņemiet līdzi analīžu un iepriekšējo izmeklējumu, īpaši ultrasonogrāfijas, rezultātus, kā arī slimnīcu izrakstus un citu svarīgu medicīnisku dokumentāciju, jo no radiologa informētības ir atkarīga izmeklējuma attēlu interpretācija!
Kā sagatavoties vizītei
Izmeklējuma dienā vēlams bērnu ģērbt tādās drēbēs, ko var ātri novilkt. Izvairieties no metāla priekšmetiem, piemēram, rāvējslēdzējiem, rotām, izmeklējamajā ķermeņa apvidū.
Skeleta, krūškurvja, kaulu, locītavu izmeklēšanai bērnu īpaši sagatavot nav nepieciešams.
Vizītes norise
Izmeklējumu veic ar rentgena iekārtu, kas var būt gan garš galds ar rentgena staru spuldzi virs tā, gan arī vertikāls statīvs, pret kuru vērsta rentgena staru spuldze. Pacientu ieved telpā un novieto uz izmeklējuma galda vai sēdus pie tā. Attēlu uzņemšanas laikā bērnam jāguļ vai jāsēž nekustīgi, jo kustības traucē veikt izmeklējumu, pazemina attēlu kvalitāti, turklāt pacients nevajadzīgi tiek apstarots. Pirms izmeklējuma rentgena staru spuldzi novieto pretī izmeklējamajai ķermeņa daļai. Bērna dzimumorgānus un vairogdziedzeri apsedz ar speciālu svina pārklāju. Pēc tam radiologa asistents uzņem nepieciešamo attēlu. Atkarībā no nepieciešamības un izmeklējamās ķermeņa daļas uzņem vienu, divus vai vairākus attēlus. Izmeklējuma ilgums ir tikai dažas sekundes, atsevišķos gadījumos, kad nepieciešams vairāk attēlu, tās var būt arī dažas minūtes. Parasti rentgenogrāfijas izmeklējumus veic, neizmantojot anestēziju. Tomēr, ja bērnam traumu gadījumā ir izteiktas sāpes vai bērns ir izteikti kustīgs, ārsts var nolemt, ka anestēzija ir nepieciešama.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
Ja pacientam nav uzlikti kaulu un locītavu imobilizācijas līdzekļi, piemēram, ģipša pārsējs, tad ierobežojumu pēc izmeklējuma veikšanas nav.