Kolonoskopija
Kolonoskopija (KS) ir apakšējo gremošanas orgānu – no tūpļa atveres līdz ieejai tievajā zarnā – izmeklēšana no iekšpuses ar īpašu lokanu instrumentu – optisku videoendoskopu.
Atjaunots: 23. maijs, 2023. gads
Kāpēc nepieciešams veikt kolonoskopiju:
- visbiežāk KS veic, ja ir neskaidras sāpes vēderā, ilgstoša neskaidra iemesla caureja, neskaidra iemesla asiņošana no zarnu trakta, svara zudums, mazasinība u.c. Kolonoskopija lielākoties ir plānveida izmeklējums;
- neatliekami KS bērniem veic reti, visbiežāk - ja ir neskaidra masīva asiņošana no zarnu trakta;
- KS var veikt diagnostiskos nolūkos, lai izvērtētu iespējamos zarnu trakta darbības traucējumu cēloņus. Lai precizētu problēmas iemeslus, izmeklējuma laikā ārsts var paņemt arī biopsijas jeb nelielus gļotādas gabaliņus, kurus detalizētāk skatīs vairākkārtīgā palielinājumā zem mikroskopa;
- ārstnieciskās jeb terapeitiskās kolonoskopijas laikā veic ne tikai zarnu trakta apskati, bet arī ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, polipveida gļotādas pacēlumu noņemšanu jeb polipa koagulāciju.
Ārsts var pieņemt lēmumu veikt kolonoskopiju, ja pacientam ir: gremošanas sistēmas slimības, audzēji, iedzimtas kroplības un hromosomālas anomālijas, infekcijas, perinatālā perioda patoloģijas.
Kā sagatavoties vizītei
Pašlaik kolonoskopiju bērniem veic tikai stacionārā. Lai nejustu endoskopa ievadi zarnu traktā, KS notiek vispārējā anestēzijā, pacients izmeklējuma laikā ir aizmidzis un tā veikšanu nejūt. Tā kā izmeklējums notiek narkozē, pirms tam ir obligāta anesteziologa konsultācija. Pirms KS obligāti jāievēro vairāki nosacījumi:
- izmeklējuma dienā pirms procedūras nedrīkst ēst un dzert, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
- izmeklējuma dienā bērnam jābūt bez akūtām vīrusu saslimšanas pazīmēm – temperatūras, izteiktām iesnām, klepus;
- lai izmeklējuma laikā būtu pēc iespējas labāk redzama zarnas iekšpuse un izmeklējums būtu kvalitatīvs, zarnu trakts ir jāsagatavo – jāattīra no fēču masām. Lai to varētu veikt, stingri jāievēro ārsta rekomendācijas.
Zarnu trakta sagatavošana notiek aptuveni divas diennaktis pirms KS veikšanas un ietver vairākus virzienus:
- divas dienas pirms izmeklējuma jāievēro tikai šķidra diēta, piemēram, jogurts bez piedevām, buljons, tēja, ūdens, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
- dienu pirms izmeklējuma drīkst lietot tikai šķidrumu, bet nedrīkst lietot sarkanas krāsas šķidrumu, tāpat drīkst ēst stiklenes jeb ledenes, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
- izmeklējuma dienā pirms procedūras nedrīkst neko ēst un dzert, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
- zarnu darbību veicinošu jeb laksatīvu medikamentu lietošana divas dienas un dienu pirms izmeklējuma. Stingri jāievēro ārsta nozīmēto medikamentu precīza lietošana;
- lai zarnas būtu pēc iespējas tīrākas, atsevišķos gadījumos jāveic klizmošana jeb ūdens ievade zarnā caur tūpļa atveri.
Vizītes norise
- KS parasti notiek slimnīcas Endoskopijas dienesta apskates kabinetā, retos gadījumos, kad izmeklējums ir neatliekams, operāciju zālē.
- KS notiek vispārējā anestēzijā, pirms endoskopa ievietošanas anesteziologs caur masku un/vai intravenozi ievada sedatīvus medikamentus, tāpēc izmeklējuma laikā pacients ir aizmidzis un neko nejūt.
- KS laikā pacients guļ uz kreisajiem sāniem. Zarnu traktā caur tūpļa atveri pa resnās zarnas gaitu līdz ieejai tievajās zarnās ārsts pakāpeniski ievada endoskopu. Zarnu traktā iepūš gaisu nelielā daudzumā, lai uzlabotu zarnu gļotādas redzamību. Gaiss pēc izmeklējuma var radīt pilnuma sajūtu vēderā.
- Ievadītā endoskopa galā atrodas neliela kamera datu pārraidei uz ekrāna, līdz ar to iespējams uzņemt zarnu trakta gļotādas fotogrāfijas, kuras vēlāk iespējams papildus analizēt.
- Izmeklējuma laikā ārsts var paņemt papildu analīzes jeb biopsijas no zarnu trakta gļotādas, lai vēlāk gļotādu analizētu vairākkārtīgā palielinājumā zem mikroskopa.
- Kad izmeklējums ir pabeigts, endoskopu no zarnu trakta lēnām izņem. Parasti KS veikšana aizņem 30–60 minūtes, bet ilgums atkarīgs no izmeklējuma laikā redzamās atrades un iespējamām papildu procedūrām, kas jāveic izmeklējuma laikā, piemēram, biopsiju paņemšanas.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
Pēc izmeklējuma par KS redzēto atradi informāciju sniegs ārstējošais ārsts, kurš pacientam nozīmējis KS veikšanu. Ja procedūras laikā ārsts paņēmis analīzes vai biopsijas, viņš izstāstīts, kur un kā saņemami papildu izmeklējumu rezultāti. Par tālāko iespējamo ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu, kurš pacientu nosūtījis uz izmeklējumu.
Riski
Kolonoskopija ir droša procedūra, bet ļoti reti var būt šādas komplikācijas:
- asiņošana, kas var būt izteiktāka, ja īpaši smagi slimiem pacientiem vai pacientiem ar blakussaslimšanām izmeklējuma laikā veiktas papildu manipulācijas, piemēram, biopsiju paņemšana;
- infekcija, kas var attīstīties pēc izmeklējuma īpaši smagi slimiem pacientiem, ja procedūras laikā nepieciešams veikt papildu manipulācijas.
Iespējamo komplikāciju risku var būtiski samazināt, ievērojot pirms izmeklējuma ārsta dotos norādījumus, piemēram, par ēšanas laiku pirms izmeklējuma, medikamentu lietošanu u.c.