Pārlekt uz galveno saturu

Kuņģa-zarnu trakta pasāžas rentgenogrāfija

Rentgenogrāfija (RTG) ir izmeklēšanas metode, kurā attēlu iegūšanai informāciju saņem ar rentgena staru palīdzību.

Attēls
zarnas
Created: 6. septembris, 2022. gads
Atjaunots: 18. jūnijs, 2024. gads

Rentgena starus izstaro rentgena iekārtas spuldze, daļa no tiem cilvēka orgānos un kaulos absorbējas, daļa – izspiežas cauri. Attēlu veido tā starojuma daļa, kas ķermenim ir izspiedusies cauri. Rentgena attēlus (rentgenogrammas) iegūst uz fotoplates un tos analizē ārsts-radiologs. Jo blīvākas ir ķermeņa struktūras, jo gaišākas tās izskatās rentgena attēlā. Audi ar mazāku blīvumu, piemēram, plaušas, kurās ir daudz gaisa, rentgenogrammās izskatās melni vai pelēki.

Barības vada, kuņģa-zarnu trakta kontrastizmeklējumus parasti veic rentgenoskopijas kontrolē. Tas nozīmē, ka kontrastvielas plūsmai (pasāža) izseko ar rentgena caurskates iekārtu. Šādā situācijā pacientu apstaro ilgāku laika periodu un rentgena staru doza ir daudz augstāka, nekā veicot dažus rentgena uzņēmumus, tādēļ šādam izmeklējumam nepieciešams ārsta-speciālista – gastroenterologa, ķirurga vai neonatologa (jaundzimušo ārsts)  – nosūtījums.

Kādēļ izmeklējums nepieciešams?

Izmeklējums diagnostikas nolūkos nepieciešams šādos gadījumos:

  • iedzimtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta patoloģiju (barības vada kardijas daļas nepietiekamība vai sašaurinājums, divpadsmitpirkstu zarnas sašaurinājums, embrionāli saaugumi, zarnu rotācijas traucējumi) izslēgšanai vai izvērtēšanai;
  • zarnu trakta necaurejamības līmeņa noteikšanai pacientiem ar saaugumu slimību, pēc vēdera dobuma operācijām;
  • barības vada caurlaidības izvērtēšanai pacientiem pēc barības vada operācijām vai barības vada apdegumiem;
  • irigogrāfiju – izmeklējumu, kurā kontrastvielu ievada resnajā zarnā caur katetru, veic pacientiem ar ilgstošiem aizcietējumiem un izkārnījumu nesaturēšanu (enkoprēzi), kā arī lai izvērtētu resnās zarnas funkciju situācijās, kad ir aizdomas par iedzimtu patoloģiju – Hiršprunga slimību. Izmeklējumā vērtē resnās zarnas platumu un funkciju. Maziem bērniem šo procedūru veic anestēzijā.

Kad nedrīkst veikt RTG izmeklējumu?

Situāciju, pie kurām nedrīkst veikt rentgena izmeklējumu, praktiski nav. Tomēr ir vairākas ārkārtīgi reti sastopamas patoloģijas, kuru gadījumā cilvēka ķermeņa jutība pret rentgena starojumu ir izteikti paaugstināta, piemēram, Fankoni anēmija, Frīdriha ataksija, ataxia telangiectasia, kā arī Nijmegen breakage sindroms, kuru gadījumā apstarošanas laukumu nepieciešams ierobežot, cik vien iespējams.

Kā vecāki var palīdzēt bērnam izmeklējuma laikā?

Lai mazinātu bērna satraukumu pirms procedūras, vienkāršiem vārdiem paskaidrojiet, kādēļ rentgena izmeklējums nepieciešams. Jūs varat būt bērnam blakus visu procedūras laiku (ja izmeklējuma laikā atradīsieties bērnam blakus, jums būs jāuzvelk rentgena starus aizturošs priekšauts). Mīļākā rotaļlieta noteikti palīdzēs izmeklējuma laikā.

Vai rentgena izmeklējums ir kaitīgs?

Izmeklējumā izmanto rentgena starojumu, kas organismā spēj izraisīt kaitējumu. Lai samazinātu iespējamo jonizējošā starojuma izraisīto kaitējumu veselībai, starojuma dozu pielāgo bērna vecumam, svaram un izmeklējamās ķermeņa virsmas apjomam. Kuņģa un zarnu trakta kontrastizmeklēšanas laikā pacients saņem lielāku starojuma dozu, tāpēc izmeklējumam jābūt pamatotam, izmeklējuma laiku un apjomu jāsaskaņo ar ārstu-radiologu.

Kas jāņem līdzi, dodoties uz RTG izmeklējumu?

  • Personu apliecinošs dokuments vecākiem un dzimšanas apliecība bērnam;
  • nosūtījums no ārsta-speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu;
  • analīžu un iepriekšējo izmeklējumu, īpaši ultrasonogrāfijas, rezultāti, kā arī slimnīcu izraksti un cita svarīga medicīniska dokumentācija, jo no radiologa informētības ir atkarīga izmeklējuma attēlu interpretācija!

Kā sagatavoties vizītei

Augšējā gremošanas trakta pasāžas gadījumā iepriekšējā dienā pirms izmeklējuma pēdējā ēdienreizē jādod vieglāks uzturs, no tā jāizslēdz gaļa, maize. Lielākiem bērniem izmeklējumu veic no rīta tukšā dūšā. Zīdaiņus 3–4 stundas pirms rentgena caurskates nebaro.

Ja nepieciešams veikt irigogrāfiju, bērna sagatavošana notiek individuāli un ir atkarīga no bērna vecuma un aizcietējumu pakāpes. Lielākiem pacientiem vairākas dienas pirms izmeklējuma jādod šķidrāks uzturs un tīrīšanas klizmas. Klizma jāveic vairāk nekā 1–2 stundas pirms izmeklējuma, jo pacientiem ar taisnās zarnas iztīrīšanās (defekācijas) problēmām ievadītais šķidrums saglabājas resnajā zarnā un ir apgrūtināta kontrastvielas ievade resnajā zarnā izmeklējuma laikā.

Izmeklējuma dienā vēlams bērnu ģērbt tādās drēbēs, ko var ātri novilkt. Lūdzu, izvairieties no metāla priekšmetiem, piemēram, rāvējslēdzējiem, izmeklējamajā ķermeņa apvidū.

Vizītes norise

Izmeklējumu veic ar rentgena iekārtu, kurai ir garš galds ar rentgena staru spuldzi, kas atrodas galda aizmugurē, un elektronu pastiprinošā iekārta, kas atrodas virs pacienta vai pacientam priekšpusē. Caurskates rentgena iekārtas galds ir funkcionāls, to var nostatīt vertikālā stāvoklī vai novietot vajadzīgā leņķī. Bērnu ieved telpā un nogulda uz izmeklējuma galda vai novieto vertikāli attiecībā pret galdu. Rentgena caurskati (fluoroskopiju) veic ārsts-radiologs. Izmeklējuma sākumā pacientam ir jāizdzer kontrastviela – speciāls medikaments, kas absorbē rentgena starus. Rentgenoskopijas laikā radiologs izvērtē kontrastvielas kustību kuņģa-zarnu traktā, nepieciešamības gadījumā veicot arī rentgena uzņēmumus. Rentgenoskopijas izmeklējumus parasti veic, neizmantojot anestēziju. Tomēr, ja bērns ir izteikti nemierīgs un kustīgs vai izmeklējums ir nepatīkams (piemēram, irigogrāfijas gadījumā), ārsts var nolemt, ka anestēzija ir nepieciešama.

Lai izvērtētu kontrastvielas virzību (pasāžu) pa kuņģa-zarnu traktu, jāveic atkārtoti RTG uzņēmumi, kurus parasti izdara radiologa asistents pēc ārsta-radiologa norādījuma. Uzņēmumu veikšanas intervāli ir atkarīgi no kontrastvielas virzīšanās ātruma, pat 24 stundas pēc izmeklējuma sākuma.

Zīdaiņiem ar labu rīšanas refleksu kontrastvielu var iebarot kopā ar maisījumu vai sulu. Jaundzimušajiem, kuriem nav rīšanas refleksa, kontrastvielu ievada ar zondes palīdzību. Kontrastvielas daudzums atkarīgs no bērna vecuma. Jaundzimušajiem un zīdaiņiem smagā stāvoklī (ja pacienti nav transportējami uz rentgena kabinetu) kuņģa-zarnu trakta pasāžas izmeklējumu veic intensīvās terapijas nodaļā, izdarot parasto rentgena uzņēmumu. Kontrastvielas un maisījuma daudzumu nosaka radiologs kopā ar ārstējošo ārstu katram pacientam individuāli.

Kas jāievēro pēc izmeklējuma

Ierobežojumu pēc izmeklējuma veikšanas nav.