Rektoskopija
Rektoskopija ir apakšējo gremošanas orgānu – no tūpļa atveres līdz resnās zarnas gala daļai – izmeklēšana no iekšpuses ar īpašu instrumentu – rektoskopu.
Atjaunots: 23. maijs, 2023. gads
Kad nepieciešams veikt rektoskopiju?
- Rektoskopija lielākoties ir plānveida izmeklējums. Visbiežāk rektoskopiju veic, ja ir neskaidra iemesla asiņošana no zarnu trakta, nepieciešams diagnosticēt iespējamas iedzimtas anatomiskas izmaiņas zarnu traktā, piemēram, tūpļa atveres sašaurinājumu, biopsiju jeb zarnu gļotādas gabaliņu paņemšanu zarnu trakta patoloģijas, piemēram, Hiršprunga slimības izslēgšanai.
- Neatliekami bērniem rektoskopiju veic reti, visbiežāk neskaidras masīvas asiņošanas no zarnu trakta vai zarnu traktā nonākuša svešķermeņa dēļ.
Ārsts var pieņemt lēmumu veikt rektoskopiju, ja bērnam konstatēta kāda gremošanas sistēmas slimība, ir audzējs, iedzimtas kroplības un hromosomālas anomālijas, infekcija vai perinatālā perioda patoloģijas.
Kā sagatavoties vizītei
Rektoskopijas veikšana notiek, bērnam atrodoties stacionārā vai dienas stacionārā. Rektoskopiju veic vispārējā anestēzijā, pacients izmeklējuma laikā ir aizmidzis un tā veikšanu nejūt. Tā kā izmeklējums notiek narkozē, pirms tam ir obligāta anesteziologa konsultācija. Pirms rektoskopijas obligāti jāievēro vairāki nosacījumi.
Nosacījumi, kas saistīti ar anestēziju:
- izmeklējuma dienā pirms procedūras nedrīkst ēst un dzert, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, vai anesteziologs nav noteicis citādi;
- izmeklējuma dienā bērnam jābūt bez akūtām vīrusu saslimšanas pazīmēm – temperatūras, izteiktām iesnām, klepus.
Lai izmeklējuma laikā būtu pēc iespējas labāk redzama tūpļa jeb anālās atveres un resnās zarnas gala daļa, zarnu trakts ir jāsagatavo – jāattīra no fēču masām. Lai to izdarītu, stingri jāievēro ārsta rekomendācijas. Zarnu trakta sagatavošana notiek vienu diennakti pirms rektoskopijas veikšanas, un tā ietver:
- dienu pirms izmeklējuma drīkst lietot tikai šķidru ēdienu un šķidrumu;
- izmeklējuma dienā pirms procedūras nedrīkst neko ēst un dzert, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
- dienu pirms izmeklējuma jālieto ārsta nozīmētie zarnu darbību veicinošie jeb laksatīvie medikamenti; stingri jāievēro precīza to lietošana;
- lai zarnas būtu pēc iespējas tīrākas, jāveic klizmošana – medikamentu un/vai ūdens ievade zarnā caur tūpļa atveri vakarā pirms izmeklējuma un izmeklējuma dienā aptuveni stundu pirms procedūras.
Vizītes norise
- Rektoskopija notiek slimnīcas Endoskopijas dienesta apskates kabinetā vai operāciju zālē. Izmeklējumu veic ķirurgs-proktologs;
- rektoskopija notiek vispārējā anestēzijā, pirms rektoskopa ievietošanas anesteziologs caur masku un/vai intravenozi ievada sedatīvus medikamentus, tāpēc izmeklējuma laikā pacients ir aizmidzis un neko nejūt;
- izmeklējuma laikā pacients guļ uz muguras. Zarnu traktā caur tūpļa atveri ārsts ievada rektoskopu, zarnu traktā iepūš gaisu nelielā daudzumā, lai uzlabotu zarnas gļotādas redzamību. Pēc izmeklējuma gaiss var radīt pilnuma sajūtu vēderā;
- rektoskopijas laikā ārsts var paņemt papildu analīzes jeb biopsijas no zarnu trakta gļotādas, lai vēlāk gļotādu analizētu vairākkārtīgā palielinājumā zem mikroskopa;
- kad izmeklējums ir pabeigts, rektoskopu lēnām izņem no zarnu trakta. Parasti rektoskopija aizņem 10 minūtes, bet izmeklējuma ilgums atkarīgs no tā laikā redzamās atrades un iespējamām papildu procedūrām, kuras jāveic, piemēram, biopsiju paņemšanas, polipa noņemšanas u.c.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
Pēc izmeklējuma par rektoskopijā redzēto atradi informāciju sniegs ķirurgs-proktologs, kurš veicis izmeklējumu, vai ārstējošais ārsts, kurš pacientam nozīmējis rektoskopiju. Ja procedūras laikā ārsts paņēmis analīzes vai biopsijas, viņš izstāstīts, kur un kā saņemami papildu izmeklējumu rezultāti. Par tālāko iespējamo ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu, kurš pacientu nosūtījis uz izmeklējumu un/vai ar ķirurgu-proktologu, kurš izmeklējumu veicis.
Riski
Rektoskopija ir droša procedūra, bet ļoti reti var būt šādas komplikācijas:
- asiņošana, kas var būt izteiktāka, ja īpaši smagi slimiem pacientiem vai pacientiem ar blakus saslimšanām izmeklējuma laikā veiktas papildu manipulācijas, piemēram, biopsiju paņemšana;
- infekcija, kas var attīstīties pēc izmeklējuma īpaši smagi slimiem pacientiem, ja procedūras laikā nepieciešams veikt papildu manipulācijas.
Iespējamo komplikāciju risku var būtiski samazināt, ievērojot pirms izmeklējuma ārsta dotos norādījumus, piemēram, par ēšanas laiku pirms izmeklējuma, medikamentu lietošanu u.c.