Veicot rentgena izmeklējumus, pacientiem vairs netiks izmantoti individuālie aizsarglīdzekļi

Individuālie aizsarglīdzekļi – svina pārklāji – tiek lietoti kopš pagājušā gadsimta vidus noteiktu orgānu aizsardzībai no jonizējošā starojuma, un pacienti ir pieraduši pie to lietošanas. Tomēr mūsdienu jauno tehnoloģiju izmantošanas rezultātā dozas, ko pacienti saņem izmeklējumu laikā, ir samazinājušās, savukārt iegūto attēlu kvalitāte ir uzlabojusies. Turklāt, pēdējos gados ir uzlabojusies arī izpratne par ieguvumiem un riskiem, ko rada individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. Starptautiskās vadlīnijas “European consensus on patient contact shielding”, kas balstītas uz pārliecinošiem pētījumu datiem, rekomendē, veicot rentgena izmeklējumus, līdz šim ierastos pacientu individuālos aizsarglīdzekļus turpmāk nelietot.

Kas ir šie individuālie aizsarglīdzekļi?

Tie ir nelieli svinu saturoši priekšautiņi un pārklāji, ko līdz šim izmantoja rentgena izmeklējumu laikā, lai pasargātu pacientu no jonizējošā starojuma iedarbības.

Attēls

1. attēls. Individuālie aizsarglīdzekļi.

Kāpēc individuālie aizsarglīdzekļi pacientam vairs nav nepieciešami?

Individuālo aizsarglīdzekļu nelietošanai ir vairāki iemesli.

• Mūsdienu jaunās tehnoloģijas, ar kādām ir aprīkotas rentgena iekārtas, nodrošina augstas kvalitātes attēlu iegūšanu ar salīdzinoši ļoti zemām jonizējošā starojuma dozām. Dozas, kādas pacients saņem, veicot plaušu rentgena izmeklējumu, līdzinās dozai, kādu cilvēks saņem no dabīgā radiācijas fona aptuveni 5 stundu laikā – tās ir niecīgas. Pareiza rentgena staru ekspozīcijas parametru izvēle samazina starojuma dozas daudz lielākā mērā nekā aizsarglīdzekļu lietošana.
• Individuālie aizsarglīdzekļi nepasargā pacientu no izkliedētā starojuma. Ko tas nozīmē? Veicot rentgena izmeklējumu, rentgena stari caurstaro izmeklējamo ķermeņa daļu. Šo daļu ar aizsarglīdzekļiem aizsegt nedrīkst, jo tādējādi izmeklējamo zonu izvērtēt nebūs iespējams – to pārklās aizsarglīdzekļa ēna. Tas nozīmē, ka no šiem rentgena stariem pacients nevar izvairīties. To var samazināt tikai ar tehnisko parametru izvēli, par ko rūpējas speciālists – radiologa asistents, kurš veic izmeklējumu. Taču pacients saņem arī izkliedēto starojumu “no iekšpuses” – brīdī, kad rentgena stari nonāk pacienta ķermenī, tie izkliedējas uz visām pusēm. Tas ir normāls fizikāls process, un no šīs starojuma devas, uzliekot aizsargpārklāju, uzliekot to ārpus ķermeņa, izvairīties nevar.

Attēls

2. attēls. Tiešais staru kūlis, kas veido rentgena attēlu, tiek izstarots no rentgena iekārtas un to nevajag aizsegt. Caurstarojot izmeklējamo zonu, tas rada izkliedēto starojumu, kas izplatās ķermenī un arī ārpus tā.

• Pētījumu rezultātā mainījušies arī priekšstati par orgānu jutību pret jonizējošo starojumu. Izrādās, ka dzimumorgāni, kuru aizsardzībai aizsarglīdzekļi tika izmantoti visbiežāk, nav tik jutīgi pret jonizējošo starojumu, kā to agrāk uzskatīja.
• Pētījumos ir pierādīts, ka pietiekami bieži kļūdas tiek pieļautas, novietojot aizsarglīdzekļus izmeklējamās zonas robežās, lai it kā samazinātu ar tiešo rentgena staru saistīto dozu. Taču tas var būt bīstami, jo, cenšoties aizsargāt citus orgānus, aizsarglīdzekli iespējams novietot neprecīzi, tādējādi aizsedzot par daudz un zaudējot svarīgu diagnostisku informāciju (3. attēls). Rezultātā rentgena izmeklējums ir jāatkārto, tādēļ pacients saņem divas reizes lielāku jonizējošā starojuma dozu.

Attēls

3. attēls. IAL dēļ zaudēta diagnostiskā informācija.  Attēlā pa labi redzams bojājums kaulā, kas aizsarglīdzekļa lietošanas gadījumā tiek aizsegts un nav izvērtējams.

• Nepareizā vietā novietots aizsarglīdzeklis jonizējošā starojuma dozu faktiski var palielināt. Tas notiek tāpēc, ka, veicot rentgena izmeklējumu, bieži tiek izmantots t.s. automātiskās ekspozīcijas kontrole – risinājums, kas mūsdienās tiek plaši izmantots, lai iegūtu labas kvalitātes attēlus ar zemākām dozām. Ja, izmantojot automātiskās ekspozīcijas kontroli, aizsarglīdzekļa daļa atrodas rentgena stara gaitā, tad starojuma doza tiek automātiski palielināta, jo, konstatējot stara gaitā augsta blīvuma objektu, iekārta “saprot”, ka, lai labi attēlotu šo objektu, starojuma doza ir jāpalielina. Agrāk šāda rīka nebija, tādēļ nebija arī šāda riska.

Ārstniecības iestādes Latvijā seko līdzi jaunākajiem pētījumiem un vadlīnijām un pievienojas šo vadlīniju īstenošanā. Tādēļ Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, veicot rentgena izmeklējumus, pacientiem individuālie aizsarglīdzekļi vairs netiks lietoti. Tomēr jāņem vērā, ka joprojām var būt atsevišķi gadījumi, kad individuālie aizsarglīdzekļi pacientam tiks izmantoti – to izvērtēs personāls, kas veic izmeklējumu.

Pavadošajai personai un darbiniekam individuālie aizsarglīdzekļi joprojām tiks izmantoti, jo viņu saņemtās dozas avots ir izkliedētais starojums no pacienta. Atrodoties blakus pacientam, individuālais aizsarglīdzeklis aizsargās darbinieku un pavadošo personu no izkliedētā starojuma, tāpēc viņiem rentgena izmeklējuma laikā tas ir jālieto.

Eiropas vadlīnijas par aizsarglīdzekļu nelietošanu tika izdotas jau 2021. gadā. 2023. gada nogalē rekomendācijas adaptētas arī lietošanai Latvijā un publicētas latviešu valodā. Jārēķinās, ka šīs prakses ieviešana visās medicīnas iestādēs būs laikietilpīga.

Vadlīniju izstrādē piedalījušās šādas organizācijas:

• Eiropas Radiogrāferu biedrību federācija (European Federation of Radiographer Societies)
• Eiropas Radioloģijas biedrība (European Society pf Radiologists),
• Eiropas Pediatrisko radiologu biedrība (European Society of Pediatric Radiologists) asociācija,
• Eiropas Medicīnas fiziķu organizāciju federācija, (European Federation of Organisations for Medical Physics)

Latvijā publicēto vadlīniju “Vadlīnijas par individuālo aizsarglīdzekļu lietošanu pacientiem ārstniecības iestādēs” piedalījušās šādas organizācijas:

• Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs,
• Latvijas Radiologu asociācija,
• Latvijas Radiogrāferu un radiologu asistentu asociācija,
• Latvijas Zobārstu asociācija,
• Latvijas Medicīnas inženierzinātņu un fizikas biedrība.