Hematoonkoloģija
Hematoonkoloģiskās slimības ir visi audzēji, kuru ļaundabīgās šūnas ir asins šūnas vai to priekšteči – gan kaulu smadzenēs, gan citos orgānos un audos ārpus tiem.
Onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas laikā bērnu rūpīgi novēro, lai savlaicīgi varētu pamanīt situācijas, kad bērna veselības stāvoklis mainās un nepieciešams uzsākt ārstēšanu.
Onkoloģiskās saslimšanas un to ārstēšana ar ķīmijterapiju, staru terapiju vai operācijām var radīt izmaiņas veselības stāvoklī un terapijas blaknes, kuras nepieciešams ārstēt, lai mazinātu to ietekmi uz bērna pašsajūtu un veselību.
Ir situācijas, kad nepieciešams veikt izdzertā un izdalītā šķidruma uzskaiti. Tas nozīmē, ka jums vai bērnam jāpieraksta viss izdzertā šķidruma daudzums un jāmēra izčurātā urīna daudzums.
Par nepieciešamību veikt izdzertā un izdalītā šķidruma uzskaiti informēs māsa vai māsas palīgs, kā arī iedos veidlapu, kurā ierakstīt izdzerto un izdalīto šķidruma daudzumu. Ārsta noteiktā laika periodā māsa veiks aprēķinu, lai noskaidrotu, kāda ir ievadītā un izvadītā šķidruma bilance. Biežākie šķidruma bilances uzskaites laika periodi ir 6.00–18.00 un 18.00–6.00 vai 6.00–12.00, 12.00–18.00, 18.00–00.00, 00.00–6.00. Lai varētu veikt aprēķinu, nozīmīgi ir pieraksti veidlapā. Māsa saskaitīs kopā izdzertā šķidruma daudzumu ar to, ko bērns saņēmis ar medikamentiem, kas ievadīti vēnā, un salīdzinās ar izvadīto šķidrumu mililitros. Bilance, kas iegūta no ievadīta un izvadītā šķidruma starpības, norādīs, cik labi bērns izvadījis šķidrumu no ķermeņa.
Var būt reizes, kad bilance ir neitrāla, tad papildus nekas netiek darīts. Ja bērns būs čurājis vairāk nekā vajadzīgs, novērošanas process turpināsies līdz nākamajai skaitīšanas reizei, savukārt, ja bērns būs čurājis mazāk nekā saņēmis, viņam, iespējams, ievadīs medikamentus, kuri stimulēs liekā šķidruma izvadi, un bērns kādu brīdi pēc medikamenta ievades čurās biežāk un vairāk. Svarīgi zināt, cik daudz mililitru bērns izdzer un izčurā, lai ārsts un māsa varētu vērtēt bērna nieru darbību un ķīmijterapijas ietekmi uz organismu.
Pie izdzertā šķidruma atzīmē ūdeni, tēju, sulu, limonādi, kompotu un citus šķidrumus. Zīdainim vai bērnam līdz divu gadu vecumam pieraksta arī izdzerto piena daudzumu mililitros, veidlapā atzīmē, ka tas ir piens. Ja baro mazuli ar krūti, pieraksta ēšanas reižu skaitu vai veic bērna kontrolsvēršanu pirms un pēc barošanas, atšķirību gramos pierakstot veidlapā. Bērnam, kurš vecāks par diviem gadiem, veidlapā neraksta izdzertā kefīra, dzeramā jogurta un piena daudzumu, jo šajā vecumā to uzskata par ēdienu.
Visus izdzertos šķidrumus noteiktajā laika periodā nepieciešams pierakstīt veidlapā. Šķidruma daudzumu pieraksta mililitros. Lai to varētu veikt, nepieciešams zināt bērna izmantotās krūzes, pudeles vai glāzes tilpumu. Ja dzēriens ir oriģinālajā iepakojumā, uz tā ir rakstīts tilpums. Savukārt, ja bērns dzer šķidrumu no krūzes vai glāzes un tās tilpums nav zināms, varat lūgt māsai vai māsas palīgam to izmērīt. Iesakām šķidrumu no liela tilpuma pudelēm liet glāzē vai krūzē, lai uzņemtā šķidruma daudzumu varētu noteikt precīzi. Māsas palīgs vai māsa noteiktā laika periodā jautās par bērna izdzertā un izčurātā šķidruma daudzumu, lai varētu aprēķināt šķidruma bilanci. Iedodiet māsai vai māsas palīgam aizpildīto veidlapu.
Uzskaites mērķis ir saprast cik gramu vai mililitru urīna bērns izvada konkrētā laika periodā. To var darīt ar dažādiem rīkiem – podiņu, mērtrauku, autiņbiksītēm, pīli, padubi un citiem.
Ja bērns čurā autiņbiksītēs, nepieciešams krāt pilnās autiņbiksītes maisiņā, kā arī uzskaitīt, cik autiņbiksīšu ir maisiņā. Šķidruma uzskaites veidlapā atzīmējiet, ja autiņbiksītēs ir arī kaka (fēces). Māsas palīgs vai māsa noteiktā laika periodā jautās pēc autiņbiksītēm, lai varētu aprēķināt, cik daudz bērns izčurājis. Iedodiet autiņbiksīšu maisiņu vai norādiet, kur tas atrodas, un pasakiet, cik daudz autiņbiksīšu ir maisiņā. Tāpat iedodiet vienas sausas, nelietotas autiņbiksītes kontrolsvēršanai. Māsas palīgs vai māsa nosvērs visas autiņbiksītes un aprēķinās, cik sver pašas autiņbiksītes, to svaru noņemot no kopīgā autiņbiksīšu svara.
Ja bērns čurā podiņā, katru reizi pēc tam, kad bērns ir pačurājis, ielejiet urīnu no poda mērtraukā. Nosakiet, cik daudz urīna (ml) ir traukā, un pierakstiet to veidlapā. Pēc tam mērtrauku un podiņu izskalojiet, lai tas būtu gatavs lietošanai nākamajā reizē. Māsas palīgs vai māsa noteiktā laika periodā jautās par bērna izdzertā un izčurātā šķidruma daudzumu, lai varētu aprēķināt šķidruma bilanci. Iedodiet māsai vai māsas palīgam aizpildīto veidlapu.
Ja bērns urinē patstāvīgi, kopā ar bērnu un medicīnas māsu vai māsas palīgu izrunājiet un vienojieties par ērtāko urīna savākšanas veidu. Pīlē vai podā ieliekams urīna mērtrauks ir biežākie urīna mērīšanas rīki bērniem, kuri veic izvadi patstāvīgi. Pēc tam, kad bērns pačurājis, nosakiet, cik daudz urīna (ml) ir traukā, un pierakstiet to veidlapā. Ir reizes, kad bērni patstāvīgi tiek galā ar urīna mērīšanu, savukārt citkārt nepieciešama tuvinieku palīdzība urīna daudzuma noteikšanai un mērtrauka izmazgāšanai. Māsas palīgs vai māsa noteiktā laika periodā jautās par bērna izdzertā un izčurātā šķidruma daudzumu, lai varētu aprēķināt šķidruma bilanci. Iedodiet māsai vai māsas palīgam aizpildīto veidlapu.
Hematoonkoloģiskās slimības ir visi audzēji, kuru ļaundabīgās šūnas ir asins šūnas vai to priekšteči – gan kaulu smadzenēs, gan citos orgānos un audos ārpus tiem.