Gastroenterītu izraisītāju – patogēno baktēriju noteikšana fēcēs

Patogēno baktēriju noteikšana fēcēs ir metode, ar kuru nosaka, vai fekāliju paraugā ir biežāk sastopamās gastroenterītu izraisošas baktērijas - salmonellozes, dizentērijas, kampilobakteriozes un jersiniozes izsaucēji.

Laboratorijā fekāliju paraugu uzsēj uz īpašām barotnēm. Uzsētās barotnes audzē noteiktā temperatūrā un testē, vai ir augušas meklētās baktērijas. Patogēnās baktērijas var inficēt gremošanas sistēmu, ja tajā nonāk ēdiens vai dzēriens, kas satur šos patogēnus, vai arī - ar netīrām rokām. Simptomi šo infekciju gadījumā var būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja (arī ar asinīm vai gļotām fēcēs) u.c. Vemšana un/vai caureja var radīt šķidruma zudumu (dehidratāciju) un izjaukt elektrolītu līdzsvaru organismā, kas bērniem var radīt dzīvībai bīstamu stāvokli.

Pacienta sagatavošana

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.

Savāc svaigas fēces tīrā, tam paredzētā traukā. Fēcēm nedrīkst būt urīna vai ūdens piejaukums. Paraugu nogādā uz laboratoriju 2 stundu laikā pēc fēču paņemšanas vai arī tās ieliek speciālā transporta barotnē un pēc iespējas ātrāk nogādā uz laboratoriju.

Ietekmējošie faktori

Ja tests ir negatīvs, tad visticamāk, ka slimības cēlonis nav infekcija un pacientam simptomus izraisa kāds cits patogēns vai, iespējams, ka meklētās patogēnās baktērijas atrodas pacienta kuņģa – zarnu traktā, bet konkrētajā fēču paraugā to ir bijis par maz, lai testēšanas laikā tās atrastu. Ja ārstam ir aizdomas, ka tas tā ir, un simptomi turpinās, tad testu ieteicams atkārtot. Parasti caureju izraisa viens patogēns, bet ir iespējams, ka infekciju izraisa vairāki patogēni vienlaikus. Ja testēšanai piegādātais paraugs nav ar svaigām fēcēm, tad var mainīties fēcēs esošo dažādo baktēriju proporcijas – normālās zarnu trakta baktērijas var pārmērīgi savairoties, un tas var traucēt atklāt patogēnās baktērijas. Fēču parauga pakļaušana lielām temperatūras svārstībām arī var ietekmēt testa gala rezultātu – tas var būt negatīvs.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Veselam cilvēkam fēcēs neatrod ne Shigella, ne Salmonella, ne Yersinia, ne Campylobacter.

Ja pacientam nav sūdzību un viņam nav slimības klīnisko pazīmju, bet paraugā atrod Salmonella baktērijas, tad, iespējams, pacients ir šī patogēna nēsātājs.

Brīdinājuma/kritiskās vērtības, kur būtiski:

Ir augusi Shigella un/vai

ir augusi Salmonella un/vai

ir augusi Yersinia  un/vai

ir audzis Campylobacter .

*Metožu saīsinātā versija. Pilna informācija par metodēm pieejama  M-MB-007/00; M-MB-008/00; M-MB-009/00.