Uroģenitālā trakta infekciju izraisītāju mikrobioloģiska izmeklēšana

Šie rezultāti palīdz ārstam noteikt, kuras zāles ir visiedarbīgākās urīceļu infekcijas ārstēšanai. Par urīnceļu infekciju var liecināt šādas pazīmes:

• izteikta un bieža vajadzība urinēt, pat tad, ja tas ir nupat darīts,
• sāpes vai/un dedzinoša sajūta urinācijas laikā,
• duļķains urīns ar stipru smaku,
• sāpes muguras lejasdaļā u.c.

Ja urīnceļu infekcija ir smaga un tā ir izplatījusies līdz nierēm, tad var būt arī sāpes sānos, augsta ķermeņa temperatūra, drudzis, slikta dūša vai vemšana u.c. Iegūto urīnu nosūta uz laboratoriju, kur to uzsēj uz barotnēm un audzē atbilstošos apstākļos. Ja baktērijas ir augušas, nosaka to daudzumu vienā mililitrā, augušo baktēriju veidus un to skaitu, nepieciešamības gadījumā arī – jutību pret antibakteriālām vielām. Testa rezultāti palīdz ārstam izvēlēties atbilstošāko terapiju.

Pacienta sagatavošana

Parasti urīnu uzsējumam paņem no rīta tūlīt pēc pamošanās. Dienas gaitā lielākam bērnam vai pieaugušajam var lūgt censties aizturēt urināciju vismaz uz stundu un/vai 15-20 minūtes pirms parauga ņemšanas izdzert ūdens glāzi. Tas var palīdzēt iegūt pietiekošu urīna daudzumu. Analīzei ir vajadzīgi aptuveni 25-50 mililitri urīna. Visbiežāk izmanto vidējās strūklas urīnu, pirms tam rūpīgi apmazgājot vai notīrot ārējos dzimumorgānus. Urīnu var savākt arī ar katetra palīdzību, un retāk – punkcijas veidā atsūcot urīnu no urīnpūšļa ar šļirci. Zīdaiņiem, lai iegūtu urīnu, var pie ģenitālijām piestiprināt urīna savākšanas maisiņu. Lai arī ir vairāki veidi, kā iegūt urīna paraugu, uzsējumam visbiežāk izmanto vidējās strūklas urīnu.  

Vidējās strūklas urīna parauga paņemšana

Pirms parauga paņemšanas ir ļoti svarīgi apmazgāt ārējos dzimumorgānus, lai paņemšanas laikā no apkārtējās ādas urīnā neiekļūtu baktērijas un šūnas. Vispirms nomazgājiet savas rokas.

Sievietēm:

• Paveriet ārējās ģenitālijas;
• Nomazgājiet ārējos dzimumorgānus ar ūdeni vai ar 3-4 tīrām mitrajām salvetēm;
• Noslaukiet sausu ar papīra dvieli virzienā no priekšpuses uz aizmuguri.

Vīriešiem:

• Atvelciet priekšādiņu (pēc 3 gadu vecuma un tikai tik tālu, lai neradītu nepatīkamas sajūtas);
• Nomazgājiet dzimumlocekļa galu ar ūdeni vai tīru, mitru salveti;
• Noslaukiet sausu ar papīra dvieli.

Uzsākot urināciju, ļaujiet nelielai urīna porcijai nonākt podā. Tad savāciet urīnu tieši sterilā konteinerā aptuveni 25-50 ml. Pārējo urīna strūklu virziet podā. Nepieskarieties konteinera iekšpusei. Aizskrūvējiet konteineru.

Ietekmējošie faktori

Ja āda un ģenitālijas nav notīrītas pirms parauga paņemšanas, urīna uzsējumā var augt trīs vai vairāku veidu baktērijas. Tad šādu paraugu uzskata par kontaminētu. Šādu paraugu tālāk neizmeklē, jo nav iespējams noteikt baktēriju avotu. No parauga kontaminācijas var izvairīties, rūpīgi sekojot parauga paņemšanas instrukcijai – t.i., rūpīgi notīrot ģenitālijas un savācot vidējās strūklas urīnu. Testa rezultātu var ietekmēt pirms tā lietotie antibiotiķi, tādēļ pasakiet savam ārstam, ja esat tos nesen lietojis.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Veselam cilvēkam urīns ir sterils. Urīnceļu infekciju parasti izraisa paša pacienta zarnu mikroflora.

Baktēriju skaits ≥10⁵ kvv/ml tīrkultūrā tiek uzskatīts par akūtas infekcijas izraisītāju. Uzskata, ka bērniem akūta urīnceļu iekaisuma gadījumos nozīme ir arī baktēriju skaitam ≥ 10³ kvv/ml.

Brīdinājuma/kritiskās vērtības, kur būtiski

Pozitīvs

*Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-MB-006/00.