Zāļu ievades veidi – to priekšrocības un trūkumi
Zāļu ievades veidi ir dažādi - kādi tie ir un kādēļ dažādi medikamenti tiek ievadīti konkrētos veidos?
Atjaunots: 8. decembris, 2022. gads
Izšķir dažādus zāļu ievades veidus, piemēram:
- enterālais (caur kuņģa-zarnu traktu) – zāles organismā darbojas sistēmiski;
- parenterālais (apejot kuņģa-zarnu traktu) – zāles organismā darbojas sistēmiski;
- vietējais (šādi ievada zāles, kas ir plāksteru, ziežu, krēmu, gēlu u.c. veidā) – zāles iedarbojas uz konkrētu vietu organismā.
Zāļu ievade caur kuņģa-zarnu traktu jeb enterālais (enteral, enteric – caur zarnām) ievades veids lielākoties nozīmē orālo jeb perorālo (caur muti) un rektālo (caur taisno zarnu) ievadi. Te gan jāpatur prātā, ka ne visos gadījumos zāles patiešām sasniegs zarnas. Dažkārt zāļu uzsūkšanās notiks vēl pirms tās ir sasniegušas zarnas (piemēram, pēc sublingvālā (zem mēles) ievades veida vai arī tās zāles, kas uzsūksies kuņģī, zarnas nesasniedzot). Zāles var ievadīt arī “pa tiešo” kuņģī ar gastrostomas starpniecību vai zarnās – piemēram, ar duodenālās zondes palīdzību.
Ne tik bieži sastopamie ievades veidi:
- bukālais (no vaiga gļotādas);
- sublingvālais (zem mēles);
- intraarteriālais (artērijā);
- intraartikulārais (locītavā);
- intratekālais (mugurkaula kanālā) – šādi var ievadīt dažas pretsāpju zāles vai ķīmijterapijā izmantotās zāles;
- intravitreālais (acī);
- intradermālais (ādā, piemēram, tā ievada prettuberkulozes – BCG vakcīnu);
- osālais (kaulā).
Zāļu ievades veidu ietekme uz to biopieejamību (piemēri)
Perorālā ievade (caur muti) Parasti šādi domājam par kapsulu un tablešu, kā arī perorālo šķidro zāļu formu ievadi – sīrupi, mikstūras u.tml. Tas ir piemērotākais ievades veids bērniem, kas jaunāki par 7 gadiem. Tas gan attiecas tieši uz šķidrajām perorālajām zāļu formām, jo ar cietām zāļu formām (tabletēm, kapsulām) varētu būt problēmas, un tās nebūs piemērotas maziem bērniem, jaundzimušajiem un zīdaiņiem (1.tabula). Tomēr ir jāuzmanās ar augsti osmolāliem šķīdumiem vai ekstrēmiem pH, jo tie var kairināt kuņģi, tāpēc būtu atšķaidāmi pirms ievades. Injekciju formas, lai arī lielākoties nav paredzētas perorālai ievadei, tomēr dažreiz tiek izmantotas (galvenokārt tāpēc, ka attiecīgā viela nav pieejama pulverveida formā, bet zāles ir nepieciešams pagatavot), tāpēc arī šādā situācijā būtu jāņem vērā pH un koncentrācija. Ir ieteicams pāriet uz perorālu ievadi, līdzko iespējams, jo perorālai zāļu ievadei ir daudz priekšrocību:
- “draudzīgāka” un pacientam ērtāka zāļu forma,
- samazināts katetru infekcijas risks,
- samazināts nepareizas dozēšanas risks, salīdzinot, piemēram, ar parenterāli ievadāmām zālēm,
- samazinātas ārstēšanas izmaksas un uzturēšanās laiks slimnīcā.
Piemērotākie tablešu izmēri atkarībā no bērna vecuma
Uzņemot zāles caur muti, vienmēr jāpievērš uzmanību arī tam, vai konkrētās zāles drīkst lietot kopā ar ēdienu vai arī tās ir jālieto pirms ēšanas (piemēram, omeprazols vairumā gadījumu jālieto aptuveni 30 minūtes pirms ēšanas) vai gluži pretēji – pēc ēdienreizes. Tas ir svarīgi, jo nepareizas lietošanas rezultātā var izmainīties zāļu darbība organismā – tā var pavājināties. Informāciju par to, kad zāles lietojamas, var uzzināt zāļu lietošanas instrukcijā vai arī to jautāt ārstam vai farmaceitam. Tabletēm un kapsulām ir jāuzdzer pietiekami daudz šķidruma (lielākoties raksta, ka tā ir glāze vai vismaz pusglāze ūdens). Ieteicams uzdzert ūdeni, jo citu šķidrumu gadījumā (piens, sulas) arī jāpārliecinās, vai zāļu ražotājs nav norādījis ierobežojumus, jo arī nepareizu šķidrumu izvēle var mainīt zāļu darbību organismā. Reizēm tiek rekomendēts, piemēram, kapsulu saturu iejaukt nelielā ēdiena daudzumā un tad dot bērnam. Šajos gadījumos, pirmkārt, jāpārliecinās, ka zāles drīkst lietot kopā ar ēdienu, otrkārt, jānoskaidro, vai zālēm nav specifiska, piemēram, ļoti rūgta, garša. Cenšoties maskēt zāļu garšu ar ēdienu, var gadīties, ka bērnam rodas nepatika arī pret pašu ēdienu.
Parenterālā ievade (injekcija ādā, zemādā, muskulī, vēnā) Ievadot zāles parenterāli, ir jāuzmanās no pārāk liela kopējā šķidruma daudzuma ievades, ko var ietekmēt zāļu atšķaidīšana – sagatavošana parenterālai ievadei. Ir iespējami dažādi ievadāmā šķidruma aprēķina veidi.
Ne mazāk būtiski ir ievērot pareizu zāļu atšķaidīšanu. Kā uzskatāms piemērs situācijām, kad tiek pieļautas kļūdas, ir diklofenaks infūzijām (lai arī pati aktīvā viela nav ieteicama kā pirmās izvēles zāles bērniem). Tieši pirms intravenozas infūzijas ievadīšanas, diklofenaks ir jāatšķaida ar 0,9 % nātrija hlorīda šķīdumu vai 5 % glikozes šķīdumu. Šiem šķīdumiem vispirms ir noteikti jāpievieno vai nu 0,5 ml 8,4 %, vai 1 ml 4,2 % bikarbonāta šķīduma.Tieši to nereti aizmirst izdarīt. Buferšķīdums un alkalizējošās vielas ir būtiskas, lai nodrošinātu nātrija diklofenaka šķīduma stabilitāti, tāpēc ir ļoti svarīgi iepazīties ar zāļu ražotāja informāciju par konkrētā medikamenta sagatavošanu ievadei, un citreiz meklēt arī papildu informāciju.
Rektālā ievade (taisnajā zarnā) Rektālā ievade var būt piemērota jaundzimušajiem, zīdaiņiem un maziem bērniem. Vēlākos vecumposmos šāda ievades veida lietderība ir jāpārdomā kaut vai no pacienta psiholoģiskā komforta viedokļa. Ja pieaugušajiem rektālais pH ir tuvu neitrālam, tad lielākajai daļai bērnu – sārmains, kas iespaidos zāļu uzsūkšanos. Jaundzimušajiem, zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem ir iespējamas atšķirības zāļu uzsūkšanās procesā atkarībā no uzsūkšanās vietas zarnā, piemēram:
- ketoprofēnam ir līdzīga uzsūkšanās gan bērniem, gan pieaugušajiem;
- paracetamolam ir ilgstošāka uzsūkšanās priekšlaikus dzimušiem bērniem, salīdzinot ar laikus dzimušiem, iespējams, to ietekmē rektālā temperatūra;
- iespējams, pastāv atšķirības starp tramadola uzsūkšanos bērniem un pieaugušajiem, ko varētu ietekmēt dažādie pH.
Intranazāla ievade (caur degunu) Tai ir daudz priekšrocību: viegla ievade, darbības ātrums, pacienti to parasti labi panes un procesā nav iesaistītas aknas. Bet ir arī trūkumi, piemēram, ierobežots zāļu apjoms, ko tā iespējams ievadīt, slikta uzsūkšanās hidrofilām zālēm. Intranazāla ievade ir pētīta, piemēram:
- midazolāmam – satraukuma mazināšanai pirms procedūrām, krampju ārstēšanai;
- fentanilam – kā pretsāpju medikamentam, īpaši, kad nav pieejama parenterāla ievade;
- ketamīnam, kortikosteroīdiem, desmopresīnam.
Zāļu uzsūkšanas no vaiga gļotādas Šādu ievades veidu var izmantot pacientiem, kas nevar tolerēt perorālu ievadi, piemēram, pacienti pēc operācijām vai tie, kam ir smaga vemšana. Augsti lipofilas (taukos šķīstošas) zāles, piemēram, fentanils, midazolāms, desmopresīns, labi uzsūksies caur vaigu gļotādu. Midazolāmu var izmantot krampju ārstēšanai kā alternatīvu rektālam diazepāmam, savukārt desmopresīnam – šo ievades veidu var izmantot kā alternatīvu perorālai ievadei, attiecīgi piemērojot devas.
Sublingvālais ievades veids (zem mēles) Zāles tiek liktas zem mēles, kur atrodas daudz kapilāru. Rezultātā zāles īsā laika posmā uzsūcas organismā un sāk savu darbību. Arī šis ir ievades veids, kam ir ierobežots zāļu apjoms (deva), ko šādā veidā pacients var uzņemt, kā arī ir jābūt piemērotai zāļu formai (jebkura tablete neuzsūksies vienlīdz labi, ja to liks zem mēles). Šādi var ievadīt dažādas zāles, piemēram, pretsāpju (ketorolaku, tramadolu, buprenorfīnu), un citas zāļu grupas, piemēram, lorazepāmu, zolpidēmu, azenapīnu, nitroglicerīnu.
Intramuskulārā ievade Zāļu biopieejamība pēc intramuskulāras injekcijas atkarīga, piemēram, no ātruma, kādā zāles penetrē endotēlija kapilārus, un tilpuma, kurā zāles izplatās. Jaundzimušajiem ir:
- samazināts asins plūsmas ātrums muskuļos, kas ievērojami variē pirmās 2–3 dzīves nedēļas;
- samazināta muskuļu masa;
- lielāks ūdens īpatsvars.
No intramuskulārā ievades veida ir pēc iespējas jāizvairās, jo tam nav būtisku priekšrocību pār citiem ievades veidiem, turklāt tas ir arī pacientam sāpīgs un nepatīkams ievades veids.
Zāļu ievades veidi un zāļu formas – kāpēc kādu izvēlēties
Papildu informācija
- Informācija gan video, gan aprakstu veidā par to, kā bērnam ievadīt dažādas zāļu formas, pieejama: https://www.medicinesforchildren.org.uk/types-of-medicines
- Zāļu valsts aģentūras ieteikumi, kā iedot zāles bērnam: https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/publikacijas/infografikas/ieteikumi-vecakiem-ka-iedot-bernam-zales
[1] Almiral 25 mg/ml šķīdums injekcijām/infūzijām. Zāļu apraksts. Saskaņots ZVA 3.11.2016.
[2] Fernandez E, et al. Factors and Mechanisms for Pharmacokinetic Differences between Pediatric Population and Adults. Pharmaceutics. 2011 Mar; 3(1): 53-72.
Bartelink IH, et al. Guidelines on paediatric dosing on the basis of developmental physiology and pharmacokinetic considerations. Clin Pharmacokinet. 2006; 45(11):1077-97.
Zwaveling J, et al. Pharmacokinetics of rectal tramadol in postoperative paediatric patients. Br J Anaesth. 2004 Aug; 93(2):224-7.
[3] Sheth KK, et al. Concurrent use of intranasal and orally inhaled fluticasone propionate does not affect hypothalamic-pituitary-adrenal-axis function. Allergy Asthma Proc. 2004 Mar-Apr; 25(2):115-20.
Goldman R. Intranasal drug delivery for chidren with acute illness. Curr. Drug Ther. 2006;1:127-30.
Fernandez E, et al. Factors and Mechanisms for Pharmacokinetic Differences between Pediatric Population and Adults. Pharmaceutics. 2011 Mar; 3(1): 53-72.
[4] Cozzi G et al. Administering analgesia sublingually is a suitable option for children with acute abdominal pain in the emergency department. Acta Paediatr. 2019 Jan;108(1):143-148.doi: 10.1111/apa.14514.