Zāļu nosaukumu veidi

Pirms ķerties pie zāļu nosaukumu veidiem, jāpaskaidro, kādas ir atšķirības starp:

• Aktīvo vielu, kas ir zālēs;
• Zālēm;
• Medikamentiem.

Aktīvā viela – tā ir jebkura viela vai vielu salikums, ko izmanto zāļu ražošanā (farmācijas ražošanas uzņēmumos) vai zāļu izgatavošanā (aptiekā). Šī viela pēc izmantošanas zāļu ražošanā vai izgatavošanā kļūst par zāļu aktīvo vielu, “kura paredzēta farmakoloģiskas, imunoloģiskas vai metaboliskas darbības izraisīšanai, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārveidotu fizioloģiskās funkcijas vai noteiktu medicīnisko diagnozi.”[1]

Zāles – jebkura viela vai vielu salikums:

5. kas uzrāda īpašības, kuras vajadzīgas, lai ārstētu cilvēku un dzīvnieku slimības vai veiktu šo slimību profilaksi,
6. ko lieto ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību,
7. ko izmanto ar mērķi noteikt medicīnisko diagnozi.

Medikamenti – zāles, kas sagatavotas noteiktam ievadīšanas veidam konkrētā formā un kas tiek izplatītas ar konkrētu nosaukumu konkrētā iepakojumā. Medikamentu sastāvā ir ne tikai aktīvā viela, bet arī dažādas palīgvielas. Medikamenti ir tie, kurus var iegādāties aptiekā. Tāpēc no terminoloģijas viedokļa nav pareizi vārdus “zāles” un “medikamenti” lietot kā sinonīmus.

Zāļu nosaukumu radīšana ir gana sarežģīts process, un jāņem vērā dažādi noteikumi. Turklāt vienām un tām pašām zālēm var būt vairāki nosaukumi atkarībā no nosaukumu veida.

Attēls

Propranolola nosaukumi Zāļu reģistrā

Lai labāk izprastu atšķirības starp aktīvās vielas nosaukumiem, kad minēta “tīra” viela vai arī sāls, estera vai vēl kādā citā formā, par piemēru izmantosim medikamentu “Hemangiol”. Medikamentam “Hemangiol” ir minēts, ka zāļu stiprums/koncentrācija ir 3,75 mg/ml. Pēc 1. attēlā redzamā, tas nozīmē, ka šie 3,75 mg attiecas uz propranololu “tīrā” veidā. Savukārt “Anaprilīna” ražotājs ir norādījis, ka aktīvā viela ir sāls formā (propranolola hidrohlorīds) un 10 mg un 40 mg attiecas uz vielas daudzumu sāls formā (2. attēls). “Tīras” vielas un vielas sāls formā daudzums nav vienāds. To var izlasīt, piemēram, “Hemangiola” zāļu aprakstā, kurā minēts, ka “1 ml šķīduma satur 4,28 mg propranolola hidrohlorīda, kas atbilsts 3,75 mg propranolola”.[2]

Starptautiskais nosaukums visos gadījumos ir “propranolols” jeb “propranolum” (latīniski).

Attēls

1.attēls. “Hemangiol” Zāļu reģistrā[3]

Attēls

2. attēls. Propranolola nosaukumi Zāļu reģistrā[4]

Lai izskaidrotu dažādos zāļu nosaukumu veidus, ņemsim par piemēru bieži lietotas zāles paracetamolu:

Attēls

Attēls

3. attēls. Paracetamola ķīmiskās formulas attēlojums[5]

1. Ķīmiskais nosaukums: N-(4-hydroxyphenyl)-acetamidum – ķīmijas zinātāji, redzot šo nosaukumu, viegli uzzīmēs vielas formulu.
2. Vispārīgais/starptautiskais nosaukums: paracetamolum (latīņu valodā), paracetamols, te nebūtu korekti lietot anglisko versiju “paracetamol” vai amerikāņu varianta latviskotu versiju “acetaminofēns”.
3. Ražotāju nosaukumi (piemēri): Efferalgan, Febridol, Pamol, Perfalgan, Tylenol, Panadol, Panamax, Perdolan, Calpol, Crocin, Doliprane, Tachipirina, Ben-u-ron, Atasol, Adol.
4. Atsevišķās valstīs lietotie zāļu nosaukumi (piemēri):
   1. Lielbritānijā apstiprināts zāļu nosaukums (sakrīt ar zāļu nosaukuma anglisko versiju) – British Approved Name (BAN), kā tas minēts britu Farmakopejā: paracetamol.
   2. ASV apstiprināts zāļu nosaukums – United States Adopted Name (USAN): acetaminophen.

SNN un USAN dotie nosaukumi var atšķirties (2. tabula).

2. tabula. SNN un USAN nosaukumu atšķirības (nosaukumi angļu valodā)

BAN nosaukumu īpatnības

BAN piešķir nosaukumu zālēm, kas sastāv tikai no vienas aktīvās vielas vai no vairākām aktīvām vielām. Kombinēto vielu apzīmēšanai parasti lieto priedēkli “ko-“ (“co-“ angliski). Piemēram, Co-amoxiclav nozīmē, ka sastāvā ir amoksicilīns (amoxicillin) un klavulānskābe (clavulanic acid), savukārt Co-codamol sastāvā ir kodeīns (codeine) un paracetamols (paracetamol). Lai nerastos pārpratumi, 2000. gadu sākumā Eiropas Savienībā notika SNN un BAN nomenklatūras harmonizācija, kā rezultātā BAN nosaukumi gandrīz visos gadījumos ir tādi paši kā SNN, izņemot, piemēram, adrenalīnu, kur saglabājās atšķirības: adrenalīns/epinefrīns (adrenaline/epinephrine). Savukārt British National Formulary joprojām minēti abi nosaukumi. Tā, piemēram, BAN vecais methicillin tika aizstāts ar SNN meticillin, savukārt ASV USAN palika methicillin.

Zāļu nosaukumi citās valstīs

Ir arī citas valstis, kur apstiprināti lietošanai savi zāļu nosaukumi, piemēram, Austrālijā (Australian Approved Name (AAN)). Daļa šo nosaukumu 2016. gadā tika harmonizēti ar SNN vai, ja tāds nebija kā asparagināzes gadījumā, tad ar USAN. Asparaginase ir USAN nosaukums, kura BAN sinonīms ir crisantaspase. Tāpat arī Francijā (Dénominations Communes Françaises (DCF)) vai Japānā (Japanese Adopted Names (JAN)) pieņemtie zāļu nosaukumi mūsdienās ar nelieliem izņēmumiem ir harmonizēti ar SNN.

Kāpēc ir nepieciešams zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums?

Mūsdienās cilvēki ceļo daudz vairāk nekā tas bija iepriekšējos gadsimtos, arī zāļu atklāšana un ražošana ir ievērojami attīstījusies, salīdzinot ar 19. gadsimta otru pusi, ko var uzskatīt par rūpnieciski ražotu zāļu aizsākumu. Pirms šīs – rūpnieciski ražoto – zāļu ēras sākuma zāles gatavoja praktiski tikai aptiekās, kur katrs aptiekārs parasti piešķīra savam pagatavojumam specifisku nosaukumu. Attīstoties zāļu rūpnieciskai ražošanai un parādoties ģenēriskajiem medikamentiem (viena aktīvā viela, bet ražotāju doti dažādi zāļu nosaukumi), medikamentu atpazīstamība kļuva ļoti nozīmīga, jo ir būtiski, lai gan speciālisti, gan arī pacienti jebkurā pasaules malā atpazītu ārstēšanā izmantotās zāles. SNN sniedz šādu iespēju, un speciālists, vai nu skatot pacienta medicīnisko dokumentāciju, vai arī lasot zinātniskos rakstus, sapratīs, par kādām zālēm ir runa. Vairāk par šo nosaukumu piešķiršanas kārtību var uzzināt PVO rakstā “Guidance on INN”.[6]

Lai nerastos pārpratumi, ir jāpievērš uzmanība tam, kāds nosaukuma veids ir norādīts. Piemēram, Zāļu valsts aģentūras mājaslapā ir minēti aktīvo vielu nosaukumi un kolonā ar nosaukumu “zāles” – ražotāju zāļu nosaukumi, nevis vispārīgie (SNN) zāļu nosaukumi.[7] Savukārt Kompensējamo zāļu sarakstos[8] ir minēti gan zāļu vispārīgie nosaukumi, gan kolonā ar nosaukumu “zāļu nosaukums” – ražotāju zāļu nosaukumi. Speciālists, izrakstot zāļu recepti, var lietot gan zāļu SNN, gan ražotāja nosaukumu.