Asinis
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Asinsizplūdumi zem ādas vai gļotādas var būt nevainīgs simptoms, kas saistīts ar vieglu traumu, bet tā var būt arī dzīvībai bīstamas slimības pazīme.
Petehijas - punktveida asinsizplūdumi (mazāki par 2 mm diametrā), ko veido sarkanīgi violeti punktiņi. Uzspiežot uz ādas, tie neizzūd.
Purpura - asinsizplūdumi 2–10 mm diametrā.
Ekhimozes - lielākus, saplūstošus asinsizplūdumus, kas pārsniedz 1 cm diametrā, sauc par ekhimozēm. Tautas valodā tos parasti sauc par zilumiem. Dažos gadījumos ekhimozes var būt jutīgas un piepaceltas. Atšķirībā no citu veidu izsitumiem, asinsizplūdumi neizbalē, kad uz tiem uzspiež.
Hematomas - dziļākus asinsizplūdumus, kas rodas lielāku asinsvadu bojājumu rezultātā, sauc par hematomām. Taustot to centrs var būt blīvāks un cietāks, nereti, hematomām pieskaroties, tās ir sāpīgas.
Asinsizplūdumi var rasties arī veseliem bērniem, tomēr tie var liecināt arī par kādu no šiem stāvokļiem:
Lai noskaidrotu iemeslu, ārsti veiks asins analīzes, noteiks trombocītu skaitu, asinsreces traucējumus, iekaisuma rādītājus u.c.
Daudziem asinsizplūdumiem nav nepieciešama ārstēšana, un tā ir atkarīga no iemesla.
Ja asinsizplūdumi parādās bez redzama iemesla vai traumas, un to skaits pieaug. Asinsizplūdumus pavada augsta temperatūra, vemšana vai apziņas traucējumi. Asinsizplūdumi jau no agras bērnības, īpaši, ja kādam no ģimenes locekļiem ir pastiprināta tendence asiņot.
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Hematoonkoloģiskās slimības ir visi audzēji, kuru ļaundabīgās šūnas ir asins šūnas vai to priekšteči – gan kaulu smadzenēs, gan citos orgānos un audos ārpus tiem.