Krēpas
Krēpas ir gļotas, ko atklepo no apakšējiem elpošanas ceļiem (trahejas, bronhiem). Šo procesu zinām kā atkrēpošanu.
Atjaunots: 15. maijs, 2023. gads
Krēpu biežākie iemesli ir bakteriālas vai vīrusu infekcijas.
Krēpas ir gļotas, ko atklepo no apakšējiem elpošanas ceļiem (trahejas, bronhiem). Šo procesu zinām kā atkrēpošanu. Normāli krēpas var izdalīties nelielā daudzumā, un tās ir bezkrāsainas vai caurspīdīgas. Bet, ja krēpas sāk atklepot lielā daudzumā, ir iespējama infekcija vai kāds cits iemesls.
Baltas vai pelēkas krēpas
Baltu vai pelēku krēpu atklepošana parasti liecina par augšējo elpceļu vai deguna blakusdobumu saslimšanu. Visbiežākais iemesls ir sekrēts no deguna (iesnas, sinusīti). Veselam cilvēkam nevajadzētu tecēt degunam, bet bakteriālu vai vīrusu izraisītu slimību un alerģiju gadījumos gļotainais sekrēts gar rīkles mugurējo sienu notek tieši apakšējos elpceļos. Klepošana ar baltām un pelēcīgām krēpām var arī norādīt, ka organisms mēģina attīrīties no piesārņojuma, ko tam nācies pārciest, piemēram, smēķēšanas vai gaisa piesārņojuma (dūmi, smogs un putekļi) dēļ.
Zaļas vai tumši dzeltenas krēpas
Zaļas vai tumši dzeltenas krēpas var liecināt par bakteriālu vai vīrusu infekciju, piemēram, deguna blakusdobumu iekaisumu vai apakšējo elpceļu iekaisumu. Krēpu krāsa rodas, ja organisms nosūta baltos asins ķermenīšus (neitrofilos leikocītus) uz iekaisuma vietu. Izdalās zaļš proteīns, kas lielos daudzumos iekrāso krēpas zaļganas. Šādas krēpas var būt pneimonijas, plaušu abscesa, hroniska infekcioza bronhīta, infekciozu bronhektāžu vai cistiskās fibrozes gadījumos.
Brūnas krēpas
Brūnas krēpas var novērot dažādos gadījumos. Brūna nokrāsa krēpām var būt ieilgušas pneimonijas, hroniska bronhīta, tuberkulozes un bronhektāžu pacientiem.
Rozā krēpas
Rozīgas krēpas var novērot vairākos gadījumos. Kā pirmais jāmin neliela asiņošana elpceļos, ko redzam, piemēram, kā asins stīdziņas vai punktiņus. Stipra klepus gadījumā var plīst kāds mazais asinsvads un krēpās var parādīties asins stīdziņas. Arī neliela deguna vai zobu un smaganu asiņošana, kad asinis notek pa rīkles mugurējo sienu uz traheju, var iekrāsot krēpas. It sevišķi, ja asiņošana ir pa nakti. Rozā un putojošas krēpas var novērot pacientiem ar izteiktu sirds mazspēju un plaušu tūsku, ko pavada arī izteikts elpas trūkums.
Asiņainas krēpas
Asiņainas krēpas medicīniski dēvē par hemoptīzi. Liels asiņu daudzums krēpās var norādīt uz nopietnu plaušu slimību. Par stipru asiņu piejaukumu sauc krēpas, kur asiņu ir vairāk par krēpām vai krēpas iekrāsojas intensīvi sarkanā krāsā.
Izmeklējumu apraksts
Medicīnā krēpas parasti tiek novērtētas apskatot, izmeklētas mikrobioloģiski, nosakot plaušu infekcijas slimības, un citoloģiski, novērtējot elpošanas sistēmu. Ļoti svarīgi ir pareizi savākt krēpu materiālu, izvairoties no sekrēta, kas nāk no augšējiem elpošanas ceļiem, – kā siekalas un deguna izdalījumi iesnu gadījumā.
Krēpas var būt dažādu krāsu variācijās, un tas var palīdzēt noskaidrot, vai krēpu iemesls ir infekcija. Tas neļauj noteikt tās izraisītāju. Jāatceras, ka krēpu krāsa cilvēkam ar akūtu klepu, bet bez hroniskas plaušu slimības nav iemesls, lai uzreiz nozīmētu antibakteriālu terapiju.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Tikai pēc krēpu mikrobioloģiskās izmeklēšanas ārsts var pateikt, kāds tieši ierosinātājs ir izraisījis saslimšanu. Tas ir ļoti svarīgi, kad ārsts nozīmē antibakteriālu terapiju. Sevišķi svarīgi tas ir cilvēkiem ar hronisku klepu ar krēpām, piemēram, patoloģisku bronhu paplašinājumu – bronhektāžu – gadījumā.