Miegains, mazaktīvs jaundzimušais
Jaundzimušā samazināta aktivitāte un uzvedības izmaiņas var norādīt uz sliktu jaundzimušā pašsajūtu un veselības traucējumiem.
Atjaunots: 29. decembris, 2022. gads
Lai gan bērniņa aktivitāte un apetīte var mainīties no dienas uz dienu, pēkšņas, krasas izmaiņas mēdz norādīt uz kādu slimību. Mazaktīvs jaundzimušais var ilgstoši gulēt (vidēji jaundzimušais guļ 16-18 stundas diennaktī), pats nemosties uz ēdienreizēm (parasti uz ēdienreizēm mostas pats ik pēc 2-4 stundām) vai būt grūti pamodināms. Ja bērns ir pamodies, viņam var nebūt jaundzimušajam raksturīgā pētošā skatiena, tam neseko aktīvs nomoda stāvoklis ar aktīvām kustībām,nav reakcijas uz tādiem apkārtējiem kairinātājiem kā skaņa un gaisma, ir samazināta zīšanas aktivitāte un izmaiņas kliedzienā,kas kļuvis kluss, vārgs. Iespējams arī pārmērīgs svara zudums pirmajās dzīves dienās vai nepietiekams svara pieaugums turpmāk.
Šie simptomi var parādīties pēkšņi iepriekš aktīvam jaundzimušajam, kā arī ļoti pakāpeniski, tā, ka ir grūti salīdzināt aktivitātes izmaiņas no dienas uz dienu. Tāpat bērniņš var jau piedzimt ar samazinātu aktivitāti.
Simptomi
Mazaktīvs jaundzimušais:
- var ilgstoši gulēt (vidēji jaundzimušais guļ 16-18 stundas diennaktī);
- pats nemosties uz ēdienreizēm (parasti uz ēdienreizēm mostas pats ik pēc 2-4 stundām);
- var būt grūti pamodināms.
Ja bērns ir pamodies:
- viņam var nebūt jaundzimušajam raksturīgā pētošā skatiena;
- tam neseko aktīvs nomoda stāvoklis ar aktīvām kustībām;
- nav reakcijas uz tādiem apkārtējiem kairinātājiem kā skaņa un gaisma;
- ir samazināta zīšanas aktivitāte;
- izmaiņas kliedzienā, kas kļuvis kluss, vārgs;
- Iespējams arī pārmērīgs svara zudums pirmajās dzīves dienās vai nepietiekams svara pieaugums turpmāk.
Profilakse un cita noderīga informācija
Tā kā samazināta aktivitāte var būt daudzu nopietnu slimību simptoms, nav viena konkrēta profilakses veida.
Svarīga ir jau agrīna grūtniecības plānošana, pilnvērtīga grūtniecības novērošana, sievietes veselības stāvokļa optimizēšana pirms grūtniecības un tās laikā, lai auglis attīstītos optimālos apstākļos.
Pēc dzimšanas ir svarīga savlaicīga zīdīšanas uzsākšana un rūpīga zīdīšanas laiku ievērošana, lai nodrošinātu bērnu ar mātes pienā esošajām antivielām un citām aktīvām vielām, kas var pasargāt bērniņu no infekcijām, tāpat kā ar barības vielām, kas svarīgas optimāla glikozes un sāļu līmeņa uzturēšanai un bērna augšanai.
Ja bērniņš ir kādā no zema glikozes līmeņa riska grupām, jau pirmajās dzīves stundās ārsts pārbaudīs bērna glikozes līmeni.
Tāpat svarīgi saņemt asiņošanas profilaksei nepieciešamo K vitamīnu un veikt iedzimtu sirdskaišu skrīningu pirms izrakstīšanas no dzemdību nodaļas.
Daļu no iedzimtām vielmaiņas slimībām var noteikt jaundzimušo ģenētiskajā skrīningā, ko veic visiem jaundzimušajiem otrajā vai trešajā dzīves dienā.
Jāseko līdzi arī jaundzimušā un zīdaiņa svara dinamikai.
Biežākie iemesli
Jaundzimušā samazināta aktivitāte ir ļoti nespecifisks simptoms, kas var liecināt par visdažādākajiem veselības traucējumiem. Biežāk raksturīgi šādi traucējumi:
- infekcijas, bieži kopā ar citiem simptomiem, piemēram, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, izsitumiem;
- zems cukura līmenis asinīs;
- sāļu jeb elektrolītu vielmaiņas izmaiņas;
- perinatāla asfiksija jeb augļa asinsrites traucējumi dzemdību laikā vai neilgi pirms tām;
- iedzimtas vai iegūtas sirdskaites;
- vairogdziedzera slimības;
- vielmaiņas slimības.
Izmeklējumu apraksts
Tā kā samazinātas aktivitātes un miegainības iemesli var būt ļoti dažādi, arī iemesla meklēšana var būt plaša.
Mediķi vienmēr vēro bērna elpošanu, sirdsdarbību, ādas krāsu, pievieno speciālu monitoru, kas nosaka skābekļa līmeni asinīs, sirds ritma monitorēšanai nepieciešamos elektrodus, mēra asinsspiedienu.
Visbiežāk nepieciešams veikt asins analīzes, ko var ņemt gan no vēnas, gan papēdīša. Analīzēs būtu jānosaka glikozes jeb cukura un dažādu sāļu līmenis, var veikt arī asins gāzu analīzi, ar kuras palīdzību izvērtē, kā notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa organismā, un nosaka organisma skābju līmeni. Tāpat izvērtē iekaisuma un infekciju rādītājus, kā arī dažādu orgānu darbību. Izmeklēšanas gaitā, iespējams, būs nepieciešams veikt padziļinātas hormonu un vielmaiņas analīzes, urīna analīzes.
Atkarībā no citiem pavadošiem simptomiem, var būt nepieciešams veikt kādu no attēldiagnostikas izmeklējumiem – rentgenogrammu, ultrasonogrāfiju, ehokardiogrāfiju sirdij vai neirosonogrāfiju galvas smadzenēm, magnētisko rezonansi, elektroencefalogrāfiju jeb galvas smadzeņu impulsu noteikšanu.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana katram miegainības un samazinātas aktivitātes iemeslam atšķiras, piemēram, infekcijas gadījumā lieto antibiotikas, samazināta glikozes līmeņa vai sāļu vielmaiņas traucējumu gadījumā intravenozi ievada šķidrumu. Ja ievērojami traucēta jaundzimušā veselība un stāvoklis ir nestabils, var būt nepieciešams elpošanas atbalsts ar speciālu aparātu.
Kad jāvēršas pie ārsta
Pie ārsta jāvēršas vienmēr, ja jaundzimušajam vēro pēkšņas aktivitātes vai nomoda izmaiņas, ja ir viens vai vairāki no iepriekš aprakstītajiem simptomiem. Šādos gadījumos pie ārsta jāvēršas nekavējoties vai jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ārsta palīdzība jāmeklē arī tad, ja ir aizdomas, ka bērniņš jau kopš dzimšanas bijis mazaktīvs vai simptomi attīstījušies pakāpeniski.