Bērna ķermeņa temperatūras mērīšanas ierīces – termometri

Temperatūras mērīšana ir viens no pacienta novērtēšanas parametriem, kas var liecināt par dažādiem procesiem organismā vai saslimšanām, tāpēc termometram būtu jābūt katrā mājas aptieciņā. Tiek pieņemts, ka “normālā” vesela cilvēka vidējā temperatūra ir 36.6°C , tomēr jāatceras, ka tā var būt augstāka vai zemāka par vidējo rādītāju, robežās no 36.5°C – 37.0°C. Temperatūra, kura pārsniedz 38°C, jau uzskatāma par drudzi. Tomēr temperatūras izmaiņas jāskatās saistībā ar bērna pašsajūtu, aktivitātes izmaiņām, jo temperatūra ir rādītājs, ko var ietekmēt dažādi faktori, piemēram sakaršana apkārtējās vides ietekmē. Kā arī, ir jāatceras, ka ir cilvēki, kuru normālā temperatūra var būt augstāka vai zemāka, ko var ietekmēt, piemēram, cilvēka vecums, dzimums u.c. Tāpēc primāri ir jāņem vērā bērna pašsajūta un tad – temperatūras atšķirība no normas vai iepriekšējiem mērījuma rezultātiem.

Kā temperatūru vislabāk mērīt? Aptiekā pieejamo termometru klāsts ir ļoti plašs – atšķiras gan to veidi, gan temperatūras mērīšanas metodes. Bērnu slimnīcas praksē tiek izmantoti trīs veidu termometri.

Termometru veidi

I Stikla spirta termometrs

Stikla spirta termometrs (senāk ierastais dzīvsudraba termometrs*) vēl nesenā pagātnē bija vienīgais pieejamais termometru veids. Šis termometrs darbojas pēc fizikas likumiem – tajā esošā viela uzsilstot izplešas noteiktā apjomā, tādejādi termometra stabiņš pakāpjas vai nokrītot līdz attiecīgajai iedaļai, kas norāda temperatūru.

Attēls

Visbiežāk tiek izmantots temperatūras mērīšanai padusē. Jāuzsver, ka cilvēka padusē temperatūra ir vistuvākā un nemainīgākā ar cilvēka ķermeņa temperatūru (atšķirībā no mutes, pieres, u.c.). Mērījuma laikā termometra apzīmētajai daļai vidēji 5-10 minūtes (var atšķirties atkarībā no ražotāja) jāatrodas ciešā, nepārtrauktā kontaktā ar ādu. Ja temperatūra tiek mērīta mazam bērnam, pieaugušajam vajadzētu būt klāt un pieturēt termometru visu mērīšanas laiku.

Plusi

• Šo termometru neietekmē nedz baterijas nolietojums, nedz algoritmi, līdz ar to, pareizi lietots, tas uzrādīs ļoti precīzu mērījumu.
• Cenas ziņā ļoti pieejams.

Mīnusi

• Neprecīzs, ja nenotur padusē atbilstoši noteikumiem – 5-10 minūtes, nepārtrauktā kontaktā ar ādu.
• Temperatūras mērīšanas laiks, salīdzinot ar digitālajiem termometriem, ir gana ilgs. Ja bērns slikti jūtas, var būt grūti to  nepārtraukti noturēt padusē, atbilstoši noteiktajam laikam.
• Stikla termometrs ir salīdzinoši trausls. Saplīstot rada traumas riskus. Pirms lietošanas jāpārliecinās, vai korpuss ir vesels!

*Ja mājās vēl palicis vecā tipa dzīvsudraba termometrs, tas jānodod aptiekā drošai utilizācijai!

II Digitālais – kontakta termometrs

Tāpat kā spirta termometru, arī digitālo kontakta termometru visbiežāk izmanto temperatūras mērīšanai padusē. Temperatūras mērīšana visbiežāk ilgst līdz 5 minūtēm vai līdz brīdim, kad termometrs nopīkstas. Tomēr prakse rāda, ka šāda tipa termometriem pīkstiena laikā bieži vien īstā temperatūra vēl nav fiksēta un turpina pakāpties arī pēc signāla, tāpēc ieteicams to padusē noturēt 5 minūtes (uzmanot, lai tas neizslēdzas). Tāpat kā spirta termometra gadījumā, arī ar digitālo termometru, pieaugušajam būtu jābūt klāt visu temperatūras mērīšanas laiku. Drošākam rezultātam ieteicama temperatūras pārmērīšana.

Attēls

Plusi

• Temperatūra tiks izmērīta ātrāk nekā ar spirta termometru.
• Cenas ziņā pieejams,

Mīnusi

• Ierīce atkarīga no baterijas nolietojuma. Vienkāršākās ierīcēm var nebūt iestrādāts brīdinājums, ka baterija būtu jāmaina.

III Bezkontakta jeb infrasarkanais bezkontakta termometrs

Šis ir funkcijām visbagātākais termometrs, jo visbiežāk infrasarkanais stars ļauj mērīt ne tikai ķermeņa temperatūru, bet arī vides un ūdens virsmas temp. Diemžēl ir daudz faktoru, kas var ietekmēt tiešām precīza mērījuma iegūšanu. Bieži vien nav skaidras norādes, kura vieta cilvēka ķermenī sniegs visprecīzāko mērījumu, tāpēc novērojam, ka izmērot temperatūru, piemēram, pierei un deniņiem, tā var atšķirties par vairākiem grādiem.

Attēls

Temperatūras mērījuma vieta objektīvākā rezultāta iegūšanai ir nomērķējot termometru 5-8 cm attālumā (vai atbilstoši instrukcijā norādītajā distancē) uz labās puses deniņu daļu. Virsmai, pēc kuras tiks mērīta temperatūra, ir jābūt tīrai un neizsegtai. Mati, sviedri, netīrumi vai jebkāds apģērbs mainīs iegūtu rezultātu.

Tā kā starp ādu un termometru ir distance, šī termometra uzrādīto rezultātu ietekmē arī apkārtējā vide. Pastāv liela iespēja, ka temperatūru mērot aukstākā telpā, tā atšķirsies no temperatūras, kas tiks mērīta siltākā telpā. Lai iegūtu maksimāli precīzu mērījumu, termometram vismaz 15 minūtes jābūt vidē, kurā tiks mērīta temperatūra!

Plusi

• Temperatūru nolasa ļoti ātri – dažu sekunžu laikā.
• Lietošana ir vienkārša un, uzslēdzot atbilstošu funkciju, lietojams arī vides un ūdens temp. mērīšanai (kas ļoti noder gatavojot vanniņu zīdainim).
• Nav nepieciešams ādas kontakts, tātad arī neprasa īpašu tīrīšanu.

Mīnusi

• Ir daudz ārējo faktoru, kas var ietekmēt mērījumu – vides temperatūra, caurvējš, netīra ād, u.c.
• Darbību var ietekmēt baterijas nolietojums.
• Salīdzinot ar citiem termometru veidiem, šim būs visaugstākā cena (kaut lētākie modeļi pieejami par padsmit eiro, dārgākajiem cenas pārsniedz 100 eiro).

Secinājumi – kurš termometrs ir vislabākais?

Kā to uzskatāmi parāda šo populārāko termometru tipu apraksti, katram no tiem ir savi plusi un savi mīnusi, un nav vienotas atbildes, kurš termometrs ir vislabākais? Neviens no termometru veidiem nebūs vairāk piemērots lietošanai mazam bērnam vai pieaugušajam. Kā minēts augstāk – bezkontakta termometri ir dārgāki, tie mērījumu veic krietni ātrāk, kas var šķist svarīgi, ja temperatūra jāmēra mazam bērnam, bet tajā pašā laikā – šos termometrus visvairāk no visiem ietekmē apkārtējā vide. Tikmēr kontakta termometri var šķist savā ziņā precīzāki, bet būs ilgāks laiks jāvelta mērījuma veikšanai, kas var šķist izaicinošāk, ja bērns ir slims.

Slimnīcas praksē, kur temperatūras noteikšana ir viens no vitālajiem mērījumiem pacienta veselības stāvokļa noteikšanai, ikdienā tiek pielietoti dažāda veida termometri – gan bezkontakta, gan kontakta, digitālie un spirta. Bezkontakta termometri visbiežāk tiek izmantoti skrīningam, bet regulārai uzraudzīšanai tiek izmantoti kontakta termometri, temperatūru mērot padusē.

Protams, aptiekās un citviet pieejami arī citu veidu termometri (knupīšos iestrādāti digitālie termometri, uz pieres uzlīmējami, auss termometri (pierādīti, kā precīzi, bet nebūt ne visiem piemēroti), ar telefona aplikācijām savienojami digitālie termometri u.c.), tomēr iepriekš aprakstītie termometri un minētās pielietošanas metodes ir tās, kuras plaši tiek izmantotas tieši Bērnu slimnīcas praksē, kā arī citās slimnīcās Latvijā un pasaulē, pamatojoties uz pierādījumos balstītās rekomendācijās.

Secinājums – labākais termometrs ir tas, kurš jums pašiem vislabāk kalpo un šķiet visuzticamākais.

Temperatūras mērīšana īpašās situācijās

Digitālie un arī stikla spirta termometri ir lietojami arī orāli, taču šī prakse netiek pielietota medicīnā, jo temperatūra mutē ir ļoti svārstīga, kas samazina uzticamību mērījumam.

Tāpat, lasot termometra instrukciju vai meklējot informāciju par temperatūras mērīšanu, vecāki var saskarties ar ieteikumiem rektālai temperatūras mērīšanai. Medicīnā šī metode nekad nav pirmā izvēle temperatūras mērīšanai un tiek izmantota ar īpašām palīgiekārtām guļošu pacientu temperatūras noteikšanai. Mērot temperatūru rektāli pastāv būtisks risks traumēt zarnas, kā arī lielākam pacientam – ietekmēt psihoemocionālo stāvokli. Šo metodi Bērnu slimnīca nekādā gadījumā nerekomendē!

Ieteikumi precīzai temperatūras noteikšanai

1. Jāizlasa termometra lietošanas instrukcija un mērījums jāveic atbilstoši norādēm.
2. Temperatūras mērīšana ir jāveic, ja bērnam (arī pieaugušajam) ir sūdzības par pašsajūtu. Ja pašsajūta ir laba vai bērns ir aktīvs, temperatūras mērīšanai nav iemesla.
3. Ja termometrs nav uzreiz pieejams, temperatūras paaugstināšanos, protams, var sajust arī ar ķermeņa kontaktu – ar lūpām vai roku. Zīdaiņiem to vislabāk var pārbaudīt, pataustot skaustu.
4. Pārliecinieties, ka bērns ir gatavs mērījuma veikšanai. Ja bērns ir tikko ienācis mājās (aukstā laikā), bijusi fiziska slodze, tikko iznācis no siltas vannas vai ir biezi saģērbts, u.tml., nav īstais brīdis temperatūras mērīšanai – tā būs izmainīta arī veselam bērnam. Temperatūra ir jāmēra brīdī, kad ir pārliecība, ka bērna temperatūru neietekmēs ne slodze, ne ārējā vide - mierīgā stāvoklī, komforta vai istabas temperatūrā, atbilstošā apģērbā.
5. Lietojot kontakta termometru padusē, pieaugušajam jāpaliek ar bērnu, pieturot roku vai (lielāku bērnu) uzmanot, un jāpārliecinās, ka termometrs tiek noteikto laiku, bez pārtraukuma noturēts ciešā kontaktā ar ādu.
6. Lai pārliecinātos par temperatūras mērījuma precizitāti, pēc laika, piemēram, 15 minūtēm, temperatūru var pārmērīt gan bērnam, gan arī kādam citam , piemēram, sev.