Recidivējošas (atkārtotas) vēdera sāpes

Ar šo problēmu var sastapties katrs desmitais bērns. Lielākā daļa ārstu lieto terminu “recidivējošas sāpes vēderā” (atkārtotas sāpes vēderā), ar nozīmi, ka jūsu bērnam ir bijušas sāpju epizodes vēderā trīs mēnešus vai ilgāk.

Ko ārsts gribēs zināt par bērna vēdersāpēm?

Ārsts bieži noteiks diagnozi, pamatojoties uz jautājumiem jums un jūsu bērnam, kā arī izmeklējot (apskatot, iztaustot vēderu) bērnu.

Jautājumi par sāpēm:

•  Kurā vēdera daļā ir sāpes?
•  Cik stipras ir sāpes, to raksturojums (asas, durošas, smeldzošas, ātri pārejošas, pastāvīgas, utt.)?
•  Kad sākās sūdzības, cik bieži tās atkārtojās un cik ilgi turpinās?
•  Vai tās pakāpeniski pasliktinās, ir mainīgas?
•  Vai ir nepieciešamība steidzami apmeklēt tualeti? Vai tualetes apmeklējums atvieglo sāpes?
•  Vai tas ietekmē ikdienas aktivitātes — skolu vai izklaides, vai abas?

Vispārēji jautājumi par jūsu bērnu:

•  Kāda ir bērna  svara līkne?
•  Kāda ir bērna diēta un, vai esat pamanījuši kādas īpašas reakcijas uz noteiktiem pārtikas produktiem, piemēram, maizi vai pienu.
•  Kāda parasti ir bērna vēdera izeja un konsistence, un vai tā pēdējā laikā ir mainījusies?
•  Vai nav novēroti kādi urinēšanas vai dzimumorgānu simptomi, piemēram, sāpes urīnceļos, nieze vai izdalījumi dzimumorgānu apvidū?
•  Vai nesen nav pārslimota  kāda  infekcija? Daudzas vīrusa saslimšanas var izraisīt limfātisko dziedzeru palielināšanos vēderā, kas var izraisīt recidivējošas vēdersāpju epizodes. To ļoti bieži novēro jaunākiem bērniem.
•  Vecākām meitenēm var tikt jautāts par mēnešreizēm.
•  Vai nesen esat atgriezušies no ārzemju ceļojuma un kādas potes ir saņemtas?
•  Dažādi jautājumi par jūsu bērna iepriekšējo medicīnas vēsturi un slimībām ģimenē, arī māsu/ brāļu slimībām.

Kādi  būs pirmie izmeklējumi?

• Bērna svara un auguma līknes;
• Vispārīga bērna apskate, vēdera apskate un iztaustīšana.

Vairākumā funkcionālu vēdersāpju diagnozi var noteikt jūsu ārsts pēc sūdzību un simptomu pārbaudes un rūpīgas “trauksmes” pazīmju pārbaudes.

Ārsts, visticamāk, nozīmēs atkārtotu vizīti pēc kāda laika, lai atkārtoti izvērtētu sūdzības un simptomus un nepieciešamības gadījumā nozīmētu tālāku izmeklēšanu.

Kāda ir prognoze bērniem ar atkārtotām vēdera sāpēm?

Parasti sūdzības laika gaitā izzūd, tomēr tās var arī saglabāties ilgstoši, biežāk, ja sūdzības jau ilgst vairāk nekā sešus mēnešus, pirms tiek meklēta medicīniskā palīdzība.

Turpinoties stresa situācijām ģimenē, skolā vai attiecībās ar vienaudžiem, vēdersāpēm ir tendence atkārtoties.

Kādi recidivējošu vēdera sāpju simptomi liecina par organisku (fizisku) cēloni?

Sāpes vēderā organisku iemeslu dēļ var rasties jebkurā vietā, arī ap nabu. Tomēr visbiežāk tās novēro vēdera lejasdaļā - vai nu tieši virs kaunuma kaula, vai apakšējā labajā vai kreisajā stūrī, vai arī augšējā labajā stūrī tieši zem ribām. Vairums organisko cēloņu iepriekš nav bijuši konstatēti citiem ģimenes locekļiem, izņemot iekaisīgas zarnu slimības (Krona slimība un čūlainais kolīts) un celiakiju.

Pazīmes, kas varētu liecināt par organisku cēloni jeb trauksmes simptomi

• Mokoši aizcietējumi;
• Atkārtota vai nepārejoša vemšana;
• Ilgstoša caureja;
• Augsta temperatūra (drudzis) bez izskaidrojama infekciju iemesla;
• Asinis izkārnījumos vai melni izkārnījumi;
• Pamošanās naktī sāpju  vai vēdera izejas dēļ;
• Negribēts svara zudums;
• Sāpes kaulos vai locītavās;
• Simptomi, kas laika gaitā pasliktinās.

Vizītes laikā ārsts jautās un analizēs šīs un citas pazīmes.

Ja netiek atrasts nekāds organisks bojājums, kas izraisa bērna vēdera sāpes?

Sāpes, kad nav pamata fiziskai (organiskai) problēmai, ir ļoti bieži sastopamas. To vajadzētu izskaidrot bērniem, kuri bieži jūtas tā, it kā viņu draugi un ģimene domātu, ka viņi izgudro, tēlo/simulē sāpes. Ir svarīgi izskaidrot, ka jūs zināt, ka viņu sāpes ir īstas un, ka tās var ārstēt.

Kā var noteikt, ka bērnam nav reta vai nopietna stāvokļa?

• Ārsts izmeklēs jūsu bērnu un izvērtēs vispārējā stāvokļa nopietnību, kā arī “trauksmes” simptomus;
• Nopietnas slimības parasti progresē salīdzinoši ātri, pieaug sūdzības vai parādās jaunas, līdz šim nebijušas sūdzības kā vispārējs vājums, bālums, pasliktinās bērna pašsajūta.

Sāpes un smadzenes

Lai gan ievainojumi, spiediens un ķermeņa audu sastiepums izraisa sāpes, arī galvas smadzenes var radīt, pastiprināt vai mainīt sāpju sajūtu. Smadzenēs ir sāpju “centri”, kas saņem signālus ne tikai no ķermeņa audiem, bet arī no smadzeņu daļām, kas atbildīgas par domāšanu un emocijām.  Galīgo sāpju sajūtu smadzenes rada mijiedarbībā.

Daudzi no mums ir pieredzējuši smadzeņu ietekmi uz sāpēm: mums bieži mēdz būt galvassāpes, kā arī caureja, kad uztraucamies, jūtamies slikti, saņemot sliktas ziņas. Tāpat stress var ietekmēt sāpes, piemēram, padarot sāpīgu vai nepatīkamu pat normālu vēdera izeju.

Mēs, visticamāk, sāpes jūtam vai jūtam tās spēcīgāk tur, kur, mūsuprāt, varētu būt kāda slimība,  vai arī, kad esam nemierīgi vai nomākti. Koncentrēšanās uz sāpju vietu aktivizē nervu sensorās daļas un padara situāciju vēl sliktāku.

Dažkārt cilvēki izmanto metodi, kā pievērst uzmanību citai ķermeņa daļai, lai pārvaldītu sāpes, tā, piemēram, sažņaudz dūri vai kāju pirkstus, kad tiek veikta injekcija.

Ķermenis var radīt sāpju sajūtu kā aizstājēju citai problēmai, piemēram, mobingam, neveiksmei skolā, raizēm par eksāmeniem, raizēm par attiecībām ģimenē vai līdzaudžiem un raizēm par svaru un ķermeņa izskatu. Stress var rasties kā īstas vēdera sāpes, galvassāpes vai abas kopā.