Reimatoloģija
Medicīnas nozare, kas saistīta galvenokārt ar kaulu, muskuļu un locītavu slimībām.
Sāpes locītavās var būt pazīme gan labdabīgiem stāvokļiem, gan hroniskam locītavu iekaisumam, gan dzīvībai bīstamiem stāvokļiem.
Sāpes ir neregulāras, laika gaitā nekļūst stiprākas, pārsvarā ir naktīs, bet būtiski, ka tās netraucē dienas aktivitātēm un neietekmē bērna vispārējo stāvokli. Parasti šādos gadījumos bērns kā sāpju avotu nenorāda konkrētas locītavas, bet gan visbiežāk apakšstilbu priekšējās virsmas.
Pārslodzes izraisītas traumas rodas atkārtotas, vienveidīgas slodzes ietekmē, kāda parasti ir bērniem, kuri nodarbojas ar vienu konkrētu sporta veidu.
Locītavu sāpju iemesli var būt arī tik ļoti reti, ka diagnozi iespējams noteikt tikai ar ārkārtīgi specifisku izmeklējumu palīdzību, ārstiem strādājot multidisciplinārā komandā, proti, dažādu speciālistu ārstiem kopā.
Ļoti bieži slimnieki vai viņu vecāki sūdzas par sāpēm kājās vai rokās, bet ne konkrētās locītavās. Tādās reizēs ārsta uzdevums ir precizēt, kas tieši sāp – locītavas, muskuļi vai varbūt kauli. Svarīgi mēģināt saprast, kas tieši sāp, jau pirms vizītes pie ārsta, jo arī tas var palīdzēt izvēlēties tālākas diagnostikas metodes.
Ja slimnieks sūdzas par locītavu sāpēm, svarīgi izmeklēt ne tikai sāpošo vietu, bet visu muskuloskeletālo sistēmu – locītavas, kaulus, muskuļus, saites, cīpslas. Dažkārt bērns un viņa vecāki nemaz neaizdomājas, ka kādas citas problēmas, piemēram, grūtības ēst cietāku barību, jo ir bojātas apakšžokļa locītavas, var būt saistītas ar bērna galvenajām sūdzībām. Būtiski izmeklēt arī citas orgānu sistēmas, jo locītavu sāpju iemesls var būt arī sistēmiskas problēmas, piemēram, ļaundabīgas saslimšanas.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto informāciju, ārsts izvēlēsies atbilstošus laboratoriskos un radioloģiskos izmeklējumus. Akūtās situācijās, kad sāpes locītavās ir sākušās strauji un bērnam ir arī tā saucamie “sarkanā karoga simptomi”, var būt nepieciešams nekavējoties uzsākt ārstēšanu, piemēram, ar antibiotikām.
“Sarkanā karoga simptomi” locītavu sāpju gadījumā:
Jāņem vērā, ka nav iespējams uzskaitīt visas situācijas, reizēm vecāku intuīcija ir tā, kas liek pacientu izmeklēt rūpīgāk.
Biežākais locītavu sāpju cēlonis bērniem ir augšanas sāpes. Parasti tās novēro 3–9 gadu vecumā. Sāpes ir neregulāras, laika gaitā nekļūst stiprākas, pārsvarā ir naktīs, bet būtiski, ka tās netraucē dienas aktivitātēm un neietekmē bērna vispārējo stāvokli. Parasti šādos gadījumos bērns kā sāpju avotu nenorāda konkrētas locītavas, bet gan visbiežāk apakšstilbu priekšējās virsmas.
Otrs biežākais cēlonis ir stāvoklis pēc akūtas vai hroniskas pārslodzes. Pārsvarā to novēro sportiskiem bērniem. Pārslodzes izraisītas traumas rodas atkārtotas, vienveidīgas slodzes ietekmē, kāda parasti ir bērniem, kuri nodarbojas ar vienu konkrētu sporta veidu.
Retāk locītavu sāpju cēlonis var būt autoimūnas slimības, kuru gadījumā imūnā sistēma “uzbrūk” organisma veselajiem audiem un šūnām. Biežākā no šīm slimībām ir juvenils idiopātisks artrīts (hronisks locītavu iekaisums), retāk sistēmiska sarkanā vilkēde (slimība var skart dažādus orgānus, galvenokārt ādu, locītavas, nieres, sirds un asinsvadu, elpošanas, centrālo nervu sistēmu, slimībai raksturīgi sarkani izsitumi uz sejas), juvenils dermatomiozīts (slimība skar ādu, rada muskuļu iekaisumu un parādās pirms 16 gadu vecuma) un citas slimības.
Locītavu sāpju iemesli var būt arī tik ļoti reti, ka diagnozi iespējams noteikt tikai ar ārkārtīgi specifisku izmeklējumu palīdzību, ārstiem strādājot multidisciplinārā komandā, proti, dažādu speciālistu ārstiem kopā.
Lai precizētu diagnozi, ārsts vienmēr sāk ar slimnieka (bērnu gadījumā arī viņa vecāku) iztaujāšanu. Svarīgi saprast:
Medicīnas nozare, kas saistīta galvenokārt ar kaulu, muskuļu un locītavu slimībām.