Pārlekt uz galveno saturu

Sirds ritma traucējumi

Sirds ritma traucējumi ir sirdsdarbības izmaiņas, kas rodas, veidojoties un sirdī  izplatoties kļūdainam elektriskajam signālam, izmainot secīgu, pareizu sirds daļu saraušanos.

Attēls
kardio
Created: 10. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 10. marts, 2023. gads

Sirds ritma traucējumus iedala trīs galvenajās grupās:

  • Tahikardija – kad kļūdainais elektriskais impulss sekmē pārāk ātru sirdsdarbību neatkarīgi no fiziskās slodzes. Sirds ritms var būt gan regulārs, monotons, gan veidoties haotisks. Nepareizā impulsa veidošanās iespējama gan priekškambaros, gan sirds kambaros.  Tahiaritmija parasti sākas pēkšņi un tikpat strauji var beigties. Šajā grupā iekļaujama supraventrikulāra tahikardija, ātriju ektopiska tahikardija, ventrikulāra tahikardija. Retāk bērnu vecumā reģistrē ātriju jeb priekškambaru fibrilāciju un undulāciju, kambaru fibrilāciju;
  • Bradikardija – apzīmē lēnu, nepareizu sirds ritmu, kad elektriskā impulsa veidošanās vai izplatība pa sirds elektriskajiem vadīšanas ceļiem ir palēnināta vai bloķēta. Elektrokardiogrammas pierakstā reģistrēsies lēna sirdsdarbība un viens vai vairāki pēc kārtas izlaisti sirds sitieni. Raksturīgākie ritma traucējumi šajā grupā ir atrioventrikulāras blokādes;
  • Ekstrasistolija ir papildus un priekšlaicīgi veidojušies sirds sitieni, salīdzinot ar normālo sirds ritmu. Izdala priekškambaru ekstrasistoles (ja impulss veidojas sirds augšējās kamerās) un kambaru ekstrasistoles (ja nepareizais papildus impulss veidojas sirds apakšējos dobumos).

Sirds ritma traucējumi bērniem var veidoties jebkurā vecumā, arī jaundzimušajiem vai pat vēl pirms dzimšanas, auglim.

Ir dažādi iemesli, kāpēc veidosies sirdsdarbības traucējumi, piemēram, ja ir iedzimtas sirdskaites, arī pārslimojot dažādas akūtas saslimšanas vai ilgstoši lietojot medikamentus, kas rada rētainas izmaiņas sirds muskulī jeb miokardā, vai arī, ja sirdī eksistē papildu elektrisko impulsu vadīšanas ceļi vai ģenētisku sindromu gadījumā. Tomēr biežāk sirds ritma traucējumu iemesls nav zināms. 

Sūdzības un klīniskās izpausmes dažādu sirds ritma traucējumu gadījumā ir ļoti variablas. Bērns var neizjust ritma izmaiņas, nejauši aritmiju konstatējot apskatē pie ārsta, kad tiek veikta sirds toņu izklausīšana, vai veicot elektrokardiogrammu. Kā arī var būt sūdzības, biežāk par izjūtamu paātrinātu sirdsdarbību, sirds kūleņošanu, kamola sajūtu kaklā, elpošanas grūtībām. Sirds ritma traucējumi var būt iemesls samazinātai fiziskās slodzes panesamībai vai samaņas traucējumiem, arī pēkšņai kardiālai nāvei.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ne vienmēr uzreiz ir jāsāk ārstēšana, konstatējot sirds ritma traucējumus. Bieži jāturpina vien regulāras pārbaudes pie bērnu kardiologa. 

Ja ārstēšana ir nepieciešama, bērnu vecumā kā izvēles metode, galvenokārt, ir medikamentoza terapija. Noteiktiem sirds ritma traucējumiem tiek pielietota arī tāda specifiska ārstēšana kā sirds stimulatora vai kardiovertera-defibrilatora implantācija, radiofrekvences katetera ablācija.

Saistītās ārstu specialitātes