Mazuļa aprūpe
Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.
Zīdaiņu atgrūšana jeb regurgitācija
Zīdaiņu atgrūšana (regurgitācija) ir piena vai cita ēdiena atpakaļplūsma no kuņģa pēc ēšanas, parasti mazos daudzumos, ko bieži pavada atraugas.
Attēls
Created: 18. februāris, 2022. gads
Atjaunots: 3. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 3. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Lielākoties atgrūšana bērnam nesagādā nekādu diskomfortu. Tādus bērniņus angliski rakstošajā literatūrā mēdz dēvēt par laimīgajiem spļāvējiem. Praktiski visi bērni zīdaiņu vecumā atgrūž, un to uzskata par vecuma normu jeb fizioloģisku parādību anatomisku īpatnību un bērna funkcionāla nenobrieduma dēļ. Tomēr tas ir viens no izplatītākajiem uztraukuma iemesliem zīdaiņu vecākiem, jo rodas neziņa, vai bērns neatgrūž pārāk daudz, vai atgrūšana neliecina par kādu saslimšanu un neapdraud bērna veselību.
Atgrūšanu dažas reizes dienā, ja bērns neizjūt diskomfortu un ir omulīgs, ja bērnam ir pietiekama svara dinamika, nav elpošanas un ēdināšanas traucējumu, uzskata par vecuma normu līdz pat 12 mēnešu vecumam.
Biežākie iemesli
- Jaundzimušajam ir īsa barības vada daļa, kas atrodas vēdera dobumā;
- Tikai trešā daļa kustību starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu ir koordinētas, līdz ar to barība no kuņģa uz zarnām pāriet lēnāk;;
- Pāreja no kuņģa divpadsmitpirkstu zarnā (piloriskais kanāls) bērniem notiek ar lielāku tonusu nekā pieaugušajiem;
- Barības vada apakšējā daļa bieži haotiski atslābinās, tāpēc ēdienam, kas aizkavējas kuņģī iepriekš minēto iemeslu dēļ, ir vieta, kur nonākt atpakaļ.
Atgrūšanu dažas reizes dienā, ja bērns neizjūt diskomfortu un ir omulīgs, ja bērnam ir pietiekama svara dinamika, nav elpošanas un ēdināšanas traucējumu, uzskata par vecuma normu līdz pat 12 mēnešu vecumam.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Diagnozes noteikšanai nav vēlamo vai nepieciešamo izmeklējumu, ja bērnam ir funkcionālas atgrūšanas kritēriji un nav bīstamo simptomu, ko ārsts noskaidro sarunā ar vecākiem. Nav pierādījumu par kādu medikamentu lietderību, jo atgrūšana izzūd pati, bērnam augot. Svarīgākais ir bērnu nomierināt, sniegt komforta un drošības sajūtu.
Kad jāvēršas pie ārsta
- Nepietiekama svara dinamika vai pat svara zudums;
- Elpošanas sistēmas traucējumi (klepus, plaušu karsonis, elpas aizture miegā jeb apnoja);
- Vemšana ar strūklu, it īpaši, ja izvemtajā masā ir asins un dzeltenas vai zaļas krāsas žults piejaukums;
- Vēdera izejas izmaiņas (aizcietējumi, caureja);
- Paaugstināta ķermeņa temperatūra;
- Nervu sistēmas traucējumu pazīmes (krampji, izspīlēts avotiņš);
- Sāpīgs, izteikti palielināts un izspīlēts vēders.
Saistītās ārstu specialitātes
Tēma