Jaundzimušā pieņemšanās un nepieņemšanās svarā

Skaitliski būtu jāredz svara pieaugums katru dienu par vidēji 20-30 gramiem. Pirmā mēneša beigās bērnambūtu jāpieņemas svarā par aptuveni 500 gramiem. Proti, dzimšanas svars + aptuveni 500 grami.

Pirmajās 2-3 dienās pēc piedzimšanas notiek bērniņa svara pazemināšanās, kas ir normāla norise – bērniņš adaptējas citai apkārtējai videi, zaudē šķidrumu, kā arī izdalās zarnu saturs jeb mekonijs. Normāls svara zudums ir līdz 10 % no ķermeņa svara.

Pēc trešās dzīves dienas sākas svara atjaunošanās, tās ātrums atkarīgs no bērniņa aktivitātes, ēdināšanas veida, vispārējā veselības stāvokļa. 37.-41. grūtniecības nedēļā dzimis vesels jaundzimušais normāli atjauno savu dzimšanas svaru 10.-14. dzīves dienā.

Primāro svara zudumu allaž uzrauga neonatologs dzemdību nodaļā, bet ar svara atjaunošanas izvērtēšanu un turpmāko pieņemšanos svarā nodarbojas ģimenes ārsts.Ir svarīgi neatlikt svara kontroli uzvizīti viena mēneša vecumā, jo tieši pirmajās dzīves nedēļās ir visgrūtāk objektīvi izvērtēt situāciju, ja bērniņš netiek svērts.

Pirmā svēršana pēc izrakstīšanas no dzemdību stacionāra būtu jāveic 7.-10.dzīves dienā. -    Ja bērns atjaunojis dzimšanas svaru vai pat to pārsniedz, nākamreiz viņu var svērt pēc nedēļas. -    Ja svars nav atjaunots, nekavējoties jāvērtē iespējamie iemesli, ejot no vienkāršākā uz sarežģītāko.

Vispirms jāizvērtē ēdināšanas veids: -    zīdīšana, -    ēdināšana no pudeles ar atslauktu mātes pienu, -    ēdināšana no pudeles ar mākslīgo maisījumu.

Zīdīšana

Ja mamma bērniņu zīda, nepieņemšanās svarā visbiežāk saistīta ar neefektīvu zīšanu. Bieži bērns it kā zīž, bet, nosverot bērnu pirms un pēc zīdīšanas, redzams, ka izēdis vien dažus gramus. Optimāli ir zīdīt ik pēc 2-3 stundām (arī naktī), vismaz 10 minūtes no katras krūts vai 15 minūtes no vienas krūts. Vismaz aptuveni zīdīšanas efektivitāti var novērtēt, nosverot bērnu pirms un pēc zīdīšanas – svara starpība būs apēstā pieniņa apjoms.

Ēdināšana no pudeles

Ja bērniņu ēdina no pudeles ar atslauktu mātes pienu vai mākslīgo maisījumu, tad nepietiekoša pieņemšanās svarā var būt saistīta ar nepareizu apjoma noteikšanu, proti, bērns apēd pārāk maz. Reizēm maisījums ir sagatavots nepareizi, līdz ar to nav pietiekamas uzturvērtības, pat ja apjoms ir pietiekams.

Kā nosaka vajadzīgo piena apjomu?

Vienmēr ēdināšanas apjomu nosaka pēc bērniņa svara, nevis vecuma. Uz maisījumu pakām ir norādīts aptuvenais apjoms atbilstoši katram mēnesim, bet pēc šīm tabulām nevajag vadīties, tās nesniedz precīzu jūsu bērnam nepieciešamo ēdiena apjomu, kas noteikti ir atšķirīgs bērniņiem, kuri dzimuši, piemēram, ar 3 kg un 4 kg svaru. Bērniņam pirmajā mēnesī nepieciešami vidēji 160-180 ml ēdiena uz vienu kilogramu ķermeņa svara diennaktī. Ir bērni, kas pieprasa lielāku apjomu, ar to jābūt uzmanīgiem, īpaši pirmajā mēnesī, jo kuņģa apjoms nav tik liels, muskulatūra nav tik attīstīta, un var sākties ēdiena atgrūšana, pat atvemšana, kas nenoved pie labas svara dinamikas.

Aprēķins: Bērna svars x 160ml = kopējais apjoms diennaktī Kopējais apjoms diennaktī: ēdināšanas reižu skaits = vienas ēdienreizes apjoms

Piemērs, ja bērns sver 3,5 kg: 3,5 x 160= 560 ml 560 : 8 = 70 ml (vienas ēdienreizes apjoms).

Jāpiebilst, ka, bērniņš, kuru baro ar maisījumu, var justies paēdis nedaudz ilgāk, jo pārstrādā šo ēdienu lēnāk, tāpēc, iespējams, apjoms nedaudz jāsamazina.

Kas liecina par pareizu zīšanu?

Ja turpinām apskatīt vesela, iznēsāta jaundzimušā pozitīvas svara dinamikas trūkumu, tad vēl pirms ģimenes ārsta vai zīdīšanas konsultanta iesaistīšanas māmiņa pati var izvērtēt pazīmes,kas liecina par pareizu un efektīvu zīšanu. -    Bērns ar lūpiņām cieši pieguļ krūtsgalam, apakšlūpa nedrīkst būt uz iekšu. -    Satvēriens ir pietiekami dziļš, krūtsgals guļ uz bērna mēlītes (areolu ne vienmēr iespējams pilnībā nosegt ar lūpām). -    Zīžot redz apakšžokļa kustības, dzirdamas pieniņa norīšanas skaņas. -    Jūtami īsāki vilcieni, kad pieniņš pieriet, un garāki vilcieni, kad bērns pienu zīž. -    Krūts pēc zīdīšanas ir mīkstāka.

Kā vēl izvērtēt pietiekamu apjomu, pirms bērniņš ir nosvērts?

-    Bērns pats pārtrauc zīšanu, ir apmierināts, seko atrauga, var būt neliela pieniņa atgrūšana – 1-2 malciņi, tas ir normāli. -    Bērnam ir apaļš vēderiņš. -    Vēdera izeja ir dzeltena, saldā krējuma vai biezpiena konsistencē, vairākkārt diennakts laikā – pat katrā ēdienreizē pirmā mēneša laikā –, un porcija ir apmēram ēdamkarotes apjomā. -    Urinācija kļūst apjomīgāka ar katru dienu, urīns ir gaišs.

Kas liecina, ka bērns nav pietiekami paēdis?

-    Bērniņš zīž saraustīti, it kā ir paēdis, bet pēc stundas prasa atkal. -    Zīž aizgūtnēm, strauji plūstot pienam, kļūst nemierīgs, sarijas daudz gaisa, atgrūž vairāk piena, nekā pieļaujams. -    Vēderiņa apjoms pēc barošanas nemainās vai arī to grūti izvērtēt. -    Vēdera izeja notiek retāk vai biežāk, bet mazās porcijās, ar zaļu saturu. -    Urinācija ir reta, autiņbiksītēs redz koši dzeltenu urīnu. -    Ādiņa ir pasausa, to var viegli saņemt plānā krociņā, nevēro vaidziņu, rociņu, kājiņu apaļošanos.

Dodoties pie ārsta, vecākiem jāvar atbildēt uz šādiem jautājumiem: -    Cik bieži un ilgi bērns ēd? -    Cik daudz viņš izēd? -    Vai atgrūž, atvemj? -    Kāda ir vēdera izeja, urinācija? -    Vai māmiņa ievēro kādu speciālu diētu, piemēram, ir veģetāriete vai vegāne? -    Vai māmiņa lieto medikamentus, smēķē, lieto narkotiskas vielas?