Ēšanas traucējumi: kā palīdzēt sev

Ēšanas traucējumi ir kompleksa traucējumu grupa, kurā tiek ietvertas dažādas grūtības, bet visbiežāk tās saistītas ar nepatiku pret savu svaru un ķermeņa ārējo izskatu:

• izmainīts ķermeņa tēls: realitātei neatbilstošs sava ķermeņa novērtējums - cilvēks to uztver kā pārāk resnu, neatbilstošu savām vēlmēm. Cilvēki ar ēšanas traucējumiem bieži redz un uztver savu ķermeni citādi, nekā to redz apkārtējie. Pašvērtējums piesaistīts ārējam izskatam;
• apetītes izmaiņas: tiem, kuri saskārušies ar ēšanas traucējumiem ir sarežģīti pieņemt lēmumu, ko un kad ēst. Tas bieži saistās ar baiļu un vainas sajūtu. Rodas grūtības regulēt emocijas, uzņemto ēdiena daudzumu un izjust sāta sajūtu. Līdz ar to vai nu netiek uzņemts nepieciešamais ēdiena daudzums, vai tā ir par daudz, un cilvēks no tā mākslīgi atbrīvojas.

Lielākoties cilvēkiem grūtības un satraukums saistībā ar ēšanas procesu rodas vēl pirms citi to pamana un tie var attīstīties jebkurā vecumā. Mīts, ka ar ēšanas traucējumiem saskaras tikai meitenes, ir nepatiess - tos var piedzīvot abi dzimumi. Ēšanas traucējumi ir nopietna diagnoze, kam nepieciešama kompleksa un specifiska ārstēšana, kurā iesaistīti dažādi speciālisti. Svara atjaunošana veselīgā līmenī un uztura sakārtošana ir pirmais solis atveseļošanās virzienā, taču vienlaikus jāstrādā ar sevi, lai spētu sadzīvot ar jauno svara pieaugumu/samazināšanos.

Pazīmes

Pastāv dažādi ēšanas traucējumu veidi. Tos atšķirt un labāko tālāko taktiku palīdzēs izlemt medicīnas jomas speciālisti – sākotnēji tas var būt ģimenes ārsts, tālāk lūdzot iesaistīties arī bērnu psihiatram, kurš veidos kopējo atbalsta komandu. Taču arī pašam ir iespēja sev palīdzēt, un uzsākt atlabšanas procesu mājās!

Sīkāk par konkrētiem ēšanas traucējumu veidiem

Pašpalīdzība

Lielākoties mediķu piedāvātās metodes un uzdevumi veidoti tā, lai palīdzētu ēšanas traucējumu skartajam cilvēkam izprast ar ēšanu saistītās neapzinātās domas, uzskatus un uzvedību. To mērķis ir likt apzināties savu uzvedību un saprast, kas to ietekmē, lai varētu paradumus mainīt. Ir cilvēki, kuri labprātāk saņemtu palīdzību no profesionāļiem, un ir cilvēki, kuri labprātāk sev palīdz paši.

Arī tad, ja labprātāk tiec ar savām grūtībām galā pats, var būt nepieciešama citu cilvēku iesaistīšanās. Ir svarīgi apzināties savu atbalsta sistēmu – tie var būt draugi, vecāki, māsas vai brāļi, skolotāji, psihologs vai ārsts. Saproti, kāda veida palīdzība no šiem cilvēkiem tieši tev nepieciešama - tās var būt pastaigas pēc ēdienreizēm vai vienkārša sazvanīšanās brīdī, kad sajūties slikti. Grūtību pārvarēšana var būt ļoti sarežģīts process, tāpēc svarīgi apzināties savu motivāciju, iemeslus, kādēļ vēlies mainīt uzvedību. Mūsu emocijas un pašsajūta ir cieši saistīta ar mūsu domām par sevi un savu izskatu. Tādēļ pastāv iespēja, ka tavas sajūtas un domas par savu ķermeni, ir tādas pašas kā tavas sajūtas par sevi kopumā. Ilgtermiņā domā par sava pašvērtējuma stiprināšanu, talantu un pozitīvo īpašību apzināšanos.

Svarīgi! Viens no galvenajiem faktoriem, kas var palīdzēt veiksmīgi tikt galā ar ēšanas traucējumiem, ir spēja identificēt iemeslus, kādēļ vēlies atveseļoties. Palīdzošs var būt šāds vingrinājums: uzraksti uz lapas vismaz piecus iemeslus, kāpēc vēlies mainīt savus paradumus. Katram šis saraksts atšķirsies. Piemēram, ja cilvēks ar ēšanas traucējumiem nav spējīgs sēdēt pie galda ar tuviniekiem vai draugiem, par viņa motivāciju var kalpot spēja kopīgi ēst un socializēties kā agrāk.

Noderīgi vingrinājumi

• Meditācijas vai relaksācijas, elpošanas vingrinājumi var palīdzēt novērst domas no paškritikas vai negatīvām domām.
• Var palīdzēt vienkārša pašmasāža – iemasējiet rokas ar krēmu, kārtīgi masējiet galvu, mazgājot matus u.c. Tas var palīdzēt nomierināties.
• Katru dienu trenē savas maņas, piemēram, vienu dienu pievērs uzmanību apkārtnes smaržām, citu dienu - skaņām, virsmu faktūrām. Svarīgi atrast mazas lietas, caur kurām iegūt pozitīvas emocijas.
• Izkusties un vingro, bet dari to saudzīgi, gūstot prieku. Kaut vai dejo savā istabā!
• Atceries, ka atveseļošanās process būs laikietilpīgs. Bieži vien pārmaiņas noris lēnām, tāpēc, ja nepieciešams, meklē profesionālu palīdzību vai atbalstu no ģimenes un tuviem draugiem.
• Palīdzoši var būt konkrēta dienas grafika ieviešana, ieplānotas ēdienreizes, nodarbes, ar kurām novērst domas par ēdienu.
• Pievērs uzmanību lietām, kas tev sagādā prieku un liek justies labi ar un par sevi.

Palīdzības saņemšana

Meklējot palīdzību, atcerieties, ka, lai gan slimībai ir savi tipiskie simptomi, katrs gadījums ir unikāls. Aakarībā no ēšanas traucējumu smaguma pakāpes, nepieciešamās palīdzības un atbalsta veidi atšķiras.

1.  Ja izjūti satraukumu par savu izskatu un ķermeni, nekautrējies vērsties pēc atbalsta pie vecākiem un/vai draugiem.
2.  Ja tev rodas jautājumi par savu veselības stāvokli, piesaki konsultāciju pie ģimenes ārsta. Viņš tevi var nosūtīt uz izmeklējumiem, piemēram, analīzēm. Atceries, ka arī tavs emocionālais stāvoklis var ietekmēt to, kā jūties. Uzlabo savu pašsajūtu, izmēģinot iepriekš uzskaitītās pašpalīdzības metodes.
3.  Ja izjūti grūtības un rodas sajūta, ka nepieciešama papildu palīdzība, meklē to pie psihologa, psihoterapeita, skolas atbalsta personāla, uztura speciālista, ārsta. Atceries, ka atbalsta grupas un palīdzība internetā ir labs sociālā atbalsta rīks, bet sākotnēji ir svarīgi konsultēties ar profesionāli.
4. Izvērtējot veselības stāvokli, var atklāties, ka tev nepieciešama medikamentoza terapija. Ārsts-psihiatrs var izrakstīt nepieciešamās zāles. Tādā gadījumā iespējama ir vairāku atkārtotu konsuItāciju nepieciešamība, lai ārsts redzētu, vai izrakstītās zāles darbojas atbilstoši, vai nepieciešams mainīt medikamentus.
5. Ir situācijas, kad ilgstoša nepiemērota ēdiena uzņemšana būtiski apdraud kopējo veselības stāvokli un dzīvību. Šādās reizēs var būt nepieciešama ārstēšanās stacionārā, lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzību ārsta-psihiatra uzraudzībā.

Ilgstoši neārstēti ēšanas traucējumi var novest pie nopietniem kardiovaskulārās un gremošanas sistēmas traucējumiem, notiek izmaiņas domāšanas procesā, ikdienas produktivitātē un emocionālā stāvokļa stabilitātē. Ir gadījumi, kad veselības stāvoklis ir tik kritisks, ka sekas ir letālas. Vislabākie izveseļošanās rādītāji ir cilvēkiem, kuriem ēšanas traucējumi konstatēti drīz pēc pirmo simptomu izrādīšanas, un strauji ir iespējams nodrošināt viņiem nepieciešamo ārstēšanu.