Mentālā veselība
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.
Psihiskā veselība ir neatņemama vispārējās labklājības sastāvdaļa, kas ietekmē mūsu domas, jūtas un uzvedību. Lai laicīgi pamanītu mentālās veselības problēmas, tās nepieciešams izzināt un izprast. Tas palīdz efektīvi risināt aktuālās grūtības un nodrošināt laicīgu palīdzības saņemšanu.
Par psihiskās veselības grūtībām var liecināt dažādas pazīmes:
2. Emocionālie rādītāji:
3. Verbālās norādes - sarunās pauž nespēju rast situāciju risinājumus, saka, ka jūtas iesprostoti, min nepanesamas emocionālās ciešanas vai/un domas par paškaitējumu.
4. Nereti pusaudži izjūt dažādas intensitātes emocijas, un šādos brīžos var izjust iekšējo spriedzi un distresu. Paškaitējumu pusaudži bieži vien izmanto kā emociju regulācijas metodi emocionālo ciešanu mazināšanai. Paškaitējums var izpausties ļoti dažādos veidos. Visbiežāk ikdienā novērojam fizisku paškaitējumu - griezumi, apdegumi vai sasitumi uz ķermeņa, matu plēšana, galvas sišana, sevis smacēšana utml. Bieži vien pusaudži slēpj šī paškaitējuma sekas, jo slēpj savas patiesās sajūtas vai baidās no nosodījuma.
5. Domas par pašnāvību - tās var rasties ikvienam, tomēr, izteiktāk tās piedzīvo pusaudži ar psihiskās veselības problēmām un/vai hroniskām somatiskām saslimšanām. Šādās situācijās cilvēks var sarunās paust vēlmi nomirt vai atklāj konkrētus pašnāvības plānus; min, ka jūtas kā apgrūtinājums un citiem nevajadzīgs, min, jēgas trūkumu dzīvē.
Ja pamanāt šīs pazīmes sevī vai kādā citā, ir svarīgi pret cilvēku izturēties saprotoši un līdzjūtīgi, vērsties pēc palīdzības!
1. Atklāta komunikācija - veiciniet atklātas sarunas par emocijām, jūtām un mentālo veselību. Norādiet, ka jums rūp pusaudža pašsajūta un, ka esiet gatavs palīdzēt. Komunikācijā nenosodiet un izrādiet interesi uzzināt par pusaudža gūtībām, vajdzībām.
2. Meklējiet profesionālu palīdzību:
3. Ārkārtas resursi:
4. Nodrošiniet labvēlīgu vidi: veiciniet atbalstošu vidi draugu un ģimenes lokā. Piederības sajūta un atbalsta pieejamība ir būtiska, lai mazinātu vientulības sajūtu un izmisumu. Regulāras rūpes un uzmanības pievēršana pusaudža labsajūtai var būtiski ietekmēt to vai pusaudzis vērsīsies pēc palīdzības.
5. Izglītojiet sevi un citus: mentālās veselības problēmu izpratne var mazināt aizspriedumus un palīdzēt jums būt pieņemošākiem. Pieņemoša un nevērtējoša attieksme ir būtiska runājot ar pusaudžiem, kuri izjūt emocionālas ciešanas un iedrošināt viņus vērsties pēc palīdzības. Lai attīstītu savu izpratni par pusaudžu vecumposmu un vecāku prasmes, palīdzoši var būt apmeklēt izglītojošas nodarbības, piemēram, apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis, audzinot pusaudzi” (CAP).
Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.