Cilvēka papilomas vīrusu vakcīna (CPV)

Kādēļ ir jāvakcinējas pret CPV?

Cilvēka papilomas vīrusam zināmi aptuveni 150 tipi, no kuriem apmēram 40 inficē ģenitālo traktu, 13 klasificēti kā kancerogēni, bet pārējie ierosina kārpu veidošanos uz plaukstām, pēdām, ģenitālijām un citām ķermeņa vietām. CPV ir bieži sastopams vīruss, kas dzīves laikā skar lielāko daļu seksuāli aktīvo cilvēku. Kancerogēno jeb onkogēno CPV tipu infekcijas rezultātā attīstās audzēji. Lielai daļai cilvēku CPV infekcija izzūd pati, taču citiem, no kuru organisma vīruss netiek izvadīts, tā var izraisīt noteiktus ļaundabīgus audzējus un slimības kā vīriešiem, tā arī sievietēm. Katrs 20. audzējs pasaulē ir CPV izraisīts. CPV izraisa 99 % dzemdes kakla, 95 % anālā kanāla vēzi, vairāk kā 70 % mutes un rīkles dobuma vēzi, kā arī ~50 % vulvas, 65 % maksts un 35 % dzimumlocekļa galviņas vēzi. Inficēšanās, saslimšanas un tālākas audzēju attīstības draudi ir vienādi abiem dzimumiem. Organisma imūnās atbildes reakcija, ko izraisa dabīgā infekcija, ir vāja un nepietiekama. Īpaši zema tā ir tieši vīriešiem. Kā arī organisma imūnā atbilde abiem dzimumiem ārkārtīgi reti nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos. Savukārt vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus un šūnu imunitāti pret onkogēnajiem CPV tipiem, kas ir ievērojami augsti un noturīgi salīdzinoši ar dabīgo infekciju.

Inficēšanās ar CPV

CPV nēsātāji un ar CPV inficētas personas ir gan vīrieši, gan sievietes. Galvenokārt inficēšanās notiek āda-āda un āda-gļotāda kontakta ceļā: dzimumkontaktu, sadzīves kontaktu. Vīrusu dzemdību laikā var nodot arī māte bērnam. Biežāk sievietes pārnes CPV vīriešiem nekā vīrieši sievietēm. Arī infekcijas izplatība vīriešu populācijā ir augstāka un parasti nesamazinās, pieaugot vecumam.

Attēls

Vakcinācijas iespējas Latvijā

Kopš 2020. gada janvāra Latvijā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa tiek veikta ar 9 valento vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) – Gardasil 9. Vakcīna satur L1 proteīnus  6., 11., 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. vīrusa tipam, tādējādi veidojot aizsardzību pret lielāko daļu CPV tipu, kas atbildīgi par tālāku audzēju attīstību.

CPV vakcīna ir nedzīva vakcīna, tā nesatur vīrusu un Pasaules Veselības organizācija to atzinusi par drošu un efektīvu vakcīnu.* Kopš 2022. gada vakcināciju pret CPV Latvijas imunizācijas kalendāra ietvaros nodrošina arī zēniem.

Vakcinācija pret CPV ir iekļauta Latvijas Onkoloģijas plānā, kā viena no svarīgākajām vēža profilaksēm. Droša un efektīva profilakse ir labākais, ko valsts un ikviens ārsts var  sniegt Latvijas iedzīvotājiem. Tās ieguvums ir ne tikai pacientu un iedzīvotāju kopējais dzīves kvalitātes uzlabojums, bet arī finansiālais labums, kas ilgtermiņā mazinās valsts izdevumus CPV izraisīto vēžu diagnostikā, ārstēšanā, novērošanā.

Rekomendācijas un devas

Vakcinācija pret CPV rekomendēta gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 9 gadiem līdz pat 45-55 gadiem. Vakcināciju pret CPV var veikt arī vēlākā vecumā.

Tāpat kā citas vakcīnas, arī vakcīnas pret CPV ir visefektīvākās, ja saņemtas pirms persona ir saskārusies ar vīrusu. Gadījumā, ja persona jau inficējusies ar kādu no CPV vīrusiem, vakcīna pasargās no pārējiem vakcīnā ietvertajiem vīrusa tipiem un atkārtotas inficēšanās.

CPV vakcīnas var lietot vienlaikus ar jebkurām citām monovalentajām vai kombinētajām dzīvajām vai nedzīvajām vakcīnām. Dažādas vakcīnas jāievada dažādās injekcijas vietās.

Attēls

CPV vīrusa profilakse ir vienlīdz svarīga kā meitenēm, tā zēniem

Rekomendācijas vakcinēt arī zēnus ir saistītas tieši ar vīriešiem biežāk konstatētu vēžu strauju pieaugumu Eiropā. Pēc dzemdes kakla vēža sievietēm otrs biežākais CPV izraisītais vēža veids ir galvas un kakla vēzis. Saslimstība ar galvas un kakla vēzi ES vīriešiem vidēji ir 19,8 uz 100 000 iedzīvotājiem, mirstība - 7,7 uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā saslimstība ar galvas un kakla vēzi vīriešiem ir 29,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, bet mirstība - 17,6 uz 100 000 iedzīvotājiem. Saslimstība ar CPV izraisīto galvas un kakla vēzi vīriešu vidū turpina strauji pieaugt. Piemēram, laika posmā no 2010. līdz 2017. gadam saslimstība ar galvas un kakla vēzi Latvijā palielinājās par 31 %.

Arī saslimstība ar citiem CPV izraisītiem audzējiem, tūpļa kanāla un dzimumlocekļa vēzi, pasaulē un Latvijā arī katru gadu palielinās. 30,8 % galvas un kakla vēža, 88 % tūpļa kanāla un 50 % dzimumlocekļa vēža gadījumu izraisa augsta riska CPV 16/18 un CPV 6/11/31/33/45/52/58 apakštipi.

Kopsavilkums

• Vīrieši, tāpat kā sievietes, ir pakļauti ar CPV saistītu vēža un slimību riskam un vīriešiem ir būtiska nozīme vīrusa pārnešanā.
• Vīrieši ar CPV biežāk inficējas no sievietēm, nekā sievietes no vīriešiem
• Ar CPV saistītas slimības, kas skar vīriešus, ietver mutes un rīkles vēzi, dzimumorgānu un anālo vēzi, dzimumorgānu kārpas.
• CPV izraisītu audzēju sastopamība vīriešiem visā pasaulē ir tiešām būtiska, visbiežāk - nepietiekami novērtēta.
• Vīriešiem nav CPV izraisīto audzēju skrīninga.
• No katriem 10 CPV izraisītiem vēža gadījumiem vairāk nekā 4 ir tieši vīriešiem.
• Noteiktu ar CPV infekciju saistītu vēža gadījumu sastopamība vīriešiem pieaug, un vairākās valstīs tā ir pat augstāka nekā sievietēm.
• Vīriešiem novēro ātru progresēšanu no inficēšanās brīža līdz pat ģenitālo bojājumu konstatēšanai (inficējoties ar CPV 6. tipu, ceturtā daļa inficēto līdz dzimumorgānu kārpām progresē vien aptuveni 8 mēnešu laikā).
• Vīriešiem inficēšanās ar CPV biežums un izplatība līdz ar vecumu nemazinās (sievietēm tā samazinās pēc 55 gadu vecuma).
• Vīriešiem  imūnā atbilde uz dabīgu CPV infekciju ir ārkārtīgi vāja. Tas viņus pakļauj nepārtrauktas un recidivējošas slimības riskam, piemēram:
  • vīriešiem, kas jau iepriekš bijuši inficējušies ar CPV 16. tipu, gada laikā  ir ~ 20 reizes lielāka iespēja atkārtoti inficēties, nekā vīriešiem bez iepriekšējas CPV 16. tipa infekcijas.
  • CPV vakcinācija zēniem un vīriešiem nodrošina drošu, efektīvu un ilgstošu aizsardzību pret vakcīnā ietvertajiem CPV tipiem.