Palīdzība dzimumidentitātes traucējumu gadījumā

Izvērtējot dzimuma identitātes traucējumu iespējamību, tiks uzdoti daudz jautājumi saistībā ar bērna agrīno attīstību un pubertātes posmu.

• Sākotnēji tiek izvērtēti pieņēmumi par starp-dzimuma identificēšanu, kad cilvēks sevi izjūt kā piederīgu gan sievišķā, gan vīrišķā tipa dzimuma identitātei un savu ķermeni izjūt kā abiem piederīgu, vai dzimuma saplūšanu – stāvokli, kad cilvēks atkarībā no dažādām situācijām var asociēties ar dažādām dzimuma identitātēm;
• Izvērtēšanas laikā, iespējams, būs jāveic papildu medicīniskas un psiholoģiskas pārbaudes;
• Var nākties izzināt vai identificēt sociālas grūtības, ar kurām būtu nepieciešams tikt galā;
• Izvērtēšana bieži vien cilvēkiem var sagādāt nepatīkamas sajūtas, var rasties sajūta, ka viņam jāpierāda to, ka viņa sajūtas ir patiesas.

Ārstēšana

Ārstēšanas process dzimuma disforijas gadījumā fokusējas uz palīdzības sniegšanu katrai personai individuāli, balstoties uz individuālām vajadzībām, saskaņojot savu bioloģisko dzimumu ar dzimuma identitāti. Līdz ar to citos gadījumos var būt nepieciešams vairāk „iejaukties” nekā citos.

Ja ir noteikta dzimuma disforija, iespējams apdomāt dažādas ārstēšanas stratēģijas. Sākotnēji palīdzoša var būt individuāla terapija gan bērnam, gan vecākam ar apmācītu profesionāli, kur notiek izglītošanas darbs un atbalsta sniegšana.

Ārstēšanas pieeju veidi

• Bērniem - Ja bērns nav sasniedzis 18 gadu vecumu, sākotnēji būtu nepieciešamība griezties pie bērnu psihiatra. Svarīgi saņemt apmācīta uz zinoša speciālista palīdzību. Pirms ārstēšanas sākuma jūsu bērnam tiks veikta izvērtēšana.

• Ārstēšana pirms pubertātes -  Ja bērnam konstatēta dzimuma disforija pirms pubertātes (laiks, kad bērns sāk fizioloģiski attīstīties kā pieaugušais), viņš  nesaņems endokrīnu ārstēšanu. Endokrīnā ārstēšana notiek ar hormonu terapijas palīdzību. Jaunā vecumā nav ieteicams šāds terapijas veids, jo traucējumu diagnoze parasti netiek uzstādīta pirms cilvēks nav sasniedzis vismaz pubertātes vecumu. Izjusto dzimuma identitātes traucējumu mazināšana agrīnā vecumā lielākoties norit caur sociālu pāreju. Ņemot vērā bērna paustās emocijas un informāciju, tiek pielāgota apkārtējā vide un ikdiena, piemēram, bērnam tiek dota iespēja izvēlēties apģērbu, vārdu kādā vēlas tikt uzrunāts. 

• Ārstēšana, sasniedzot pubertātes vecumu

  Vecuma posmā līdz 16 gadiem var tikt izmantoti pubertātes bloķētāji – tie ir cilvēku radīti hormoni, kas aptur dzimumam tipisko hormonu izdalīšanos, līdz ar to kavējot indivīda skatījumā nevēlamo dzimuma pazīmju attīstību. Šādas terapijas uzsākšanu jāsaskaņo ar psihiatru, kura uzraudzībā tiek kontrolēta terapijas ietekme uz bērna mentālo veselību. Kā arī nepieciešams diagnozes apstiprinājums no endokrinologa puses.

  Pubertātes bloķētāju lietošana tipiski var tikt uzsākta, kad jaunietim parādās pirmās nobriešanas pazīmes. Bērnam fizioloģiski jābūt sasniegušam vismaz otro Tanera pakāpi (skatīt 1. tabulu). Meitenēm tas parasti notiek ap 11 gadiem, zēniem ap 12 gadu vecumu. Pubertātes bloķētājus var lietot līdz 16 gadu vecumam. Svarīgi piebilst, ka šo medikamentu lietošanu ieteicams veikt ne ilgāk kā 2 gadus.  Pubertātes bloķētāju lietošanai ir atgriezenisks process, tas nozīmē, ka beidzot lietot šos medikamentus, sāk atjaunoties dabīgie dzimumhormoni, kas atsāk dzimuma pazīmju veidošanos, piemēram, krūšu augšanu.

1. tabula. Ieskats Tanera stadijās un manāmās izmaiņās, kas var izraisīt stresu un ciešanas

Pusaudžiem pēc 16 gadu vecuma

Ja persona ir lietojusi pubertātes bloķētājus un vēl aizvien pēc 16 gadu vecuma saglabājas pārliecība par dzimuma maiņu, viņam var tikt piedāvāts uzsākt kros-hormonu terapiju (pretējā dzimuma hormonu lietošana). Šī metode var palīdzēt bērna bioloģisko dzimumu pietuvināt viņa dzimuma identitātei.

Medikamentoza terapija tiek uzsākta tikai pēc vecāku un pašas personas piekrišanas. Šis process lielākoties ir ilgstošs un pārmaiņas ienesošs, līdz ar to ieteicams visai ģimenei saņemt emocionālu atbalstu.

Atšķirībā no pubertātes bloķētājiem, dzimuma hormonu terapijas process ir tikai daļēji atgriezenisks, tāpēc tas netiek piedāvāts bērniem, kuri jaunāki par 16 gadiem.  

Sasniedzot 18 gadu vecumu, jaunietim ir iespēja veikt dzimuma maiņas operāciju jeb pāreju uz savu vēlamo dzimumu.  Ne visi cilvēki vēlēsies veikt dzimuma maiņas operāciju. Kopumā populācijā cilvēku skaits, kuri veic šādas operācijas, ir samērā mazs.

Pilngadību sasniegušu jauniešu un pieaugušo ārstēšana

Ja jaunietim saglabājas dzimuma disforija vai uzstādīta transpersonas identitāte (ārzemēs), pieaugušā vecumā ieteicams būtu griezties pie psihiatra. No speciālista varēsiet saņemt ieteikumus, kā veiksmīgāk sadzīvot ar dzimuma identitātes traucējumiem, kā arī saņemt ieteikumus par dažādiem svarīgiem aspektiem pārejas jeb dzimuma maiņas periodā.

Veicot pāreju uz pretējo dzimumu tiek ietekmētas visas dzīves jomas, kas var prasīt dažādas procedūras un “iejaukšanās”. Tālāk uzskaitītas dažas no tām:

• Hormonu terapija;
• Atbalsts, veicot sociālo pāreju (ģērbšanās veida pielāgošana kā vēlamam dzimumam;  veids atbilstošs dzimumam);.
• Valodas un runas speciālista terapija (audiologopēds), lai pielāgotu balsi;
• Atbrīvošanās no liekā apmatojuma;
• Atbalsta grupas  jauniešiem vai pieaugušajiem;
• Atbalsta grupas ģimenēm.

Būs gadījumi, kad cilvēkiem pietiek tikai ar pielāgotu ārējo izskatu, uzvedību un runas veidu, kā arī vienaudžu, apkārtējo atbalstu, lai justos labi ar savu dzimuma identitāti. Bet būs gadījumi, kad indivīds izjutīs nepieciešamību mainīt primārās bioloģiskā dzimuma pazīmes. Tas, cik daudz medicīniskās vai atbalsta iespējas tiek izmantotas, ir pilnībā atkarīgas no katra paša.

Lai uzsāktu medicīnisku  ārstēšanu, vispirms tiks veikta atkārtota psihiatriska izvērtēšana psihiatra uzraudzībā (psiholoģiskās stāvokļa izvērtēšana + klīniskā psihologa novērtējums). Šīs procedūras nepieciešamas hormonu terapijas uzsākšanai.  Bieži vien šis process var šķist nepatīkams vai aizvainojošs pašam cilvēkam.

Hormonu terapija

Lietojot hormonus notiks dažādas pārmaiņas organismā.

Izmaiņas transeksuālām sievietēm:

• Samazinās dzimumloceklis un sēklinieki;
• Iespējama papildu tauku veidošanās uz gurniem;
• Krūšu rajonā var sāk veidoties krūtis – nedaudz palielināties izmērā un kļūt mīkstākas;
• Var samazināties ķermeņa un sejas apmatojuma augšana.

Hormonu terapija neietekmēs transeksuālas sievietes balsi. Lai veiktu šīs pārmaiņas būs nepieciešamas konsultācijas pie audiologopēda. Citos gadījumos cilvēki izvēlas veikt  balss saišu operāciju (vocal chord or trachea surgery). Hormonu terapija arī var atstāt ietekmi uz personas seksuālo tieksmi, tajā skaitā spēju sasniegt orgasmu vai ejakulēt.

Izmaiņas transeksuālam vīrietim:

• Var palielināties ķermeņa un sejas apmatojums;
• Var notikt palielinātu muskuļu veidošanās;
• Klitors (maza, jūtīga daļa no sieviešu dzimumorgāniem) var palielināties;
• Var apstāties menstruāciju norise;
• Var izjust palielinātu lidibo vai tieksmi pēc dzimumattiecībām.

Šāda hormonu terapija var izraisīt aknes vai plikpaurības veidošanos transeksuāliem vīriešiem. Balss var kļūt nedaudz zemāka, bet tas var nesasniegt cerēto balss tembru, šādos gadījumos var lemt par balss saišu operāciju.

Medikamentu lietošana

Medikamentu lietošanai noteikti jānotiek ārsta uzraudzībā. Uzsākot hormonu terapiju būs nepieciešams atrādīties ārstējošam ārstam. Svarīgi sekot līdz hormonu terapijas sniegtajām izmaiņām un sekot līdz personas sajūtām, izjūtot un redzot šīs pārmaiņas organismā. Satraukumu vai šaubu gadījumā noteikti nepieciešams to ziņot ārstam.  

Kā viena no grūtībām cilvēkiem var šķist tāda, ka hormonu iedarbība nesniedz ātru rezultātu. Var paiet pat vairāki mēneši, lai būtu redzamas izmaiņas. Paturiet prātā, ka hormoni nespēj veikt skeleta struktūras izmaiņas – tie nepadarīs garāku, neizmainīs to, cik plati būs pleci vai gurni. Hormonu terapiju lielākoties turpina visa mūža garumā, ja vien cilvēks pats neatsakās, vai nerodas kādas veselības problēmas.

Ir gadījumi, kad cilvēki vēlas pārtraukt hormonu terapiju – tas ir iespējams, bet ne visas sekas ir atgriezeniskas.

Dzimuma maiņas operācija

Pēc medikamentu lietošanas ir iespēja veikt dzimuma maiņas operāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs tipiski pirms tam ir nepieciešams vismaz viens gads īstas dzīves pieredzes (RLE – Real Life Experience), dzīvojot kā sevis izvēlētajam dzimumam. Lai izvērtētu, vai šāda pāreja cilvēkam ir piemērota. Dzimuma maiņa ar medicīnisku iejaukšanos kopā var prasīt 1-2 gadus, jo procedūras vēlams veikt pakāpeniski.

Pēc operāciju veikšanas lielākoties vērojams prieks par izdarīto izvēli. Bet reizēs, kad izjūt grūtības par izdarīto izvēli, norāda, ka:

• Jūtas izolēti un nesaprasti no apkārtējo puses (citi neizprot ko viņiem jāpārdzīvo);
• Izjūt lielu stresu, ka netiks sociāli pieņemti;
• Baidās no diskriminācijas darbā.