Pārlekt uz galveno saturu

Kāpēc man būtu jāzina, kas ir multirezistenti mikroorganismi?

Multirezistenti mikroorganismi parasti ir baktērijas, kas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret vairākām antibiotikām.

Attēls
baktērijas
Created: 18. jūlijs, 2024. gads
Atjaunots: 27. augusts, 2024. gads

Cilvēka organismā ir vairāki triljoni baktēriju. Šie mikroorganismi atrodas gan uz mūsu ādas, gan mutē un degunā, gan arī elpceļos un zarnu traktā, un ir svarīgi organisma funkcionēšanai un līdzsvara saglabāšanai.

Ir arī baktērijas, kas atrodas ārējā vidē, un, nokļūstot cilvēka organismā, var izraisīt saslimšanu.

Arī mūsu pašu “labām” baktērijām nokļūstot tur, kur tām nevajadzētu būt, piemēram, asinsritē vai plaušās, var attīstīties saslimšana.

Infekcijas – saslimšanas, ko izraisa baktērijas un ārstē ar antibiotikām. Lielākā daļa visu šo baktēriju ir jutīgas pret daudzām dažādām antibiotikām.

Kolonizācija jeb “nēsāšana” – baktēriju dzīvošana cilvēka organismā neizraisot, saslimšanu.

 

Kas ir multirezistenti mikroorganismi?

Multirezistenti mikroorganismi parasti ir baktērijas, kas ir rezistentas jeb nejūtīgas pret vairākām antibiotikām. Arī citi mikroorganismi, piemēram, vīrusi, parazīti un sēnītes, var kļūt rezistenti pret zālēm, ko izmanto to iznīcināšanai. Ir daudz dažādu multirezistento mikroorganismu, piemēram, pret meticilīnu rezistentais zeltainais stafilokoks (MRSA), pret vankomicīnu rezistentais enterokoks (VRE). Mikroorganismu apzīmēšanai parasti izmanto saīsinājumus: ESBL, CRE, VRE, CRAB, MRSA* u.c Infekcijas, ko izraisījušas šādas baktērijas, ir grūtāk ārstējamas, un antibiotiku izvēle ir izteikti ierobežota. Ja Jūsu bērnam ir atrasta kāda no šādām baktērijām, ārsts šo informāciju būs fiksējis Jūsu bērna medicīniskajā dokumentācijā.

Tāpat kā jebkura cita baktērija, arī multirezistentie mikroorganismi var gan vienkārši kolonizēt cilvēka organismu (visbiežāk atrodoties uz ādas vai zarnu traktā), neizraisot saslimšanu, gan arī izraisīt infekciju.

Infekcijas  visbiežāk sastopamas pacientiem ar novājinātu imunitāti.

Ja pacientam ir multirezistentu baktēriju izraisīta infekcija, tad daudzas no ikdienā biežāk lietojamajām antibiotikām var nebūt efektīvas. Ļoti iespējams, ka būs nepieciešamas antibiotikas, ko var saņemt tikai injekciju veidā un kas ir pieejamas tikai slimnīcā. Tāpēc, ja Jūsu bērnam iepriekš atrasta šāda baktērija, atkārtoti nonākot slimnīcā, ārstam par to būtu jāuzzina iespējami drīzāk, lai izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

 

Kāpēc manam bērnam ir šādas multirezistentas baktērijas?

Jūsu bērna ārstējošais ārsts varēs Jums pastāstīt vairāk par to, kur Jūsu bērns varēja iegūt šādas baktērijas, atkarībā no tā, kāds ir to nosaukums.

Varētu būt, ka Jūsu bērnam šāda baktērija atradusies zarnās jau ilgāku laiku, un tikai tagad ir veikta testēšana, lai to identificētu. Nereti nav viegli noteikt, kur un kad pacients ir kolonizējies ar multirezistentām baktērijām.

Nereti multirezistentas baktērijas pacienta organismā nonāk pēc atrašanās slimnīcā:

  1. Neievērojot roku higiēnu (roku mazgāšanu un dezinfekciju), tās var tikt izplatītas tiešā veidā no viena pacienta citam, vai arī pieskaroties virsmām un objektiem, kas ir kontaminēti jeb “netīri” ar šīm baktērijām (piemēram, durvju rokturi, ūdens krāni, pildspalvas u.tml.).
  • Slimnīcās multirezistenti mikroorganismi var atrasties uz gultas metāliskajām daļām, telefoniem, medicīnas iekārtām, virsmām u.c., taču šo mikroorganismu koncentrāciju mazina slimnīcas personāls, ievērojot higiēnas prasības un veicot regulāru telpu un virsmu uzkopšanu, kā arī veicot adekvātu roku higiēnu un lietojot individuālos aizsardzības līdzekļos darbā ar pacientu, kad vien tas nepieciešams.
  • Multirezistenti mikroorgansimi izplatās caur tiešu kontaktu, parasti tie NEIZPLATĀS klepojot vai šķaudot.
  • Ir ļoti svarīgi gan Jūsu bērnam, gan Jums ievērot roku higiēnu, gan aicināt to rūpīgi darīt visam medicīnas personālam, ar ko Jūsu bērns sastopas savā stacionēšanas laikā! Būtiski, ka multirezistentās baktērijas var atrasties uz cimdiem, ja pirms to uzvilkšanas nav dezinficētas rokas!

2. Saņemot plaša spektra antibakteriālo terapiju, kas ir nepieciešamas nopietnu slimību ārstēšanai, Jūsu bērna organisma baktērijas var kļūt rezistentas.

  • Ja ārsts Jūsu bērnam ir nozīmējis lietot antibiotikas, ir ļoti svarīgi tās lietot tādā devā un tik bieži un ilgi, kā rekomendēts!
  • Tāpat arī nedrīkst lietot antibiotikas “drošības pēc” un bez indikācijām - šāda nepamatota antibiotiku lietošana veicina rezistences attīstību!

Antibiotikas ir ļoti svarīgi medikamenti, un no to lietošanas dzīves laikā visdrīzāk neizvairīsies neviens no mums. Ja antibiotikas ir nepieciešamas, tās ir jālieto. Jo vairāk un biežāk tās tiks lietotas, jo vairāk radīsies multirezistentas baktērijas. Tas ir nenovēršami, tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas novērst šo mikroorganismu izplatību citiem cilvēkiem! Vislabākais un efektīvākais veids kā to darīt, ir roku mazgāšana, dezinfekcija un izolācijas režīma ievērošana slimnīcā!

 

Kādus simptomus izraisa multirezistentas baktērijas?

Multirezistentu baktēriju kolonizācija jeb atrašanās uz Jūsu bērna ādas, zarnās vai citur, neizraisa nekādu saslimšanu vai sūdzības par pašsajūtu, kā arī nav Jūsu bērnam vai Jums bīstama. Ja šādas baktērijas nokļūst tur, kur tām nevajadzētu būt, piemēram, asinsritē, brūcēs, urīnceļos, tad var sākties infekcija.

Simptomu ziņā tā neatšķirsies no citu baktēriju izraisītām infekcijām. Visbiežākie simptomi visām infekcijām ir:

  • paaugstināta ķermeņa temperatūra,
  • sāpes,
  • drebuļi.

Vienīgā atšķirība būs mutirezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanā, jo Jūsu bērnam būs nepieciešamas tādas antibiotikas, kas spēj ārstēt tieši šādus multirezistentus mikroorganismus, un šīs antibiotikas visbiežāk var saņemt tikai slimnīcā injekciju veidā, kā arī tās biežāk var izraisīt dažādus nevēlamus blakusefektus, piemēram, caureju, nieru vai aknu darbības traucējumus.

 

Kā es varu zināt vai man ir MDRO?

Cilvēki var nezināt, ka ir kolonizēti ar MDRO un izplatīt baktērijas arī citiem. Bērnu slimnīcā ir izstrādātas rekomendācijas, kurām pacientu grupām būtu jāveic MDRO skrīnings, lai šos pacientus varētu izolēt atsevišķā palātā. Tās ir dažādas augsta riska pacientu grupas, piemēram, tie, kuri ilgstoši atraodas slimnīcā, kuri bijuši stacionēti ārpus Latvijas utt. Jūsu ārsts jūs informēs, ja jums būs nepieciešams veikt šādu skrīningu.

 

Vai tuvinieki varēs manu bērnu apciemot slimnīcā, ja viņam ir konstatēta multirezistento mikroorganismu kolonizācija vai infekcija?

Ja vien nav citu apstākļu, kas ierobežo pacientu apmeklēšanu slimnīcā, tuvinieki varēs Jūsu bērnu apciemot. Viņiem Jūsu bērna baktērijas nav bīstamas, bet apmeklējuma laikā būs jāpievērš īpaša uzmanība roku higiēnai (tā jāveic rūpīgi, izmantojot ziepes un ūdeni) un jāseko līdzi medicīnas personāla norādījumiem attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu u.c piesardzības pasākumiem.

 

Cik ilgi manam bērnam varētu būt multirezistentas baktērijas?

Multirezistenti mikroorganismi var dzīvot Jūsu bērna zarnās vairākus mēnešus vai gadus. Atkārtoti nonākot slimnīcā, vismaz vienu gadu pēc brīža, kad atrasta šī multirezistentā baktērija, Jūsu bērnam būtu nepieciešams nodrošināt izolācijas režīmu (atsevišķa palāta un no citiem pacientiem atsevišķs sanitārais mezgls). Ja Jūsu bērnam nav nepieciešamības lietot antibiotikas, tas palielina iespēju, ka šīs baktērijas ar laiku izzudīs. Savukārt, ja kāda iemesla dēļ nepieciešama bieža antibiotiku terapija, tas var paildzināt multirezistentu baktēriju atrašanos Jūsu bērna zarnās. Racionālai antibiotiku lietošanai atbilstoši ārstu rekomendācijām, ir ļoti liela nozīme!

 

Vai multirezistento mikroorganismu infekcija ir ārstējama?

Jā, ja ir attīstījusies šo mikroorganismu izraisīta infekciju, tad atbilstoši vadlīnijām un mikroorganisma jutībai ārsts nozīmēs nepieciešamos antimikrobos līdzekļus. Ja esat kolonizēts ar šiem  mikroorganismiem (mikroorganisma “nēsāšana” bez slimības simptomiem), tad antimikrobos līdzekļus nebūs jālieto.

 

es varu samazināt multirezistentu baktēriju izplatību?

Vissvarīgākais, lai samazinātu mikroorganismu izplatību, ir rūpīga roku mazgāšana un dezinfekcija pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas un citās situācijās, kad rokas varētu būt netīras. Atrodoties slimnīcā, Jūs varat ievērot, ka ārstniecības personāls rūpīgi dezinficē rokas pirms un pēc Jūsu bērna apskates vai aprūpes un reizēm papildus uzvelk cimdus un priekšautus. Situācijās, kad Jūsu bērnam konstatē multirezistentu baktēriju, Jūsu bērns var tikt ievietots izolācijas jeb atsevišķā palātā. Visi šie pasākumi tiek veikti, lai ierobežotu multirezistentu baktēriju izplatību slimnīcā. Ja Jums ir iepriekš zināms, ka Jūsu bērns ir multirezistentas baktērijas “nēsātājs”, par to būtu svarīgi informēt medicīnas personālu, līdzko nonākat slimnīcā. Informācija par to, ka Jūsu bērnam ir multirezistenta baktērija, tiks fiksēta Jūsu bērna medicīniskajā dokumentācijā. Tas palīdzēs nodrošināt atbilstošu higiēnas pasākumu ievērošanu, apturēt rezistentu baktēriju izplatību un nozīmēt piemērotāko ārstēšanu, ja Jūsu bērnam atkārtoti nāktos nonākt slimnīcā.

Šādā veidā tiks pasargāti arī citi pacienti no inficēšanās ar rezistentām baktērijām!

 

Kas man un manam bērnam būtu jāievēro mājās?

Risks inficēt vai kā citādi nodarīt kaitējumu kādam citam mājās ir ļoti zems.

Kad Jūsu bērns tiek izrakstīts no slimnīcas, Jums nav jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. Apģērbs, gultasveļa un trauki var tikt mazgāti kā iepriekš. Tāpat kā visiem, arī Jūsu bērnam būtu nepieciešams ievērot rūpīgu roku higiēnu. Tīras rokas pasargā no jebkādu mikroorganismu, ne tikai multirezistentu baktēriju, izplatības.

Ja Jūsu bērns ir  multirezistentu baktēriju nēsātājs un dzīvo kopā ar citām personām, kuras kāda iemesla dēļ nokļūst slimnīcā, svarīgi informēt par to slimnīcas personālu.

 

Papildu informācija

Ja Jums ir vēl kādi jautājumi vai vēlaties saņemt papildu informāciju par multirezistentiem mikroorganismiem, droši jautājiet savam ārstējošam ārstam un medicīnas māsām.

Pareiza roku mazgāšana

Pareiza roku dezinfekcija

Attēls
roku dezinficēšana

ESBL – paplašināta spektra beta laktamāzes

CRE – karbapenēmu rezistentas enterobaktērijas

VRE – vankomicīna rezistents enterokoks

CRAB – karbapenēmu rezistenta A.baumanii

MRSA – meticilīna rezistents S.aureus