Bērna attīstība
Kas būtu jāzina un kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai veicinātu sava bērna vispusīgu attīstību, tā, lai viņš gūtu panākumus dzīvē.
Kas ir endokrīnā sistēma?
Endokrīnā sistēma atbild par dažādu hormonu ražošanu (sintēzi) un izdali (sekrēciju) organismā.
Attēls
Created: 25. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 15. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 15. decembris, 2022. gads
Drukāt
Endokrīnās sistēmas galvenais uzdevums ir koordinēt organisma fizioloģiskos procesus. Endokrīnā sistēma ar hormonu palīdzību “sūta signālus” audiem un orgāniem, kuri, atpazīstot hormonu, reaģē.
Endokrīnie orgāni un to funkcijas
Hipofīze izdala hormonus, kas kontrolē citu endokrīno orgānu aktivitāti un iedarbojas tieši uz audiem, kas nav endokrīnās sistēmas sastāvā.
Hipofīzes hormonu izdali kontrolē hipotalāms, ko kontrolē nervu sistēmas stimuli.
Virsnieru garoza izdala hormonus, kas nodrošina nepieciešamo šķidruma un elektrolītu līdzsvaru, un hormonus, kas piedalās ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku vielu maiņā.
Virsnieru serde izdala hormonus kateholamīnus – adrenalīnu un noradrenalīnu, kas nepieciešami organisma mobilizācijai stresa situācijā.
Vairogdziedzeris ražo hormonus, kas ir atbildīgi par vielu maiņas aktivitāti, augšanu un nobriešanu.
Epitēlijķermenīši izdala hormonu, kas regulē kalcija un fosfora līmeni asinīs.
Aizkuņģa dziedzeris veido insulīnu un glukagonu, kuru efekti ir pretēji. Insulīns veicina glikozes uzņemšanu šūnās, tādējādi mazinot glikozes līmeni asinīs.
Gonādas – sievietēm olnīcas un vīriešiem sēklinieki. Gonādu ražotie un izdalītie hormoni nepieciešami vecumam atbilstošai dzimumnobriešanai un reproduktīvo funkciju veikšanai.
Galvenie hormoni un to darbība
|
Hormons |
Dziedzeris, kas izdala |
Funkcijas |
|
Adrenalīns |
Virsnieres |
Paaugstina asinsspiedienu, sirdsdarbību un vielu maiņas aktivitāti stresa apstākļos |
|
Aldosterons |
Virsnieres |
Kontrolē organisma šķidruma un sāļu līdzsvaru |
|
Kortizols |
Virsnieres |
Nozīme organisma atbildes reakcijai uz stresu, piedalās glikozes vielu maiņā, augšanas procesā, ietekmē imūno sistēmu |
|
Dehidroepiandrosterona sulfāts (DHEA) |
Virsnieres |
Piedalās apmatojuma veidošanā pubertātes laikā un ķermeņa smaržas ražošanā |
|
Estrogēns |
Olnīcas |
Regulē menstruālo ciklu, nodrošina grūtniecības saglabāšanu un sekundāro dzimumpazīmju veidošanos, ietekmē augšanu |
|
Folikulu stimulējošais hormons (FSH) |
Hipofīze |
Kontrolē olšūnu un spermatozoīdu veidošanos |
|
Glukagons |
Aizkuņģa dziedzeris |
Paaugstina glikozes līmeni asinīs |
|
Insulīns |
Aizkuņģa dziedzeris |
Samazina glikozes līmeni asinīs |
|
Luteinizējošais hormons (LH) |
Hipofīze |
Kontrolē ovulāciju un estrogēna, testosterona ražošanu |
|
Melatonīns |
Epifīze |
Kontrolē miega un nomoda ciklus |
|
Oksitocīns |
Hipofīze |
Nozīme dzemdību laikā, mātes un bērna saiknes veidošanā un veiksmīgas laktācijas (piena radīšana piena dziedzeros) norisei |
|
Parathormons |
Epitēlijķermenīši |
Kontrolē kalcija līmeni asinīs un kaulos |
|
Prolaktīns |
Hipofīze |
Stimulē krūts piena veidošanos |
|
Testosterons |
Olnīcas, sēklinieki, virsnieres |
Nodrošina sekundāro dzimumpazīmju veidošanos vīriešiem, svarīgs libido celšanai, ietekmē augšanu, muskuļu masu |
|
Tiroksīns |
Vairogdziedzeris |
Nodrošina bērna smadzeņu un nervu sistēmas attīstību, kontrolē vielu maiņas un enerģijas apmaiņas procesus, ietekmē augšanu |
Galvenās endokrīnās sistēmas funkcijas
- Nodrošina organisma vielu maiņas procesus;
- nodrošina augšanu un attīstību;
- ietekmē emocijas, garastāvokli;
- ietekmē dzimumnobriešanu, dzimumfunkciju, auglību;
- regulē miega un nomoda ritmu;
- regulē asinsspiedienu, šķidruma līdzsvaru;
- nodrošina kaulu un muskuļu masas veidošanos;
- regulē sātu un apetīti;
- regulē ķermeņa temperatūru.
Tēma