Moderno tehnoloģiju ietekme uz bērnu veselību

Zinātniskajā literatūrā tiek izšķirtas galvenās ietekmējošās komponentes, kas nosaka ekrānlaika ietekmi uz veselību: ilgums, saturs, diennakts laiks, multivides veids un ierīču dažādība.

Moderno tehnoloģiju negatīvās ietekmes piemēri

Ietekme uz fizisko veselību

Pārmērīgs un neierobežots ekrānlaiks ir saistīts ar sliktu miegu un sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, piemēram, augstu asinsspiedienu, aptaukošanos, zemu ABL holesterīna līmeni, sliktu stresa regulējumu (augstu simpātisko uzbudinājumu un kortizola disregulāciju) un rezistenci pret insulīnu. Citas fiziskās veselības sekas ir redzes pasliktināšanās un samazināts kaulu blīvums u.c.

Daudzi bērni jūtas pārliecināti, ka i nformācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) var palīdzēt mācīties un sasniegt labākus rezultātus. Tomēr pētījumi liecina, ka bērni ziņo arī par fizisku diskomfortu, kas rodas, lietojot IKT, piemēram, par sāpēm acīs, kakla daļā un plecos.

Mūsdienās ir tendence gulēt blakus mobilajām ierīcēm, kas ietekmē miega kvalitāti, jo mobilās ierīces atrodas rokas stiepiena attālumā. Ekrānlaiks aizkavē gulēšanas laiku, saīsina miega stundas, kā arī spilgts ekrāna apgaismojums aizkavē melatonīna (miegu veicinoša hormona) izdalīšanos. Turklāt bērniem, saņemot ziņojumus par aktivitātēm sociālajos tīklos, var tikt veicināta pamošanās, kā arī kavēts atkārtots iemigšanas process. Saraustīts miegs var izjaukt miega režīmu, izraisīt nogurumu, trauksmi un koncentrēšanās spēju samazināšanos.

Ietekme uz psihisko veselību

Ekrānlaiks ietekmē miega kvalitāti un slikts miegs var izraisīt bērnu agresīvu uzvedību pret sevi vai apkārtējiem. Arī depresiju un pašnāvības gadījumus var veicināt pārmērīga ekrānlaika izmantošana. Agrīna un ilgstoša moderno tehnoloģiju izmantošana var veicināt antisociālas uzvedības risku un samazināt prosociālu uzvedību. Pārmērīga ekrānlaika lietošana var veicināt procesu atkarības attīstību un tā līdzinās atkarīgo vielu lietošanai un samazina spēju risināt jautājumus, kas saistīti ar sociālo komunikāciju. Procesu atkarība un pārmērīga mobilo ierīču lietošana veicina strukturālās izmaiņas smadzeņu reģionos, kuri atbildīgi par kognitīvo kontroli un emociju regulēšanu.

Stress un vairāku uzdevumu veikšana vienlaikus ne tikai atstāj ietekmi uz spēju koncentrēties un atmiņu, bet arī rada nemieru, nervozitāti, vieglu aizkaitināmību un galvassāpes. Bērni izjūt stresu pastāvīgas saziņas dēļ. Arvien vairāk pusaudžu pakļaujas nepārtrauktajai komunikācijas diktatūrai – reaģēt nekavējoties tiklīdz atskan signāls, un tas sākas no rīta, tūlīt pēc piecelšanās, un ilgst līdz pat vēlam vakaram. Vienaudžu grupas sociālais spiediens ar šķietami neizbēgamu pienākumu būt patstāvīgi pieejamam un pastāvīgi reaģējošam nozīmē ļoti augstu komunikācijas stresa līmeni. Un, ja pusaudzis neatrodas šajā pastāvīgajā saskarsmē, viņam rodas sociālās izolācijas un vientulības izjūta. Šo jauno stresa stāvokli sauc par FOMO (Fear Of Missing Out), bailes no izstumtības, nebūšanas “apritē”.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem ar hiperaktivitātes simptomiem. Latvijā 2020. gadā veikts pētījums rāda, ka tieši pārmērīga interneta lietošana, it īpaši videospēļu spēlēšana, var veicināt jau esošu hiperaktivitātes simptomu pastiprināšanos. Bērni ar hiperaktivitātes simptomiem, tostarp ar uzmanības traucējumiem, ir ar paaugstinātu risku pakļauties pārmērīgai videospēļu spēlēšanai un šī pārmērīgā videospēļu spēlēšana var pastiprināt hiperaktivitātes simptomus.

Fizisko aktivitāšu ieteikumi brīvā laika pavadīšanai

Ieteikumi, kas nav saistīti ar ierobežošanu, bet palīdzētu mazināt moderno tehnoloģiju ietekmi uz veselību, ir veicināt bērnu un pusaudžu fizisko aktivitāšu paradumus ikdienā. Būtiski ir samazināt laiku, kas pavadīts mazkustīgi, jo īpaši brīvā laika ekrānlaiku. PVO izstrādātajās vadlīnijās (“Guidelines on physical activity, sedentary behaviour and sleep for children under 5 years of age”, “WHO Guidelines on physical activity and sedentary behaviour”) ir ietverti uz pierādījumiem balstīti ieteikumi bērnu un pusaudžu fiziskām aktivitātēm (biežums, intensitāte un ilgums).  

Līdz 1 gada vecumam ieteicamas dažādu veidu fiziskas aktivitātes vairākas reizes dienā, jo īpaši interaktīvas spēles uz grīdas, jo vairāk, jo labāk. Zīdaiņiem, kas vēl patstāvīgi nepārvietojas, ieteicams pavadīt vismaz 30 minūtes dienā nomodā guļus stāvoklī uz vēdera. Ieteicams izvairīties no ilgstošas sēdēšanas ratos, augstajos krēslos u.c., kas vienā reizē ir ilgāka par 60 minūtēm.

No 1 līdz 2 gadu vecumam ieteicamas dažādu veidu fiziskās aktivitātes vismaz 180 minūtes dienā dažādās intensitātēs, tostarp mērenas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, jo vairāk jo labāk. Ieteicams izvairīties no ilgstošas sēdēšanas ratos, augstajos krēslos u.c., kas vienā reizē ir ilgāka par 60 minūtēm.

No 3 līdz 4 gadu vecumam ieteicamas dažādu veidu fiziskās aktivitātes vismaz 180 minūtes dienā dažādās intensitātēs, tostarp vismaz 60 minūtes mērenas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, jo vairāk jo labāk. Ieteicams izvairīties no ilgstošas sēdēšanas ratos u.c., kas vienā reizē ir ilgāka par 60 minūtēm.

No 5 līdz 17 gadu vecumam ieteicamas vismaz 60 minūtes mērenas līdz augstas intensitātes, lielākoties aerobas, fiziskās aktivitātes katru dienu, kā arī vismaz 3 reizes nedēļā ieteicams veikt augstas intensitātes, tostarp, muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.

Plašāka informācija par fizisko aktivitāšu ieguvumiem.

Ieteikumi ergonomiskai laika pavadīšanai pie modernajām tehnoloģijām

• Nodrošināt atpūtas pauzes. Ja ekrānlaiks, piemēram, mācoties tiek pavadīts sēdus pozīcijā, tad ik pēc 40 minūtēm jāieplāno 5-10 minūšu garaatpūtas pauze, kuras laikā jāpieceļas kājās, jāizstiepjas utt. Papildus rekomendējam atpūtas pauzes laikā vēdināt telpu.
• Svarīgi ievērot samērīgumu. Pie modernajām tehnoloģijām pavadītajam laikam ir jābūt samērīgam ar citām nodarbēm paredzēto laiku, tostarp nodrošinot, ka bērns ir fiziski aktīvs un tiek galā ar saviem pienākumiem.
• Izvairīties no nepareiza galvas novietojuma. Lietojot mobilās ierīces, jāpievērš uzmanība leņķim, kādā novietota galva. Mainot galvas pozīciju, pieaug slodze uz pleciem, kaklu un mugurkaulu. Ja slodzi izsaka kilogramos, tad galvas pozīcija noliekta 15 grādu leņķī, rada divreiz lielāku svaru uz mugurkaulu, bet 60 grādu leņķī pat 5 līdz 6 reizes. Piemērs: Ja bērna galvas svars ir 5 kg, tad skatoties viedierīcē ar noliektu galvu 60 grādu leņķī, reālais svars uz mugurkauli ir līdz 30 kg.
• Apgaismojums. Atbilstošu datora vai viedierīces apgaismojumu nosaka pēc telpas vai vides apgaismojuma, kurā ierīce tiek lietota. Tumšākā telpā jāizvēlas zemāka spilgtuma ekrāna apgaismojums, bet gaišā telpā ekrāna apgaismojumu var palielināt. Šādā veidā, pielāgojot ekrāna spilgtumu, var mazināt piepūli acīm.
• Novērst ekrānā atspīduma rašanos. Atspīdums traucē lietotājam saskatīt tekstu vai attēlu uz ekrāna, tādējādi izraisot redzes traucējumus. Jāizvairās no ekrāna novietošanas pret logu vai citiem ekrāniem, piemēram, televizoru, lai izvairītos no redzes sasprindzinājuma.
• Ievērot attālumu līdz ekrānam. Sēdekļa atzveltnei vajadzētu atrasties izstieptas rokas attālumā no monitora ekrāna. Ieteicamais acu līmenis ir 7–10 cm no ekrāna augšējās malas. Vēlamais attālums no acīm līdz ekrānam ir 45–75 cm.

Pēc pusdienu pauzes noteikti kādas 10 min pastāvēt, pastaigāties, lai veicinātu gremošanas darbību.

Pazīmes, kas padara bērnus uzņēmīgākus pret datora acu redzes sindroma rašanos

• Bērniem ir zema paškontrole – stundām ilgas datorspēles rada adaptīvu spriedzi ar vai bez simptomiem. Spriedze var rasties daudz agrāk un netikt pamanīta;
• Bērniem ir labas adaptācijas spējas, viņi nesaprot, piemēram, ka ir pasliktinājusies redze, jo domā, ka tā ir normāli redzēt. Vai arī bērni baidās, ka vecāki aizliegs spēlēt datorspēles, tāpēc vecākiem nestāsta par savām problēmām;
• Datoru ergonomika neatbilst mazu bērnu augumam, tāpēc izraisa bērniem pārmērīgu slodzi;
• Bērni reti rūpējas par savu darba (mācību) vietu un bieži strādā sliktā apgaismojumā, jo viņu mezopiskā redze (krēslas stundās) ir labāka nekā pieaugušajiem.

Svarīgi! Bērniem 13-24 mēnešu, 3 gadu un pirms skolas 6-7 gadu vecumā pienākas apmeklēt valsts apmaksātās profilaktiskās redzes pārbaudes pie speciālista. Pēc 7 gadu vecuma redzes speciālista apmeklējums ieteicams reizi gadā vai pēc speciālista ieteikuma.

Viedierīces, audioierīces un droša klausīšanās

Droša klausīšanās attiecas uz klausīšanās paradumiem, kas neapdraud indivīda dzirdi. Risks iegūt dzirdes traucējumus ir atkarīgs no skaņas iedarbības līmeņa (skaļuma), ilguma (laika perioda) un iedarbības biežuma. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka austiņu nepareiza lietošana un pārāk skaļa mūzikas klausīšanās modernajās tehnoloģijās ir viens no galvenajiem dzirdes traucējumu iemesliem pusaudžu vidū.

Gandrīz 50% cilvēku pasaulē vecumā no 12 līdz 35 gadiem jeb 1,1 miljards jaunu cilvēku ir pakļauti dzirdes zuduma riskam ilgstošas un pārmērīgas skaļu skaņu iedarbības dēļ, tostarp mūzikas, ko viņi klausās, izmantojot personīgās audioierīces.

Saskaņā ar PVO un Starptautiskās Telekomunikāciju savienības ieteikumiem, lai novērstu vai izvairītos no dzirdes bojājumiem, bērniem nav pieļaujams klausīties ierīces uz austiņām skaļāk par 75 decibeliem un ne ilgāk par 40 stundām nedēļā.

Jāņem vērā, ka:

• 75 decibeli – var klausīties bērni ne vairāk kā 40 stundas nedēļā;
• 80 decibeli – var klausīties bērni ne vairāk kā 12 stundas un 30 minūtes nedēļā;
• 89 decibeli – var klausīties bērni ne vairāk kā 1stundu un 36 minūtes nedēļā.

Jāņem vērā, jo intensīvāku skaņas līmeni izvēlās, jo īsāku laiku drīkst klausīties!

Nav viennozīmīgi nosakāms bērna vecums, līdz kuram bērns nedrīkst klausīties ierīces uz austiņām. Faktori, kas nosaka austiņu ietekmi uz veselību ir saistīti, piemēram, ar auss kanāla lieluma vai dzirdes frekvencēm. Jo mazāks auss kanāls, jo skaņas līmenis būs augstāks. Viens no veidiem, kā var pārliecināties vai bērns neklausās pārāk skaļi austiņas, ir uzdot kādu jautājumu brīdī, kad bērns lieto austiņas. Ja bērns nesadzird uzdoto jautājumu, tad skaņas līmenis ir izvēlēts pārāk augsts.

Vislabāk ieteicams izvēlēties austiņu skaļumu līdzvērtīgu parastas sarunas skaļumam – 50 līdz 60 decibeli, kas ierīcē ir apmēram puse jeb 50% no piedāvātā skaņas skaļuma, atkarībā no ierīces maksimālā skaļuma. Šādam skaļumam nav vecuma ierobežojums, bet rekomendējams izvairīties no austiņām, kas tiek ievietotas dziļāk auss ejā.

Rekomendēts izvairīties no audio klausīšanās bērniem līdz 3 gadu vecumam, jo bērns var tiks apdraudēts citos veidos, piemēram, sapīšanās vados, sīkas detaļas, kas var nokļūt gremošanas vai elpošanas sistēmā65. Bērniem līdz 10 gadu vecumam ieteicams izvairīties no audio klausīšanās 75 decibeli un vairāk. Šajā vecumā bērnam nav attīstīta dzirde līdzvērtīgi pieaugušajiem, kā rezultātā dažādās skaņas frekvences var ietekmēt nelabvēlīgi bērna dzirdes attīstību.

Rekomendācijas bērniem, klausoties audio uz austiņām

• Bērniem līdz 3 gadu vecumam audio klausīšanās uz austiņām nav ieteicama.
• Bērniem no 4 līdz 10 gadu vecumam audio klausīšanās uz austiņām nav ieteicama, pārsniedzot 50-60 decibelus (parastas sarunas skaļums). Jāizvairās no austiņām, kas tiek ievietotas dziļāk auss ejā.
• Bērniem no 11 līdz 17 gadu vecumam audio klausīšanās uz austiņām nav ieteicama, pārsniedzot 75 decibelus (75 decibeli ne ilgāk par 40 stundas nedēļā). Jo mazāk, jo labāk.

Intensīvas, skaļas mūzikas klausīšanās virs 80 - 85 decibeliem austiņās ir riskanta, jo dzirdes zuduma attīstība notiek pakāpeniski. Cilvēks var ilgstoši nemanīt dzirdes sistēmas izmaiņas, kā rezultātā palielinās risks, ka traucējumi tiks konstatēti par vēlu - kad ir ievērojami pasliktinājusies dzirde un vestibulārā aparāta darbība. Klausoties mūziku (vai atrodoties tuvu skaņas avotam), kas pārsniedz ieteicamo skaļumu, var rasties neatgriezeniski dzirdes traucējumi.

Visbiežāk audio austiņas, kas tiek tirgotas kā "bērniem drošas", ierobežo skaļumu līdz 85, 90 vai augstākiem decibeliem. Ņemot vērā, ka ieteikumi var nesakrist ar to, ko ražotāji paredz, vecākiem vajadzētu pārbaudīt austiņu maksimālo skaļumu un iemācīt bērniem samazināt skaļumu. Modernajiem viedtālruņiem ir lietotnes, kurās var veikt iestatījumu, lai saņemtu brīdinājumu, pārsniedzot pieļaujamo normu un tādējādi nodrošinot dzirdes higiēnu.

Izvēloties austiņu veidu, jāņem vērā, ka:

• “Mazās” austiņas jeb earphones un earbuds, kuras tiek ievietotas dziļāk auss ejā, ir viskaitīgākās dzirdei, jo ir lielāks risks sabojāt dzirdi pārāk liela skaļuma dēļ. Bez tam tās var mehāniski traumēt ārējo auss eju. Tās var radīt iekaisumu, izdalījumus no auss, sāpes, kā arī to daļas (piemēram, mīkstie gumijas uzgaļi ) var iesprūst auss ejā.
• Uz ausīm uzliekamās “lielās” austiņas jeb headphones nosedz auss gliemežnīcu un mazāk kaitē dzirdei, jo netiek ievadītas auss ejā, kā arī slāpē fona trokšņus, taču tas vienlaicīgi ir iemesls, kāpēc to lietošana uz ielas var būt nedroša no drošības viedokļa, – klausoties mūziku, var nedzirdēt, piemēram, brīdinājuma signālus uz ielas.
• Skaļrunis ir visveselīgākais veids, kā sarunāties pa tālruni, klausīties mūziku, jo netiek pārslogota auss, nav tik liels risks pārsniegt veselībai pieļaujamo skaļumu.

Vecākiem ir jāizvērtē, no kāda vecuma ļaut bērniem lietot individuālās audio ierīces, tai skaitā austiņas. Vienlaikus jāņem vērā, ka, piemēram, maziem bērniem auss gliemežnīcas attīstība vēl turpinās un ausī ievietojamās austiņas var ietekmēt (nospiest, radīt izgulējumu, kairināt ādu) auss gliemežnīcas veselību, tādēļ nav rekomendējams tās lietot.

Ja bērns, piemēram, bieži klausās mūziku austiņās, ieteicams sekot līdzi dzirdes izmaiņām un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta – otolaringologa. Lietojot audioierīces uz ielas, nedrīkst aizmirst par drošību! Ir jāsaglabā vērība un uzmanība uz ceļa, pie gājēju pārejām, pie dzelzceļa sliedēm u.c.