Normāla smadzeņu attīstība

Cilvēka smadzenes ir sarežģīts orgāns, kura attīstība sākas jau grūtniecības laikā un turpinās arī pēc piedzimšanas. Smadzeņu attīstība notiek līdz aptuveni 25 gadu vecumam, un katrā no laika posmiem ir konkrētas funkcijas, kas būtu jāapgūst un jāpilnveido.

Grūtniecības laikā sāk veidoties topošā bērna smadzenes – šis process ir komplekss un sarežģīts. Sākotnēji no nervu šūnu aizmetņiem veidojas atbilstošas smadzeņu struktūras un veidojas savstarpējie neironu savienojumi (sinapses). Grūtniecības laikā ir dažādi faktori, kas ietekmē bērna smadzeņu attīstību: mātes veselības stāvoklis, pārslimotās infekcijas, diēta, vides faktori.

Bērnam piedzimstot, primāri ir attīstītas pamata izdzīvošanai nepieciešamās prasmes. Pie šīm prasmēm pieder elpošanas un sirds funkciju kontrole. Tāpat jaundzimušais atpazīst izsalkumu, par ko signalizē vecākiem vai citiem primārās aprūpes nodrošinātājiem, lai lūgtu viņus apmierināt šo vajadzību, ko atpazīst bērna ķermenis, bet kuru pats vēl nespēj īstenot. Jaundzimušā kopējo prasmju un savu vajadzību apmierināšanas spējas ir vājas, taču tās strauji tiek apgūtas pirmo dzīves gadu laikā.

Pirmajos dzīves mēnešos svarīga ir maņu, īpaši dzirdes un redzes, attīstība, iemācoties atpazīt apkārtējos stimulus un nododot šo informāciju no ārpasaules mūsu smadzenēm. Šādā veidā smadzenes iemācas atpazīt apkārtējo vidi, un tas ir būtisks nosacījums tālāko prasmju apguvei. Piemēram, dzirdes traucējumi secīgi iespaidos bērna valodas attīstību.

Pirmo piecu dzīves gadu laikā aktīvi tiek apgūtas valodas prasmes, komunikācija ar citiem, savu emociju izpaušana, trenētas dažādas kognitīvās funkcijas,  kā arī notiek attīstība fiziskajos parametros un motorajās kustībās. Sākumskolas vecumā aktīvi tiek trenētas skolas prasmes – rakstīšana, lasīšana, rēķināšana. Tāpat skola ir būtiska vieta, kurā bērni apgūst sociālās prasmes un komunikāciju ar apkārtējiem.

Pusaudžu vecumā evolucionāri vecākās smadzeņu daļas jau ir nobriedušas, bet jaunākās vēl ne. No šīm smadzeņu daļām svarīgi izcelt pieres (prefrontālo) daivu, kura ir atbildīga par organizatoriskajām spējām, sevis motivēšanu un impulsu, dziņu kontroli. Šajā vecuma posmā ir vairāki svarīgi uzdevumi, kas jāīsteno un tie ir normālas attīstības pamatā:

• Savas identitātes veidošana, piederības meklēšana ārpus ģimenes;
• Savu vērtību apzināšanās;
• Emociju un impulsu kontrole;
• Citu cilvēku pieredzes un emociju cienīšana, spēja rast kompromisu;
• Informācijas apstrāde un secīgu lēmumu pieņemšana, atbildība par savu rīcību, risku izvērtēšana;
• Laika plānošana, problēmu risināšana un struktūru veidošana.

Svarīgi atcerēties, ka jau pirms pusaudžu vecuma šīs prasmes ir jāmāca un jāattīsta. Tas ir secīgs process, kurā svarīgi atbilstoši vecumam un kognitīvajām spējām runāt par šiem jautājumiem un bērnam saprotami tos skaidrot.