Spēle kā bērnu galvenā aktivitāte attīstības veicināšanā agrīnā vecumā

Parasti spēle notiek brīvprātīgi, bieži vien spontāni, un tā dod iekšējo gandarījumu.

Kādu labumu tā sniedz:

• motivē;
• stimulē;
• atbalsta;
• attīsta motorās prasmes;
• attīsta valodas/ komunikācijas prasmes;
• attīsta koncentrēšanās spējas;
• attīsta pozitīvu attieksmi;
• māca apzināti pielietot nesen apgūtās prasmes;
• nostiprina mācīšanās spējas.

Spēles attīstības posmi

0-3 mēneši: Brīvā spēle

Šis posms liek pamatu tam, kā bērns pētīs pasauli. Mazulis pēta savu ķermeni (kājas, rokas utt.), tā kustības, apkārtējo vidi. Ķermeņa kustības ir nepastāvīgas, nekoordinētas un netīšas. Bērns sāk reaģēt uz skaņām, izrāda interesi par rotaļīgu mijiedarbību ar cilvēkiem aci pret aci. Veido skaņu, reaģējot uz rotaļīgu mijiedarbību.

Brīvās spēles posms nodrošina bērnam sensoro pieredzi, attīsta motorās prasmes, ļauj iepazīties ar savu ķermeni un sagatavo nākamajam posmam- spēlei vienatnē.

Ko var piedāvāt bērnam šajā posmā?

• gulēšana uz vecāku vēdera (3-5 minūtes);
• brīvas ķermeņa kustības;
• vecāka runāšana ar bērnu;
• bērnu spogulis;
• lielas konstrasta zibatmiņas kartes uz gredzena;
• grabuļi, stipronāmi pie rokām/ pēdām;
• mantiņas ar tekstūru (grabulīši, bumbiņas utt.),

0-2 gadi: Spēle vienatnē

Šis ir posms, kad bērns spēlējas patstāvīgi un vēl nav ieinteresēts spēlēties kopā ar citiem, tāpēc, ka nav apguvis socializācijas prasmes. Bērns cenšas manipulēt ar visu, ar ko saskaras, un pēta mantiņas vienatnē. Šis posms veicina neatkarību, mazina separācijas trauksmi, veicina sevis izzināšanu (kas patīk/nepatīk). Veicina iztēli un radošumu, pašregulāciju, problēmu risināšanu (loģisku domāšanu).

Ko var piedāvāt bērnam šajā posmā?

• Ļaut bērnam spēlēties vienatnē.
• Nodrošināt bērnu ar atbilstošām spēlēm.
• Nodrošināt bērnu ar drošu un brīvu vietu spēlei.
• Nejaukties spēlē, ja bērnam tas nav nepieciešams.
• Atbalstīt bērnu, ja tas ir nepieciešams.

Kādas rotaļlietas var piedāvāt šajā posmā?

• bļodu vai krūzīšu šķirošana vai sakraušana;
• mazuļu grāmatas;
• spēļu paklājs (baby gym);
• muzikālas mantas (piemēram, bungas, klavieres);
• mīksto mantiņu pētīšana, spēlēšanās;
• vienkāršas puzles;
• dažādi kluči;
• grāmatu šķirstīšana;
• grabuļa kratīšana;
• zīmēšana un krāsošana;
• lomu/ sižeta spēle (piemēram, tējas ballītes ar lellēm);
• spēles ar ūdeni.

2 gadu vecumā: Novērotāja uzvedība

Šajā posmā bērns sāk skatīties, kā citi bērni spēlējas, bet pats nespēlējas ar viņiem.

Bērns attīsta savas sociālās un emocionālās prasmes (mijiedarbība, noteikumu ievērošana u.c.), kā arī veicina kognitīvu prasmju attīstīšanu (uzmanību, uztveri, atmiņu, jaunus roku žestus un vārdus u.c.)

Ko var piedāvāt bērnam šajā posmā?

• Doties kopā ar bērnu uz parku vai rotaļu laukumu;
• Būt klāt, kopā ar bērnu iesaistīties spēlē, iedrošināt bērnu iesaistīties;
• Ieplānot tikšanos ar citiem bērniem;
• Lomu spēles (nodrošināt ar mantu dažādību iztēles un atdarināšanas veicināšanai, piemēram, veikals, ugunsdzēsējs, pavārs utml.);
• Nodrošināt ar radošām spēlēm bez nosacījumiem (māju būvēšana no blokiem/lego, Play Dough plastilīns utml.).

2+ gadu vecumā: Paralēlā spēle

Šajā posmā bērns spēlējas līdzās vai atrodas blakus citiem, bet nespēlējas ar viņiem. Var vērot vai atdarināt viņu darbības. Paralēlās spēles ir izplatītas bērniem, kuriem vēl nav attīstījušās ķermeņa apzināšanās un sociālās mijiedarbības prasmes.

Šis posms veicina valodas un runas, sīkās un lielās motorikas attīstību. Veicina sociālo mijiedarbību (izteikt vēlmes un emocijas), attīsta spēju dalīties un sadarboties, kā arī neatkarību.

Ko var piedāvāt bērnam paralēlās spēles posmā?

• Ieplānot tikšanos ar citiem bērniem;
• Iekļaut mūziku un dejas (tās stimulē prātu, palīdz bērnam izteikties, pārvarēt kautrīgumu);
• Radošās aktivitātes (krāsošana, rokdarbi u.c.) un aktivitātes ar sensorām mantām (plastilīns, mīkla, bloki, smiltis, pupiņas, rīsi, ledus gabali u.c.);

3-4 gadu vecumā: Asociatīvā spēle

Šajā posmā bērni spēlējas viens ar otru, bet bez kopīga mērķa. Nedaudz komunicē savā starpā, apmainās vai dalās ar rotaļlietām. Interesējas, ko dara citi bērni vai ar ko viņi spēlējas, bet tieši nesadarbojas ar viņiem.

Asociatīvās spēles posms ir svarīgs bērna valodas attīstībai (izsaka savas jūtas, attīsta valodas krājumu, veido vienkāršus teikumus). Veicina problēmu risināšanas prasmes, uzlabo fizisko veselību (stiprina muskuļus), stimulē smadzeņu attīstību (koncentrēšanās spējas, radošumu, iztēli, izziņu, domāšanas spējas), māca sociāli-emocionālās prasmes.

Ko var piedāvāt bērnam šajā posmā?

• Kopīgu rotaļu laukuma un rotaļu aprīkojuma lietošanu, maiņu, braukšanu ar trīsriteni vai velosipēdu;
• Spēli ar līdzīgām rotaļlietām;
• Celt torņus no blokiem;
• Dalīties ar ūdens un smilšu rotaļlietām;
• Radošu darbu veikšana (izmantojot kopīgus materiālus);
• Ēst maltītes kopā ar citiem (bez mijiedarbības);
• Iesaistīšanās lomu spēlēs kopā ar citiem bērniem;

4+ gadu vecumā: Sociālā spēle

Šajā posmā bērns spēlējas kopā ar citiem, un viņam ir interese gan par aktivitāti, gan par citiem bērniem, kas iesaistīti rotaļās. Visi kopā piedalās kopīgā spēlē.

Bērni mācās sadarboties un mācīties no citiem, nevis konkurēt. Mācās uzticību un konfliktu risināšana, jaunu skatījumu uz lietām. Attīsta pašregulāciju (pārvaldīt savas emocijas, piemēram, tikt galā ar vilšanās pēc zaudējuma, pacietību), komunikācijas prasmes (izteikt savas vēlmes, vajadzības, uzklausīt savus rotaļu biedrus), kā arī empātiju.

Ko var piedāvāt bērnam šajā posmā?

• Dažādas lomu spēles;
• Dažādas komandu spēles;
• Kopīgas radošas aktivitātes;
• Galda spēles;

Kā veicināt spēlēšanās prasmes?

• Izvēlēties rotaļlietas, kas atbilst bērna prasmju līmenim.
• Izvēlēties rotaļlietas, ņemot vērā bērna intereses.
• Sākt ar vienkāršu spēli. Ja bērnam būs pārāk grūti, tad, iespējams viņš nebūs motivēts spēlēties.
• Parādiet bērnam, jā pareizi lietot rotaļlietu.

Spēles aktivitātes strukturēšana

Spēles padarīšana par paredzamu, organizētu un vizuālu var būt lielisks motivators uzsākt, turpināt un pabeigt aktivitāti. Lai bērns labāk saprastu, ko no viņa sagaida pirms spēles vai aktivitātes sākuma ir nepieciešams saplānot:

• Kas ir jādara?
• Cik daudz ir jādara?
• Kad darbība beigsies? Kas notiks tālāk?