Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā.
Kas nosaka, kādi atbalsta pasākumi ir nepieciešami skolēnam valsts pārbaudes darbos, ja skolā nav ne logopēda, ne psihologa?
Ja izglītības iestādes pedagogi secina, ka skolēnam ir nepieciešami atbalsta pasākumi, bet izglītības iestādē nav logopēda vai izglītības vai klīniskā psihologa, tad izglītības iestāde nosūta skolēnu uz Valsts pedagoģiski medicīnisko komisiju vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju. Komisija sagatavo atzinumu par skolēna speciālajām vajadzībām un sniedz ieteikumus par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Vai izglītības iestāde informē vecākus par to, ka skolēns, kārtojot valsts pārbaudes darbus, izmantos atbalsta pasākumus?
Izglītības iestāde mutiski vai rakstiski informē skolēnu, viņa vecākus vai citu viņa likumisko pārstāvi par nepieciešamību skolēnam valsts pārbaudes darbos izmantot atbalsta pasākumus. Valsts pārbaudes darbos drīkst izmantot tikai tos atbalsta pasākumus, kurus skolēns ir izmantojis mācību procesa laikā. Skolēns vai viņa likumiskais pārstāvis var atteikties no atbalsta pasākumu piemērošanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.
Kurš informē eksāmena vadītāju par to, kādus atbalsta pasākumus skolēni ar speciālām vajadzībām izmantos valsts pārbaudes darba laikā?
Izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir noteikt, kādā veidā viņš informē eksāmena vadītāju par nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem skolēniem ar speciālām vajadzībām.
Piemēram: Informāciju par skolēniem un viņiem nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem valsts pārbaudes darbos sagatavo izglītības iestādes atbalsta personāls sadarbībā ar mācību priekšmeta pedagogiem un iesniedz izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestādes vadītājs rīkojumā par valsts pārbaudes darbu kārtošanu ietver informāciju par atbalsta pasākumu piemērošanu.
Skolēns valodas traucējumu dēļ nekārto vienu no eksāmena daļām, bet, ievadot iegūtos punktus elektroniskajā kopsavilkumu tabulā par kārtotajām eksāmena daļām, automātiski netiek izrēķināts skolēna iegūtais vērtējums. Kā rīkoties?
Šajā gadījumā punktus par kārtotajām daļām elektroniskajā kopsavilkuma tabulā neievada, bet vērtējumu skolēnam, kurš nekārto kādu no valsts pārbaudes darba daļām aprēķina pēc formulas – skolēna iegūtais kopīgais punktu skaits pret maksimāli iespējamo kopīgo punktu skaitu kārtotajās darba daļās. Sīkāku informāciju skatīt metodiskajos ieteikumos "Par vērtējumu valodu valsts pārbaudījumos izglītojamajam, kurš atbrīvots no kādas valsts pārbaudījuma daļas". Materiāls pieejams VISC mājaslapas sadaļā „Speciālā izglītība. Atbalsta pasākumi”.
Vai atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem ir jāsaskaņo ar VISC?
Atbalsta pasākumi 9.klašu skolēniem nav jāsaskaņo ar VISC. Katru mācību gadu mājaslapas sadaļā „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” VISC publicē iespējamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos par vispārējo pamatizglītību. Informāciju par skolēnu skaitu, kuri kārtos valsts pārbaudes darbus ar atbalsta pasākumiem, izglītības iestāde norāda valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, piesakoties valsts pārbaudes darbiem. Pēc valsts pārbaudes darbu norises VISC apkopo precīzāku informāciju.
Vai skolēns, kurš ir atbrīvots no visiem 9.klases eksāmeniem, drīkst kārtot eksāmenu latviešu valodas mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei?
Ja skolēns ir atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem, bet vēlas kādu no tiem kārtot, tad skolēns, pamatojoties uz iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, drīkst pieteikties un kārtot izvēlēto eksāmenu. Ja skolēns pārdomā, viņš no eksāmena kārtošanas var atteikties. Ja skolēns eksāmenu kārto, tad no iegūtā vērtējuma eksāmenā atteikties vairs nedrīkst.
Vai atbalsta pasākumi centralizētajos eksāmenos var tikt piemēroti katram skolēnam individuāli?
Jā, protams. Ja skolēns ar speciālām vajadzībām kārto centralizētos eksāmenus, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC. Atbilstoši skolēna vajadzībām VISC izstrādā valsts pārbaudes darbu norises darbību laikus un saskaņo nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Vai ir noteikts, kurā no mācību iestādēm skolēnam ar speciālām vajadzībām ir jākārto apvienotais centralizētais eksāmens?
Ja izglītības iestādē tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens, tad izglītības iestāde, kurā mācās skolēns ar speciālām vajadzībām un kuram ir noteikts atšķirīgs centralizētā eksāmena norises darbību laiks un līdz ar to arī cita eksāmena komisija, saskaņojot ar pašvaldības atbildīgo amatpersonu, var piedāvāt iespēju šim skolēnam kārtot eksāmenu gan tajā izglītības iestādē, kurā skolēns mācās, gan tajā, kurā tiek organizēts apvienotais centralizētais eksāmens. Pašvaldības atbildīgā amatpersona līdz attiecīgā mācību gada 10. aprīlim informē VISC par eksāmena materiālu piegādes vietu.
Kā informēt VISC, ja skolēns ar speciālām vajadzībām apgūst vispārējās vidējās izglītības programmu, bet nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām?
Ja skolēns ar speciālām vajadzībām nekārtos kādu no centralizētā eksāmena daļām, tad izglītības iestādes vadītājs raksta iesniegumu VISC, kuram pievieno ģimenes ārsta izsniegtu izraksta kopiju („Izraksts no stacionāra/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes”).
Informāciju par skolēnu, kurš nekārto centralizētā eksāmena kādu daļu, izglītības iestādes vadītājs nosūta VISC līdz eksāmena norises dienai, bet aktu par skolēna nepiedalīšanos centralizētā eksāmena daļā pievieno eksāmena darbiem. Akta paraugs publicēts VISC mājaslapas sadaļas „Vispārējā izglītība. Pārbaudes darbi. Norises darbību laiki” pielikumos.
Iekļaujoša izglītība attiecas uz visiem skolēniem. Visi skolēni mācās atbilstoši savām spējām un attīstības līmenim, saņem atbilstošu palīdzību mācību satura apguvē un skolā jūtas labi. Plašākā nozīmē iekļaujoša izglītība attiecas uz visu sabiedrību.
