Pārlekt uz galveno saturu

Sirdsdarbība

Sirdī atrodas rimta devēja avots – sinusa mezgls, kurš nerimstoši un regulāri ģenerē jeb rada elektriskos impulsus, kas pa īpašiem sirds vadīšanas ceļiem izplatās visā sirdī, kā atbildi nodrošinot secīgu sirds daļu saraušanos un atslābšanu, kas savukārt ir priekšnoteikums asins plūsmas virzībai sirdī un tālāk visā pārējā ķermenī.

Attēls
kardio
Created: 25. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads

Secīgu sirds saraušanos ir iespējams sataustīt kā pulsu un izklausīt kā sirdsdarbību jeb sirdsdarbības frekvenci, ja skaitām sirdsdarbības biežumu minūtē.

Katrā vecuma posmā ir zināmas vidējās sirdsdarbības normas.

Ir vērojama sakarība, ka maziem bērniem sirdsdarbība vienmēr būs salīdzinoši ātrāka nekā pusaudžiem un pieaugušiem cilvēkiem. Jāņem arī vērā, ka sirdsdarbība diennakts laikā ir ļoti mainīga un to ietekmē gan cilvēka aktivitātes līmenis, gan veselības stāvoklis. Piemēram, sirdsdarbības paātrināšanos vērosim slodzē, dažādās emociju izpausmēs, arī slimošanas laikā, kad paaugstinās ķermeņa temperatūra vai tiek zaudēts šķidrums. Lēnāka sirdsdarbība būs atpūtas laikā un miegā. Atsevišķos gadījumos sirdsdarbības ātruma vai regularitātes izmaiņas var liecināt par sirds ritma traucējumiem, piemēram, pilnu atrioventrikulāru blokādi, supraventrikulāru tahikardiju vai ekstrasistoliju jeb pārsitieniem un citiem sirds ritma traucējumiem.

Sirdsdarību un tās izmaiņas ietekmē viss, kas notiek mūsu ķermenī un mums apkārt.

Vidējās sirdsdarbības normas dažādos vecuma posmos

Vecums

Svars

Ķermeņa virsmas laukums

Sirdsdarbības normu vidējā mainība

Laikā dzimis jaundzimušais

3.5 kg

0.23 m2

95-145

3 mēneši

6 kg

0.31 m2

110-175

6 mēneši

7.5 kg

0.38 m2

110-175

1 gads

10 kg

0.47 m2

105-170

3 gadi

14 kg

0.61 m2

80-140

7 gadi

22 kg

0.86 m2

70-120

10 gadi

30 kg

1.10 m2

60-110

12 gadi

38 kg

1.30 m2

60-100

14 gadi

50 kg

1.50 m2

60-100

21 gads

60-70 kg

1.65 – 1.80 m2

65-115

Tēma

Kardioloģija

Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.

Atsauces

Shann F., Professorial Fellow Department of Paediatrics University of Melbourne Parkville, Victoria 3052, Australia, 17 th ed.