Jaundzimušā bērniņa aprūpe

Bērniņam piedzimstot

1.  Pirmo trīs minūšu laikā notiek pirmreizēja bērna stāvokļa novērtēšana – pamatfunkciju nodrošināšana, reanimācijas pasākumi, ja tie ir nepieciešami.
2.  Pirmajās 90 minūtēs, kuras bērniņš pavada kopā ar māti (un tēvu) dzemdību zālē, viņuliek mātei uz vēdera, sāk likt pie krūts, nodrošina ādas–ādas kontaktu kopā ar māti un/vai tēvu, ja mātei nepieciešama medicīniska palīdzība, apstrādā nabas saiti un klemmē to.
3.  Laikā no 90 minūtēm līdz 6 stundām novērtē bērniņa funkcijas, noskaidro, vai nav iedzimtas patoloģijas, vai izdodas zīšanas kustības, vai izdodas uzņemt pirmpienu, pārbauda ķermeņa temperatūru.

Parasti šajā laikā bērnam:

- Ievada K1 vitamīnu, lai pasargātu no asiņošanas, jo jaundzimušajam K1 vitamīns vēl nav pietiekošā daudzumā. To var ievadīt dažādos veidos: iepilināt bērnam mutē vai ievadīt muskulī, retākos gadījumos – ievadīt vēnā. K1 vitamīns nepieciešams katram jaundzimušajam, neatkarīgi no bērna svara, iespējamām diagnozēm, veselības stāvokļa un tā, vai bērns dzimis laikā vai priekšlaikus. K1 vitamīns iedarbojas noteiktos posmos asinsreces ķēdē un novērš asiņošanu. Īpaša nozīme tam ir pirmajos dzīves mēnešos. Svarīgi atcerēties, kāds bija K1 vitamīna ievades veids, jo pilieni mutē jāievada vairākas reizes pirmā dzīves mēneša laikā, bet muskulī veseliem bērniem parasti pietiek ar vienu devu.

- Noteiktos gadījumos veic arī vakcināciju pret B hepatītu.

Pēc fizioloģiskām dzemdībām ārsts bērnu apskata un izvērtē pirmajās 24 dzīves stundās, pēc tam atkārto apskati 48 un 72 stundu vecumā, kā arī pirms izrakstīšanas. Ja bērns aizkavējas dzemdību iestādē ilgāk kāda stāvokļa vai diagnozes dēļ, apskates biežumu nosaka ārstējošais ārsts.

4. Kad jaundzimušais jau ir istabiņā kopā ar māti un tēvu, vecāki ir galvenie aprūpētāji. Šajā laika periodā apgūst zīdīšanas prasmes (noteikti jautājiet padomu, ja ir grūtības), ādas–ādas kontaktu, bērna ādas krociņu, acu un nabas saites atliekas apstrādi, autiņbiksīšu maiņu, atbilstošu drēbīšu lietošanu.

5. Izrakstīšanās posms un aprūpe mājās – no dzemdību iestādes atstāšanas līdz sešu nedēļu vecumam. Katrā valstī ir savas vadlīnijas, cik bieži veselības aprūpes speciālists apskata bērnu. Latvijā parasti izraksta pēc 48-96 stundu vecuma.

Pēc izrakstīšanas ģimenes ārstam vai pediatram mājās jāapskata bērniņš pirmo trīs dienu laikā (tā saucamā pirmā patronāža), trešajā dzīves nedēļā (otrā patronāža), viena mēneša vecumā. Ja rodas jautājumi, neskaidrības vai vecākiem ir bažas par bērna veselību, jāvēršas pēc palīdzības neatkarīgi no iepriekš minētajiem standarta apskates laikiem.

Galvenie aprūpes punkti mājas posmā

• Bērnu var vannot katru dienu vai vidēji 2-3 reizes nedēļā, izmantojot tikai ūdeni (pēc nepieciešamības var likt klāt mīkstinošas vielas, tējas), bet katru dienu vannoties ar ziepēm nerekomendē, jo samazinās ādas dabiskais tauku aizsargslānis, un āda kļūst sausāka. Biežāk vanno vakaros pirms ēdienreizes vai apmēram 15 minūtes pēc ēšanas, ja bērns ir ļoti izsalcis. Vannošanai jābūt patīkamam procesam;
• Pēc katras vēdera izejas dupsis ir jāmazgā ar ūdeni. Mitrās salvetes izmanto tikai retos gadījumos, kad nav pieejams ūdens, piemēram, ārpus mājas. Krēmus, pūderus un ziedes izmanto tikai tad, ja āda ir apsārtusi un kairināta, bet profilaktiskos nolūkos tos nav jālieto;
• Katru dienu ieteicams veikt acu kaktiņu maigu tīrīšanu ar ūdeni vai tēju (kumelīšu, melno tēju). Katrai acij lietojiet citu marlīti. Vates lietošana nav vēlama, jo tā atstāj sīkus vates pavedienus, kas var veicināt iekaisuma veidošanos. Atcerieties, ka acis ir jātīra pareizā virzienā – no iekšējā kaktiņa uz ārējo, lai neienestu infekcijas ierosinātājus asaru kanālā, kas atrodas pie deguna;
• Ausu ejas apstrādā tikai redzamajā daļā un tikai tad, ja tās ir acīmredzami netīras. Neko nedrīkst ievadīt ausu ejās, un jāizmanto tikai bērnu ausīm paredzētie speciālie kociņi;
• Nabas saites atlieku jāapstrādā tikai tad, ja ir redzami izdalījumi.To dara ar novārītu aukstu ūdeni 1-2 reizes dienā. Speciāli apstrādāt ar spirta šķīdumu, spirta salvetēm vai briljantzaļo nevajag. Parūpējieties, lai nabas saites atlieka ātrāk žūtu (mumificētos), nenosedzot nabas brūci ar autiņbiksītēm. Jo vairāk nabas saites atlieka un brūcīte tiek tīrīta, jo grūtāk tai sadzīt. Regulāri pavērojiet tās stāvokli –jāvēršas pie ārsta, ja parādās apsārtums, izdalījumi vai ja tā nesadzīst ilgāk par 2-3 nedēļām;
• Ja bērnam pakāpeniski veidojas “piena krevele” galvas matainajā daļā, uz pierītes vai uzacīm, var izmantot īpašu šampūnu kreveles noņemšanai, bet atcerieties, ka tā nav slimība. Tas ir specifisko tauku dziedzeru sekrēts, tāpēc censties no tā atbrīvoties nevajag, tas pakāpeniski pāries dažu mēnešu laikā;
• Gan puikām, gan meitenēm pirmo divu dzīves nedēļu laikā var būt palielināti krūts dziedzerīši un var izdalīties piens, tā ir reakcija uz mātes hormoniem. Tos nevajag papildu apstrādāt vai ārstēt, tas ir normāls, pārejošs organisma adaptācijas stāvoklis. Tomēr nesajauciet ar krūts dziedzera iekaisumu jeb mastītu, kad vērojams apsārtums, sāpīgums un var būt nepieciešama ārstēšana. Šādos gadījumos vienmēr konsultējieties ar ārstu, lai noskaidrotu, vai uztraukumam ir pamats;
• Nadziņus rekomendē apgriezt 7-10 dienu vecumā vai vēlāk, kad tie izauguši līdz pirksta galam. Izmantojiet bērnu šķēres ar noapaļotiem galiem, grieziet uzmanīgi un ne pārāk īsus, citādi nagu valnīši būs neaizsargāti un var veidoties mikrotraumas;
• Pastaigas ārā ir ļoti svarīgas, parasti sāk ar 30 minūšu ilgām pastaigām, katru dienu pagarinot laiku un izvērtējot laika apstākļus un bērna komfortu. Pastaigas nav ierobežotas laikā, bet parasti sāk ar īsākām pastaigām, un to dara vecāku, nevis bērnu dēļ – lai jaunie vecāki labāk iemācītos saprast, kā bērns jāģērbj un jāsedz atkarībā no laika apstākļiem;
• Rūpējieties par roku higiēnu – pirms pieskārieniem nomazgājiet rokas, īpaši pārnākot mājās;
• Noguldot bērniņu, jāatbalsta galva un kakls, jāievēro pareizas pozicionēšanas principi. Vienmēr guldiet bērnu tikai uz muguras, lai mazinātu pēkšņās nāves risku. Par pareizu guldināšanu vairāk lasiet informatīvajā materiālā;
• Nekad nekratiet bērnu, imitējot spēles vai mēģinot viņu nomierināt. Kratīšana var izraisīt asinsizplūdumu galvā;
• Ievietojot bērnu autokrēsliņā, ratiņos vai pārnēsājamā krēsliņā, pārliecinieties, ka bērns ir droši piestiprināts ar speciālām jostām un kustību laikā nepastāv risks izkrist. Bērnam jābūt ērtā pozā, elpošanai mierīgai, ritmiskai un neapgrūtinātai;
• Jaundzimušais nav gatavs “ātrām” spēlēm, viņu nedrīkst strauji celt uz augšu, laist uz leju, lēkt ar bērnu vai “vizināt, lēkt”, turot viņu uz ceļiem;
• Parasti bērniem patīk balss skaņas (dziedāšana, sarunas, citu bērnu runāšana). Vēlāk iepatiksies arī grabuļu un muzikālas skaņas. Ja bērniņš ir nemierīgs, mēģiniet viņam palasīt vai dziedāt, bērnu viegli šūpojot. Daži bērni var būt ļoti jutīgi pret pieskārieniem, skaņu, gaismu un sākt raudāt, sliktāk gulēt, griezties prom no dziedoša vai runājoša cilvēka.Tādā gadījumā samaziniet gaismas un trokšņu līmeni līdz vidējam vai zemam.

Tālāk minēti daži no simptomiem, kas var liecināt par to, ka jaundzimušais ir saslimis un nekavējoties jāvēršas pie ārsta:

• Mainījies ēšanas režīms: bērns zīž slikti, maz, neproduktīvi un ēdot kļūst nemierīgs;
• Krampji;
• Ātra elpošana (60 un vairāk reižu minūtē);
• Maza aktivitāte vai nav spontānu kustību;
• Neparastas krūškurvja kustības;
• Ķermeņa temperatūra virs 37,5ºC vai zem 36,5ºC.