K vitamīns

Pieaugušie un vecāki bērni K vitamīnu pārsvarā  saņem ar uzturu. Visvairāk tā ir zaļajos augos – spinātos, brokoļos, zaļajos salātos, nelielā daudzumā K vitamīnu izstrādā zarnu trakta baktērijas.

Kāpēc K vitamīns ir nepieciešams jaundzimušajiem

• K vitamīns slikti šķērso placentu;
• K vitamīna koncentrācija asinīs jaundzimušajam ir ļoti zema gan pirms, gan tūlīt pēc piedzimšanas;
• Zarnu trakts ir relatīvi sterils, nav pietiekami daudz baktēriju, kas ātri saražotu K vitamīnu;
• Mātes pienā ir salīdzinoši maz K vitamīna;
• K vitamīna trūkums var izraisīt asiņošanu dažādās ķermeņa vietās.

Kāpēc K vitamīns ir svarīgs

K vitamīns ir atbildīgs par asins recēšanas procesiem, un tā trūkuma dēļ var rasties ar K vitamīna deficītu saistīta asiņošana – tā saucamā jaundzimušo hemorāģiskā slimība. Šai slimībai izšķir trīs formas:

• Agrīnā – simptomi attīstās pirmajās 24 stundās pēc dzimšanas;
• Klasiskā – simptomi attīstās 2–7 dienas pēc dzimšanas;
• Vēlīnā – simptomi attīstās 2–12 nedēļas pēc dzimšanas, bet tie var parādīties līdz pat sešu mēnešu vecumam.

Visbīstamākā ir tieši vēlīnā K vitamīna deficīta izraisītā asiņošana, jo vairāk nekā pusei pacientu ir raksturīgi asinsizplūdumi galvas smadzenēs vai starp smadzenēm un kauliem (intrakraniāli asinsizplūdumi). Šādos gadījumos zīdainim var attīstīties smagi paliekoši neiroloģiski traucējumi. Ja asinsizplūdums skar dzīvībai nozīmīgus smadzeņu centrus, bērniņš var nomirt.

Statistika rāda: ja jaundzimušais ir saņēmis K vitamīnu, iespējamība, ka radīsies asiņošana, ir pavisam neliela – aptuveni 4–7 gadījumi uz 100 000 bērnu.

Taču zīdaiņiem, kuri nav saņēmuši K vitamīnu, asiņošanas risks ir daudzkārt lielāks – 1 no 100 bērniem parādās kaut viens no asiņošanas veidiem, bet 1 no 10000 bērniem novēro asiņošanu galvas smadzenēs.

Kuriem zīdaiņiem ir lielāks risks

Nav iespējams simtprocentīgi pateikt, kuriem zīdaiņiem var attīstīties ar K vitamīna deficītu saistīta asiņošana. Tomēr dažiem zīdaiņiem ir lielāks risks nekā citiem:

• Priekšlaikus dzimušiem bērniem (dzimuši ātrāk par 37. grūtniecības nedēļu);
• Bērniem, kas dzemdībās piedzīvojuši skābekļa trūkumu (dzimuši asfiksijā);
• Ja dzemdības atrisinātas jeb pabeigtas ar stangām vai vakuumekstrakciju, vai ķeizargrieziena operāciju;
• Bērniem, kuri nejūtas labi pēc dzimšanas, piemēram, infekcijas dēļ;
• Bērniem ar barošanas traucējumiem, nepietiekamu barošanu, ar uzsūkšanās traucējumiem;
• Bērniem ar aknu slimībām, kas var sākumā izpausties kā ilgstoša dzelte;
• Ja māte grūtniecības laikā lietojusi pretkrampju līdzekļus (pretepilepsijas medikamenti), antikoagulantus (zāles, kas samazina asins recēšanu), prettuberkulozes medikamentus.

Dažiem zīdaiņiem asiņošana nav paredzama, un nav iespējams pilnīgi droši noteikt, kuriem zīdaiņiem ir lielāks risks. Aptuveni ceturtdaļai zīdaiņu, kuri cieš no asiņošanas, nav acīm redzamu riska faktoru.

Zīdaiņiem, kurus baro ar mākslīgo piena maisījumu, ir lielāka aizsardzība pret K vitamīna deficīta asiņošanu, jo K vitamīns tiek pievienots mākslīgajam maisījumam.

Neapšaubāms ieguvums ir zīdaiņa barošana ar krūti, tāpēc K vitamīns ir ieteicams VISIEM zīdaiņiem.

Kā ievada K vitamīnu

• K vitamīnu ievada muskulī pirmo divu stundu laikā pēc bērniņa piedzimšanas. Tā ir vienreizēja deva, ko jaundzimušais saņem dzemdību iestādē. Ja nav citu riska faktoru, injekcija nav jāatkārto. Injekcija visilgāk aizsargā no asiņošanas;
• K vitamīnu var ievadīt arī iekšķīgi, iepilinot mutē. Ja izvēlēta šāda K vitamīna ievade, tad zīdainim obligāti jāsaņem vēl divas devas – 4–7 dienu vecumā un viena mēneša vecumā. Iekšķīga lietošana nav tik droša kā injekcija, jo bērniņš pirmajās dzīves stundās medikamentu var viegli atgrūst ar augļūdeņiem vai ēdienu;
• Riska grupas jaundzimušie K vitamīnu saņem vēnā (vai arī muskulī, tas atkarīgs no bērna svara un vispārējā veselības stāvokļa).

Kas jāzina, ja bērns nav saņēmis K vitamīnu

Steidzami jāvēršas pie ārsta jebkurā diennakts laikā, ja bērnam ir kāda no šīm brīdinājuma pazīmēm:

• Viegli veidojas zilumi;
• Parādās zilumi uz galvas un sejas;
• Asiņošana no deguna, zarnām vai nabassaites, nabas brūcītes (asiņošana un zilumi nav normāla parādība pirmajos dzīves mēnešos);
• Vemšana ar asinīm, vēdera izeja ar asins piejaukumu;
• Izteikts nemiers, aizkaitināmība, apziņas traucējumi, krampji, atteikšanās no zīšanas, vemšana;
• Āda bālāka nekā parasti un/vai bālas smaganas. Šie simptomi var liecināt par iekšēju asiņošanu;
• Ja bērns ir vecāks par trim nedēļām un viņam ir jebkādas pazīmes, kas liecina par pastiprinātu dzelti.

Vai K vitamīna lietošana ir saistīta ar kādu risku?

• 90. gadu sākumā tika paustas bažas par iespējamu K vitamīna injekcijas saistību un vēzi (onkoloģiskām saslimšanām) bērnībā, tomēr kopš tā laika veikti vairāki lieli pētījumi par šo jautājumu, tajos nav pierādījumu tam, ka K vitamīns palielina leikēmijas vai kāda cita vēža risku;
• Atsevišķās publikācijās aprakstīta zīdaiņu intensīva dzelte. Tā tika novērota bērniem, kas saņēma K₃ vitamīna preparātu vikasolu. Šobrīd nevienā valstī šo preparātu vairs neizmanto;
• Injekcija muskulī mazulim īslaicīgi var būt sāpīga, un tas var izraisīt satraukumu. Bet jūs varat nomierināt savu bērnu, samīļojot ar glāstiem, piedāvājot krūti vai knupīti.