Mātes piena vērtība jaundzimušo un zīdaiņu uzturā

Zīdīšana sniedz neskaitāmus ieguvumus gan mazulim, gan mātei. Krūts piens nodrošina mazuli ar nepieciešamajām uzturvielām, tādejādi veicinot augšanu un attīstību. Tāpat zīdīšana pasargā mazuli un mammu no noteiktām saslimšanām un alerģijām.

Kaut sievietes bērnus ar krūts pienu baro jau kopš cilvēces aizsākumiem, tā unikālais sastāvs aizvien nav pilnībā izpētīts. Attīstoties tehnoloģijām, mātes pienā ik gadu atklāj vairākus desmitus jaunu un vēl nezināmu vielu. Kopumā Latvijā zīdīšanas popularitāte aug, taču aizvien ir daļa jauno māmiņu, kurām nav pietiekama atbalsta no tuviniekiem un pat mediķiem, lai veiksmīgi uzsāktu zīdīšanu. Tāpēc svarīgi ir veicināt zināšanas par zīdīšanas nozīmību un veiksmīgu zīdīšanas procesa uzsākšanu, gan vecākiem, gan arī mediķiem.

Zīdīšanas uzsākšana

Jaunās māmiņas krūtīs piena ražošana uzsākas jau pirms dzemdībām, taču noteikti hormoni bloķē tā izdalīšanos. Kad pēc dzemdībām atdalās placenta, mainās hormonu darbība (netiek bremzēta prolaktīna darbība) un aptuveni 48-96 stundu laikā sākas aktīvs piena sintēzes process. Veiksmīga piena “ražošana” ir atkarīga no diviem hormoniem – prolaktīna, kas stimulē piena ražošanu, un oksitocīna, kas ietekmē muskuļus, ļaujot uzkrātajam pienam izdalīties. Savukārt, pamatnoteikums veiksmīgai zīdīšanas uzsākšanai ir jaundzimušā atrašanās pie mamma.

Piedzimstot bērnam ir jāspēj elpot, ēst, būt siltumā un drošībā. Tā kā tikko pasaulē nākušam mazulim jau darbojas trīs refleksi – meklēšana, zīšana un rīšana, visas pamatvajadzības var nodrošināt tūlīt pēc dzemdībām, nodrošinot agrīnu mammas un mazuļa “āda pret ādu” kontaktu. Šis princips ir jānodrošina neatkarīgi no tā, vai bērns nācis pasaulē dabīgi vai ar ķeizargrieziena palīdzību. Ja otrajā gadījumā tas nav izpildāms uzreiz, tas jādara tiklīdz māte ar bērnu var atrasties kopā, bet tikmēr šādu pašu kontaktu var nodrošināt tēvs vai cits ģimenes loceklis.

Lai veiksmīgi uzsāktu zīdīšanu, svarīgi, lai mazulis pareizi satver mammas krūti un veidojas pareiza zīdīšanas tehnika. Jāatceras, ka iesākot zīdīšanu, bērns jāvirza pie krūts, nevis otrādi. Bērns sajutīs mātes piena smaržu, kas iedarbinās meklēšanas un zīšanas instinktu, un bērns ar muti atradīs krūti. Palīdzību, kā labāk iekārtoties pirmajām zīdīšanas reizēm, mātei sniedz dzemdību nodaļas personāls.

Pirmajās nedēļās zīdīšana patērēs mātei daudz enerģijas, jo būs jāpielāgojas arī  jaunajam režīmam, ko rada nakts barošanas.  Grūtības radīs arī tas, ka mātei krūtis būs ļoti piebriedušas, tās var būt sāpīgas, krūtsgali nebūs pieraduši pie zīdīšanas, taču šīs sajūtas būs ātri pārejošas un ar aptiekā pieejamām ziedēm un kompresēm remdējamas. Šim īslaicīgajam diskomfortam noteikti nebūtu jābūt par iemeslu, lai pārtrauktu mazuļa zīdīšanu. Būtiski, par spīti neērtībai, turpināt zīdīt mazuli, tā izvairoties arī no potenciāliem piena sastrēgumiem

Neraugoties uz diskomfortu un pašpārliecinātības trūkumu, kas var piemeklēt māmiņu, uzsākot zīdīšanu, ļoti svarīgi saprast , ka mātes piens dzīves sākumā ir neaizvietojams. Atceries, ka zīdīšanas laikā bērns ne tikai ēd vislabāko iespējamo ēdienu, bet sajūt emocionālu drošību, kas savukārt palīdz stiprināt piesaisti. Tāpēc, saskaroties ar grūtībām, ir ieteicams meklēt atbalstu, piemēram, no ģimenes ārsta, pediatra vai zīdīšanas konsultantes.

Mātes piena sastāvs

Galvenās sastāvdaļas mātes pienā ir ūdens (aptuveni 87%), ogļhidrāti, tauki, olbaltums un minerālvielas. Atkarībā no piena izstrādes, barošanas ilguma, diennakts laika un citiem faktoriem, sastāva proporcijas mainās.  Neraugoties uz to, ka mātes piena sastāvs aizvien nav līdz galam izzināts, ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka tas sniedz vissabalansētāko un uzturvērtības ziņā visaugstvērtīgāko ēdienu zīdaiņa pirmajos dzīves mēnešos.

Tūlīt pēc dzemdībām veidojas pirmpiens, kuram ir dzeltena nokrāsa. Tajā ir daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, mazāk tauku, augsts imūnglobulīnu, A un K vitamīnu sastāvs. Pirmpienam ir liela loma bērna dabīgajā imunizācijā un tas ir īpaši saudzīgs pret mazuļa gremošanas sistēmu, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem. Paralēli jau sāk veidoties pārejas piens, kura sastāvā pieaug olbaltumvielas, tauki un ogļhidrāti. Aptuveni 10 dienas pēc dzemdībām piens jau ir “nobriedis” un,in atšķirībā no pirmpiena, lielākā apmērā satur taukus un laktozi. Kad zīdainis jau sasniedzis vairāku mēnešu vecumu un zīdīšanas biežums samazinās, piena sastāvs atkal mainās – samazinās, tauki un laktoze, bet ir augsta imūno faktoru koncentrācija. To sauc par involūcijas pienu.

Arī ēšanas laikā piens nav viendabīgs – sākumā bērns saņem vairāk olbaltumvielu un laktozi, bet uz beigām piens kļūst biezāks, jo satur vairāk tauku. Tomēr nav jāuztraucas, ka bērns varētu nesaņemt visas nepieciešamas uzturvielas, ja ēd vien dažas minūtes. Katras bērns ēd atšķirīgi (viens sūc pienu stiprāk, cits vājāk), tāpēc uztraukties tikai par laiku nav nepieciešams.

Sīkāk apskatot mātes piena saturu, izceļami šādi ieguvumi:

• Antivielas – mātes piens nodrošina mazuli ar lielu daudzumu antivielu, kas būtiskas imunitātes stiprināšanai.
• Tiek uzskatīts, ka noteiktas garo ķēžu polinepiesātinātās taukskābes jeb LCP, kas atrodamas mātes pienā, spēlē būtisku lomu bērna smadzeņu, nervu sistēmas un arī redzes orgānu attīstībā. To klātbūtne bērna uzturā pozitīvi ietekmē kognitīvo spēju attīstību, kas saglabājas arī turpmākajā dzīvē. Pārtikā šīs vielas atrodamas olā, gaļā, zivīs, eļļās, riekstos.
• Oligosaharīdi palīdz uzturēt zarnu trakta mikrofloru, regulējot labvēlīgo un kaitīgo baktēriju daudzumu. Tāpat oligosahardīdi veicina gremošanas procesu un stiprina imūnsistēmu.
• Mātes pienā atrodamie nukleotīdi ļoti labvēlīgi ietekmē imūnsistēmas šūnu darbību, kas būtiska aizsargājot organismu pret infekcijām. Zīdīšana mazina tādu akūtu infekciju kā caurejas, pneimonijas, ausu infekcijas, meningīta un urīnceļu infekciju risku.
• Tas arī aizsargā pret hroniskām slimībām nākotnē, piemēram, I tipa diabētu, čūlaino kolītu un Krona slimību.
• Zīdīšanas periods zīdaiņa vecumā ir saistīts ar zemāku vidējo asinsspiedienu un kopējo holesterīna līmeni serumā.
• Gan bērnam, gan mammai šī procesa laikā aktīvi izstrādājas oksitocīns jeb viens no tā dēvētajiem laimes hormoniem, tāpēc zīšanas laikā, kad bērns atrodas tuvu piekļautas mammai, stiprinās emocionālā saikne.
• Zīdīšana uz mazuli iedarbojas ļoti nomierinoši, līdz ar to, īpaši pirmajos dzīves mēnešos, tā palīdz regulēt mazuļa miega ciklu.

Krūts piena sabalansētais sastāvs sniedz ilgtermiņa ieguvumus bērna veselībai, piemēram, samazina liekā svara un aptaukošanās riskus, mazina risku saslimt ar atsevišķām slimībām, kā diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un dažādu onkoloģisko slimību attīstību vēlākā dzīvē. Mātes piens nodrošina visu zīdainim nepieciešamo enerģiju un uzturvielas pirmajos dzīves mēnešos. Tas turpina nodrošināt līdz pusei vai vairāk no bērna uztura vajadzībām pirmā gada otrajā pusē un līdz pat trešdaļai bērna uztura vajadzību arī otrajā dzīves gadā.

Zīdīšana pēc pieprasījuma

Nereti dzemdību nodaļās aizvien māmiņām tiek noteikts stingri pieturēties pie barošanas grafika, pievēršot uzmanību, lai mazulis ēd ik pēc noteikta laika. Šāda kārtība tiek ievērota galvenokārt, lai fiksētu jaundzimušā svara izmaiņas pirmajās dzīves dienās. Tomēr māmiņas nereti turpina šādas “dienasgrāmatas” uzturēt arī mājās, pat modinot mazuļus no miega, lai barotu.

Tomēr šādās galējībās nav jāaiziet. Lai gan ir reizes, kad ir ieteicams pastiprināti pievērst uzmanību, lai mazulis pietiekami paēd (aizdomas par nepietiekamu pieņemšanos svarā vai kādu citu problēmu, kas var ietekmēt zīdīšanas veiksmīgu uzsākšanu), normālā situācijā, ja ārsts nav to īpaši norādījis, mazais nav speciāli jāliek pie krūts, piemēram, ik pēc 2h. Būs dienas, kad bērns gribēs ēst biežāk, bet citas – vēlēsies ilgāk pagulēt. Mazulis pats parādīs, kad vēlēsies ēst un tieši šāda barošana pēc pieprasījuma arī mammai palīdzēs pavairot pienu un noregulēt bērnam vajadzīgo piena daudzumu.  Signāli, kā mazulis parādīs, ka ir izsalcis:

• Virinot muti un grozot galvu (kā meklējot krūti);
• Sūkājot savu roku;
• Meklējot krūti, ja mamma vai cits tuvinieks mazo tur rokās;
• Raudot.

Ekskluzīva zīdīšana ar mātes pienu

Ekskluzīva zīdīšana nozīmē, ka pirmajos 6 mēnešos bērns neuzņem nekāda cita veida ēdienu vai dzērienu, izņemot mātes pienu, zīžot no krūts (izņemot gadījumus, kad mazulim nepieciešama medikamentu lietošana vai tiek lietoti D vitamīna pilieni).  Brīdī, kad pirmo sešu mēnešu laikā bērna ēšanu no krūts papildina atslaukts piens vai citi šķidrumi kā ūdens, tēja vai sula, vairs nevar runāt par ekskluzīvu zīdīšanu. Tomēr arī tad, ja zīdīšana nav ekskluzīva pirmo sešu mēnešu laikā, mazulis saņem neskaitāmi daudz ieguvumu no mammas piena.

Vai zīdainis saņem pietiekami daudz piena?

Pirmajās dienās pēc dzemdībām jaundzimušā kuņģa tilpums ir ļoti niecīgs, tāpēc vienā ēdienreizē nepieciešamas vien dažas tējkarotes jaunpiena. Neraugoties uz to, mazulis var gribēt ēst pat reizi stundā.

Uz to, vai mazulis spēj paēst, norāda tas, kā norit ēšana – bērna mute teju pilnībā aptver  krūts areolu, zods pieskaras krūtij, sasniedzot sāta sajūtu, mazulis atlaiž krūti, barošanas process nav mātei sāpīgs. Barošanas intervāli, mazulim pieaugot mainīsies, taču sākumā, neatkarīgi no diennakts laika, zīdainis var vēlēties ēst vidēji ik pēc 2 stundām.

Par to, ka piens uzņemt pietiekami liecina:

• Mazuļa svars – sākotnēji tas krītas, bet pirmo divu nedēļu laikā, svaram jāpakāpjas līdz dzimšanas svaram vai augstāk.
• Autiņi – ja mazulis nebūs paēdis, arī autiņi būs sausi. Pirmajās dzīves dienās bērnam būtu jāmaina vidēji 6-8 autiņi diennaktī. Vēdera izeja ir vismaz 2 reizes dienā.
• Mazuļa uzvedība.

Barošanas laikā jācenšas mazulis pielikt pie abām krūtīm, ideāli, ja maināt krūti, kad pirmā ir iztukšota. Zīdīšanas laikā mazuli nav iespējams pārbarot. 

Optimālais zīdīšanas ilgums (atsaucoties uz PVO un UNICEF)

Balstoties uz Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām, kuras pamatotas ar pētījumos balstītiem pierādījumiem, optimālam krūts barošanas procesam jāietver šie trīs etapi:

• Jaundzimušajam jānodrošina zīdīšana pirmajā dzīves stundā.
• Lai bērns optimāli attīstītos (fiziski, emocionāli, intelektuāli), pirmajos sešos dzīves mēnešos rekomendējama ekskluzīva zīdīšana.
• Sešu mēnešu vecumā zīdīšanai papildu jāsāk piebarojums, bet zīdīšana jāturpina līdz 2 gadu vecumam, līdz zīdīšanai vairs nav būtiskas nozīmes kā bērna uzturam.

Atslaukts piens

Situācijās, ja māti skar slimība vai ir citi objektīvi apstākļi, kas neļauj pilnvērtīgi aprūpēt mazuli un nodrošināt tiešu zīdīšanu, jācenšas piens atslaukt, lai turpinātu mazuli nodrošināt ar nepieciešamo piena devu. Turklāt jāpatur prātā, ka zīdīšanu iespējams atsākt arī pēc pārtraukuma.

Ja ir iespēja šādām neparedzētām reizēm veidot piena rezerves, tas jādara ļoti atbildīgi, atslaucot pienu ar roku vai sterilizētu pumpīti, un uzglabājot tikai sterilizētos iepakojumus, datējot savākšanas laiku.

Piens saglabās savu vērtību, ja tiks uzglabāts uzglabājot pie noteiktas temperatūras – ledusskapī pie 4°C vai zemākas temperatūras līdz 5 dienām, vai 3-6 mēnešus saldētavā. Pirms lietošanas pienu atsaldē, bet nevāra!