Priekšlaikus dzimis bērns

Bērniņa ienākšana pasaulē vienmēr ir satraucošs notikums, ko visprecīzāk raksturo vārds “brīnums”. Lai gan ģimene jau kādu laiku zina, ka būs mazulis, tas vienmēr ir negaidīti un satraucoši. Un ir arī problemātiskas situācijas.

Mazais cilvēks aug un attīstās lēnām. 260–280 dienas auglītis uzticas mammai, kuras dzemdē jūtas vislabāk. Speciālisti, kas uzrauga grūtnieci, šo laiku sadala nedēļās. 37.–40. grūtniecības nedēļa ir laiks, kad vecāki var vislabāk sajust mazo dzīvību, iztēloties, kāda būs satikšanās, ļauties racionālām nodarbēm – gultiņas, ratiņu, vanniņas sagādāšanai, bērnistabas iekārtošanai un citām ar bērna ienākšanu saistītām lietām. Parasti vecāki, uzzinot par bērniņa ienākšanu viņu dzīvē, cer un sagaida, ka šis diezgan ilgais laiks noritēs mierīgi un bērniņš piedzims laikā un vesels. Taču ne vienmēr tā notiek.

Apmēram 6% grūtniecību Latvijā un pasaulē (dažās valstīs līdz pat 11% grūtniecību) beidzas priekšlaikus. Tas nozīmē, ka bērniņš piedzimst ātrāk par dabas nolikto laiku – pirms 37. grūtniecības nedēļas. No seniem laikiem zināms, ka bērniņi, kas dzimuši agrāk, spējuši izdzīvot un pat atstājuši pēdas pasaules vēsturē – Marks Tvens, Alberts Einšteins, Anna Pavlova, Vinstons Čērčils un citi.

Priekšlaikus dzimušiem bērniņiem raksturīgs mazāks svars, taču tā nav vienīgā problēma. 37.–40. grūtniecības nedēļa ir laiks, kad bērns ne tikai sasniedz optimālu svaru, kas parasti ir lielāks par 2500 gramiem, bet visas bērna orgānu sistēmas ir nobriedušas dzīvei ārpus mātes dzemdes. Jo agrāk bērns piedzimst, jo mazāk nobriedusi ir elpošanas sistēma, sirds asinsvadu sistēma, centrālā nervu sistēma un smadzenes, kuņģa un zarnu trakts, imūnsistēma.

Ar mūsdienu medicīnas tehnoloģijām ir iespējams palīdzēt ļoti priekšlaikus dzimušiem bērniem, kas nākuši pasaulē pat 23. grūtniecības nedēļā. Tāpēc kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem pastāv jaundzimušo patoloģijas nodaļas, kur aprūpi saņem jaundzimušie, kuriem tūlīt pēc dzimšanas ir veselības problēmas, un priekšlaikus dzimušie bērni. Nodaļas uzdevums ir nodrošināt viņu dzīves vajadzības pirmajā dzīves posmā, kad viņi paši ar to netiek galā.

Priekšlaicīgas dzemdības veicinoši faktori

Kad bērniņš piedzimst priekšlaikus, tas vecākiem ir negaidīts pārdzīvojums, un viņu pirmais jautājums ir – kāpēc? Pēc dažādu valstu izpētes datiem apmēram 40% gadījumu iemeslu neizdodas uzzināt. Tomēr ir vairāki faktori, kas varētu veicināt priekšlaicīgas dzemdības.

• Hroniskas saslimšanas topošajai mammai – diabēts, paaugstināts asinsspiediens, nieru saslimšanas, kā arī akūtas infekciju slimības grūtniecības laikā;
• Atšķirīgi noritoša grūtniecība, kur liela loma ir placentas novietojumam un stāvoklim visā grūtniecības laikā;
• Preeklampsija – tas ir stāvoklis, kad sievietei ievērojami paaugstinās asinsspiediens, radot apdraudējumu pašas sievietes veselībai un dzīvībai;
• Dzemdes kakla nepietiekamība, kas progresē pēdējā trimestrī;
• Smēķēšana grūtniecības laikā. Profesijas blaknes – ķīmisko vielu iesaiste, pārlieka fiziskā slodze, piespiedu poza darba laikā un citas nevēlamas aktivitātes;
• Dvīņu grūtniecība arī ir risks priekšlaicīgām dzemdībām.

Mazs svars un nenobrieduši orgāni

Ir nozīme tam, cik agrīni bērniņš piedzimst. Katra nedēļa, ko bērniņš pavada mātes dzemdē, ir ļoti nozīmīga. Vislielākais risks nopietniem veselības traucējumiem ir bērniem, kas dzimuši ļoti agrīni – pirms 28. grūtniecības nedēļas. Šiem bērniem mirstības iespējamība ir lielāka, nekā bērniem, kas dzimuši vēlāk. Tomēr visiem priekšlaikus dzimušiem bērniem ir orgānu sistēmu nenobriedums, kas apgrūtina dzīvi pēc piedzimšanas, tāpēc šiem bērniem nepieciešama mediķu palīdzība. Līdz ar to pirmās dzīves stundas, dienas vai pat mēneši viņiem jāpavada jaundzimušo patoloģijas nodaļā.

Priekšlaikus dzimušie bērni piedzimst mazāki – jo ātrāk bērniņš dzimst, jo mazāks ir tā svars. Šobrīd mediķiem ir iespējas palīdzēt ļoti, ļoti maziem bērniņiem. Pasaules “rekordi” ir pārsteidzoši – mazākie izdzīvojušie bērniņi bijuši nedaudz smagāki par 200 gramiem. Taču visi ārsti, kas strādā jaundzimušo nodaļās, ir vienisprātis, ka labākā vieta, kur auglītim attīstīties, ir mātes dzemde. Ja bērniņš ir mazs, arī viņa orgāni ir mazi, taču lielākā problēma ir nevis svars, bet attīstības pakāpe, jo mazie orgāni nav nobrieduši un nav gatavi patstāvīgai dzīvei. Tas nozīmē, ka bērniņam, kas piedzimis priekšlaikus, dzīvē ir vairāki grūti realizējami uzdevumi – viņam vajag augt kā jebkuram mazulim, bet paralēli panākt, lai nenobriedušo orgānu attīstība norit labvēlīgi, un tie spētu veikt savu funkciju labi. Tas ir grūts uzdevums, un dažkārt bērniņš netiktu ar to galā bez palīdzības no malas. Arī vecāki ar to nevar tikt galā mājas apstākļos, tāpēc nepieciešama mediķu palīdzība. Jaundzimušo nodaļā mediķi cenšas bērnam radīt tādus apstākļus, kas ir maksimāli pietuvināti apstākļiem dzemdē.

Atšķirīga temperatūra

Uzreiz pēc piedzimšanas bērns saskaras ar citu temperatūras režīmu. Jaundzimušais, kas sver tikai vienu kilogramu vai mazāk, nespēj uzturēt sava ķermeņa temperatūru. Māmiņas iekšējā vide ir tik ļoti atšķirīga no tās, kurā bērniņš nonāk pēc piedzimšanas. Temperatūras starpība ir apmēram 12–15℃. Ārpasaulē mazulis ir pakļauts arī samērā sausai gaisa plūsmai, kas ātri atdzesē plāno ādiņu, zem kuras nav taukaudu, kas aizsargātu organisma dziļākos slāņus. Pazeminoties temperatūrai, vājāka kļūst asinsrite, kas organismā pārnes barības vielas un skābekli, bez kura organisma eksistence ir apdraudēta. Cilvēka organisms ir unikāls veselums, kurā saskaņoti darbojas daudzas orgānu sistēmas, tās cita citu papildina un nevar labi funkcionēt bez pārējo atbalsta. Tieši tāpēc nenobriedušam priekšlaikus dzimušam organismam ir tik grūti – viena orgāna darbības vājums var radīt sarežģījumus citiem orgāniem un izraisīt saslimšanas, kas raksturīgas vienīgi priekšlaikus dzimušajiem.

Skābekļa nozīmē mazuļa attīstībā

Skābekli organismam nodrošina plaušas jeb elpošana. Pirmais elpas vilciens un pilnvērtīga elpošana ir pirmais solis, kas pārnes bērniņu patstāvīgā dzīvē. Lai turpmāk elpošana būtu iespējama un plaušu audi viegli uztvertu ieelpojamo skābekli, plaušu sīkākajā vienībā alveolā darbojas virsmas spraigumu uzturoša viela, ko sauc par surfaktantu. To auglīša organisms sāk izstrādāt, sākot no 24. grūtniecības nedēļas, un pilnībā apgūst tās izstrādi ap 32. grūtniecības nedēļu. Bez šīs vielas pilnvērtīga elpošana nav iespējama. Vēl elpošanas procesā iesaistās krūškurvja muskulatūra, kas uztur pietiekošu krūškurvja apjomu, lai plaušas ieelpā varētu izplesties un izelpā samazināties, taču ne pilnībā saplakt. Ja bērniņam šie uzdevumi ir par grūtu, mediķi palīdz ar surfaktanta aizvietošanu un elpošanas funkcijas uzturēšanu ar dažāda veida aparatūru.

Slikta skābekļa piegāde organismam ierosina citu orgānu sliktu darbību. Slikta asinsrite var izraisīt galvas smadzeņu saslimšanas. Skābekļa trūkuma (hipoksijas) izraisītie asinsizplūdumi īpašā asinsvadu pinumā (germinālajā matriksā) raksturīgi tikai priekšlaikus dzimušajiem. Šie asinsizplūdumi var būt dažāda lieluma un tos iedala četrās pakāpēs. Pirmās un otrās pakāpes asinsizplūdumi ir nelieli, ap germinālo matriksu un lielākoties neatstāj sekas. Trešās un ceturtās pakāpes asinsizplūdumi aptver ne tikai jau pieminēto struktūru, bet izlaužas uz blakusesošiem smadzeņu šķidruma dobumiem un skar smadzeņu pusložu balto vielu. Tādā gadījumā var attīstīties galvas smadzeņu funkciju traucējumi. Kā jau minēts, priekšlaikus dzimušo bērnu orgāni turpina attīstīties pēc dzimšanas. Skābekļa trūkums var apgrūtināt smadzeņu pusložu baltās vielas tālāku attīstību, tāpēc smadzenēs var izveidoties dobumi, ko sauc par periventrikulārās leikomalācijas cistām.

Skābekļa trūkums jeb hipoksija var ietekmēt arī kuņģa un zarnu trakta darbību. Arī šī saslimšana raksturīga tikai priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, to sauc par nekrotisko enterokolītu. Ja attīstījusies šāda slimība, ir apgrūtināta barības uzņemšana caur kuņģa un zarnu traktu, līdz ar to bērns nespēj augt un attīstīties. Šādi bērniņi barības vielas ilgstoši saņem caur vēnu.

Tomēr skābeklis nav universāls palīgs priekšlaikus dzimušajiem. Uz paaugstinātu skābekļa koncentrāciju asinīs slikti reaģē redze. Arī tīklene nobriest pakāpeniski, un svarīgā beigu fāze norit grūtniecības pēdējā trimestrī. Skābekļa koncentrācija, ko auglītim piegādā placentārās asinis, nav augsta, grūtniecības laikā mazulim ar to pietiek, bet piedzimstot citi orgāni pieprasa augstāku skābekļa koncentrāciju, un tas apgrūtina tīklenes augšanu un attīstību.

Orgānu darbības traucējumi

Priekšlaikus dzimušiem bērniem nenobriedusi ir arī organisma aizsargsistēma. Tas nozīmē, ka šie bērniņi dažādām infekcijām pakļauti biežāk nekā laikā dzimušie.

Arī asinsrades orgāni nav gatavi darbam agrīni. Jo agrāk piedzimis mazulis, jo lielāks risks, ka auglīša eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši noārdīsies ātrāk, bet to vietā kaulu smadzenes vēl nesintezēs jaunus eritrocītus, tāpēc attīstīsies priekšlaikus dzimušo anēmija.

Auglīša sirds funkcionē atšķirīgi, jo, atrodoties dzemdē, bērnam nav nepieciešams elpot, viņa organismu ar skābekli apgādā placentārā asinsrite. Tāpēc sirds šajā periodā asinis pumpē tikai pa lielo asinsrites loku, un sirdī ir papildu atveres, kas nodrošina tādu plūsmu. Piedzimstot priekšlaicīgi, papildu atveres neaizveras, un asins plūsma sadalās starp lielo un mazo asinsrites loku, tā radot lieku slodzi plaušām, bet nepilnīgi apgādājot ar asinsriti smadzenes, gremošanas sistēmu un nieres.

Lai bērniņš tiktu galā ar visiem grūtajiem dzīves uzdevumiem, jaundzimušo nodaļā sniegs atbalstošu palīdzību.

Kāds izskatās priekšlaikus dzimis bērns

Maziņš, ar atšķirīgām ķermeņa proporcijām nekā pieaugušam cilvēkam – mazulim galva pret pārējo ķermeni izskatās neproporcionāli liela. Galvaskausa kauli nav viens veselums, bet sastāv no vairākiem kauliem, jaundzimušajiem raksturīga plaša galvaskausa atvere – lielais avotiņš, caur kuru viegli var veikt galvas smadzeņu ultraskaņas izmeklēšanu un konstatēt patoloģiju.

Āda ir plāna, ļoti viegli ievainojama, zem tās nav zemādas taukaudu, kas ļoti raksturīgi jaundzimušajam. Taukaudu iztrūkums rada termoregulācijas nestabilitāti, tāpēc tūlīt pēc dzimšanas bērniņu ievieto inkubatorā, kur viņš pavadīs ilgāku laiku, līdz paaugsies un spēs saglabāt ķermeņa temperatūru apkārtējā vidē, kā to dara laikā dzimuši mazuļi. Ļoti maza ir muskuļu masa, to funkcija ir ļoti samazināta, mazulis guļ nekustīgi, un lielu piepūli viņam sagādā vismazākās kustības, tāpēc rociņas un kājiņas ir nevarīgi izstieptas. Mazulītim lielu piepūli rada pirkstiņa iebāšana mutē, taču tas ir pirmais, uz ko viņš tiecas, kad jūtas komfortabli un ir nedaudz paaudzies. Bērni ir klusi, reti raud, jo arī raudāšana ir piepūle, tāpēc nodaļā liels palīgs ir monitori, kuri parāda mazā cilvēka pašsajūtu. Monitors reģistrē sirdsdarbību, elpošanas frekvenci, skābekļa piesātinājumu asinīs. Pēc šiem skaitļiem ārsti spriež par bērna labsajūtu vai ciešanām. Analizējot tos, mediķi secina, vai nav piezagusies infekcija, vai elpošanas atbalsts ir pietiekošs, vai bērniņš jau spēj kaut ko arī pats. Tā kā mazulis ir tik nevarīgs, viņš pats nespēj arī paēst. Kamēr viņš to nevar, barības vielas ievada vēnā ar speciāliem, šādai barošanai paredzētiem šķidrumiem vai caur zondīti kuņģī, ja gremošanas sistēma spēj pārstrādāt mammas pienu vai maisījumu. Mazulim veic analīzes un ultraskaņas izmeklējumus.

Vecāku klātbūtne – izšķiroša

Tomēr, lai cik tehniski labi būtu ekipēta slimnīcas nodaļa, veiksmīgā priekšlaikus dzimuša bērna augšanas un veseļošanās procesā izšķiroša ir vecāku klātbūtne. Lai gan priekšlaicīgas dzemdības ģimenei ir nopietns pārbaudījums, jau no paša sākuma mammai un tētim jābūt kopā ar bērnu. Jaundzimušo nodaļā aprūpe vērsta uz ģimeni, lai vecāki būtu pie bērniņa no paša sākuma. Tas ļoti palīdz mazulim augt un kļūt neatkarīgākam ātrāk, pretoties apkārtējās vides izaicinājumiem labāk. Dalot skarbo ikdienu sākumposmā, vecāki ātrāk sāk izprast priekšlaikus dzimušo bērniņu, labāk saprot viņa vajadzības un palīdz mazulim turpināt attīstīties arī laikā, kad bērniņš ir gatavs atstāt jaundzimušo nodaļu. Bieži, atrodoties nodaļā un piedaloties bērna aprūpē, vecāki daudz laika pavada kopā ar bērniņu, turot viņu “ķengura metodē”.

Ķengura metode ir ievērojama bērna atveseļošanas sastāvdaļa, ko realizē vecāki. Tā ir kontaktmetode, kad vecāki tur savu mazo bērniņu uz krūtīm un viņu āda saskaras. Šajā laikā nav jābaidās par temperatūras nodrošinājumu, jo vecāku temperatūra nodrošina pietiekošu siltumu mazajam. Metodes laikā bērns izjūt mātes vai tēva ādu, siltumu, elpošanas kustības, attālināti dzird sirdsdarbību un jūtas tā, it kā būtu atgriezies mātes dzemdē. Patīkamo emociju ietekmē bērnam uzlabojas asinsrite, elpošana, gremošanas sistēmas darbība, un mazulis labāk aug. Metode ir grūts pārbaudījums vecākiem, jo ar bērniņu uz krūtīm jāsēž apmēram divas stundas, taču ieguvums abām pusēm ir milzīgs.

Divi vecumi – kalendārais un koriģētais

Pieaugšana un nobriešana jaundzimušo nodaļā ir tikai pirmais posms bērna patstāvīgajā dzīvē. Nereti ļoti priekšlaikus dzimušie nodaļā pavada savas dzīves pirmos trīs mēnešus. Lai gan bērniņš ir attīstījies un nemaz vairs nelīdzinās sīkajai radībiņai tūlīt pēc dzimšanas, tomēr viņš ievērojami atšķiras no trīs mēnešus veca zīdaiņa, kas dzimis laikā. Tāpēc priekšlaikus dzimušajiem pirmajā dzīves gadā reģistrē divus vecumus – hronoloģisko jeb kalendāro un postkonceptuālo jeb koriģēto. Sasniedzot trīs mēnešus, 28. grūtniecības nedēļā piedzimis bērniņš pēc grūtniecības hronoloģijas būs sasniedzis laiku, kas atbilst 40. grūtniecības nedēļai. Priekšlaikus dzimušie pacienti paliek nodaļas redzeslokā pirmos dzīves gadus, un ārsti seko viņu attīstībai, priecādamies par to un palīdzēdami iespēju robežās.

Prognozes

Visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem ir iespēja un vēlēšanās dzīvot. Tāpēc prognozes ir neskaidras. Pati dzīve parāda, ka neviens nav pārāk mazs dzīvei, un visiem lielajiem – mediķiem, vecākiem, sabiedrībai – jāpalīdz šo iespēju realizēt, pārvēršot lielā, pilnvērtīgā dzīvē.

Pieredzes stāsts

Aivas Aumales un Jāņa Belinska ģimenē dēliņa Jēkaba nākšana pasaulē 25. grūtniecības nedēļā bija liels pārsteigums un arī milzu pārbaudījums. Taču kurš gan varēja iedomāties, ka pēc pāris gadiem sagaidāms vēl viens šāds pārdzīvojums? Patiesi, Gustavs piedzima vēl agrāk, jau 24. grūtniecības nedēļā. Ģimenes stāstu klausies Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija".