Pubertāte ir vairāku savstarpēji saistītu procesu norise organismā, kas ietekmē sievišķo un vīrišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstību un raksturīgo uzvedību. Zēni pubertātes laikā nobriest par vīriešiem.
Zēni nobriest nedaudz vēlāk par meitenēm – tas ir pilnīgi normāli.
Novērojot un salīdzinot bērnu nobriešanas procesu, var secināt, ka tas notiek ļoti atšķirīgi un individuāli. Piemēram, daži zēni 14-15 gadu vecumā izskatās ļoti nobrieduši, bet citiem dzimumnobriešana ir tikko sākusies. Nobriešanu ietekmē daudzi faktori: pubertātes laiks vecākiem, uzturs, fiziskā slodze, stress, kaitīgi ieradumi, hroniskās slimības. Atšķirības dzimumnobriešanas laikā ir pilnīgi normālas, par to satraukties nevajadzētu. Tad, kad noslēdzas nobriešanas process, noslēdzas arī pusaudža periods. Sākas pieauguša cilvēka periods.
Zēniem pubertāti nosaka pilnvērtīga endokrīnu orgānu darbība: hipotalāma, hipofīzes un sēklinieku. Organismā norisinās sarežģīti hormonāli procesi, kas veicina sēklinieku aktivizēšanos un dzimumhormonu izdali.
Fizioloģiskā dzimumnobriešana zēniem norit 9-14 gadu vecumā. Tā sākas ar sēklinieku tilpuma palielināšanos līdz 4 mililitriem. To izvērtē, lietojot Prādera orhidometru. Vēlāk sāk attīstīties apmatojums dzimumorgānu un kaunuma rajonā. Dažreiz tomēr dzimumnobriešana sākas ar apmatojumu kaunumā rajonā, tikai vēlāk palielinoties sēklinieku tilpumam. Tam notiekot, arvien vairāk sāk izdalīties testosterons. Šis hormons veicina sekundāro dzimumpazīmju attīstību zēniem – palielinās dzimumloceklis un sēklinieku maisiņš, paradās padušu un sejas apmatojums, veidojas balss lūzums. Parādās vīrišķa tipa ķermeņa uzbūve. Dzimumnobriešanas vidū, kad sēklinieku tilpums sasniedz 10 mililitrus, zēniem sākās strauja augšana (10-12 centimetri gadā). Šajā periodā veidojas sperma un sākas pollūcijas jeb patvaļīgas sēklas noplūdes miegā (tautā saukti par “slapjajiem sapņiem”). Tā ir dabiska parādība, ko piedzīvo jebkurš zēns.
Galvenie dzimumnobriešanas traucējumi ir priekšlaicīga pubertāte un aizkavēta pubertāte. Jebkura dziedzera, kas piedalās pubertātes procesa regulācijā, traucējumi var radīt dzimumnobriešanas procesa patoloģiju. Ja ir aizdomas par dzimumnobriešanas traucējumiem, nepieciešams vērties pie ģimenes ārsta, lai izvērtētu sūdzības, veiktu apskati un uzsāktu izmeklēšanu traucējumu gadījumā. Ja nepieciešams, ģimenes ārsts izsniegs nosūtījumu pie speciālista turpmākai diagnozes precizēšanai, izmeklēšanai un ārstēšanai.
Pubertāte ir vairāku savstarpēji saistītu procesu norise bērna organismā. Tā ietver hormonu aktivācijas izmaiņas, fiziskās un psiholoģiskās attīstības aspektus, kas savukārt ietekmē sievišķo un vīrišķo sekundāro dzimumpazīmju attīstību un raksturīgo uzvedību.
Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.
