Miega traucējumi - kā atpazīt un palīdzēt? Semināra ieraksts

16.12.2025. norisinājās Atbalsta projekta rīkotais izglītojošais seminārs “Miega traucējumi – kā atpazīt un palīdzēt?”, kas pulcēja pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm. Semināru vadīja Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste - pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa.

Galvenās atziņas no semināra

Miega traucējumu izplatība

Dr. Celmiņa skaidro, ka miega problēmas ir ļoti bieži sastopamas parastajā populācijā, taču bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem ar attīstības traucējumiem miega traucējumi sastopami daudz biežāk kā vidējai populācijai. Piemēram, bērniem ar autiskā spektra traucējumiem bezmiegs novērojams 56 % gadījumu, kamēr vidēji populācijā tie būs 20 – 30 % bērnu.

Iemesli un riska faktori

Slikta miega iemesli bieži vien ir kombinēti. Līdz 80% gadījumu tas var būt pavadošo slimību dēļ, starp tām:

• Neiroloģiskas slimības - epilepsija, intelektuālās attīstības traucējumi, psihiskās veselības traucējumi uc.);
• Mentālās veselības traucējumi (psihiskās problēmas, uzvedības problēmas);
• Redzes traucējumi;
• Dzirdes traucējumi;
• Elpceļu problēmas – piemēram, obstruktīva miega apnoja;
• Kuņģa – zarnu trakta problēmas;
• Muskuloskeletālās problēmas (spasticitāte, ierobežotas kustības, diskomforts, sāpes).

Ja bērnam ir smagas slimības, tad iemesli sliktam miegam var būt:

• Emocionālas vai komunikācijas grūtības, kas apgrūtina saziņu ar vecākiem un rada citādāku izpratni par miegu (piemēram, dažreiz bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var likties, ka miegs ir kā nāve – viņi nezina, ka viņi pamodīsies);
• Nespēja nolasīt sociālās norādes, ka jāiet gulēt;
• Izmainīta uztvere – spēcīgi traucējoši stimuli dažādu smagu ģenētisku slimību gadījumā (pieskārieni/ gaismas);
• Aizkavēta vai samazināta melatonīna izdale (hormons, kas rūpējas par normālu miega un nomoda ritma regulāciju).

Rodas arī papildus riska faktori: trauksme, somatiskie simptomi, nemierīgo kāju sindroms u.c.

Citi iemesli miega problēmām:

• Sociālie un ģimenes iemesli (gulēšana vienā gultā, vientuļie vecāki, kopējs, kopēja miega problēmas);
• Medicīniskas problēmas (medikamentu blaknes, jāizmanto dažādas medicīniskas ierīces).

Miega traucējumu sekas

Nerisinātas miega problēmas negatīvi ietekmē veselību, pasliktina uzvedību, sociālās un kognitīvās spējas, samazina neatkarības iespējas, palielina dažādu slimības risku.

Miega traucējumi var izpausties kā nevēlama uzvedība: nosliece uz riska uzvedību, slikts garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, nogurums, nervozitāte, īslaicīga aizmigšana nepiemērotās situācijās, biežāki konflikti ar vecākiem un ģimeni.

Attiecībā uz kognitīvajām jeb intelekta spējām miega traucējumi rada grūtības racionāli domāt, pasliktina reakcijas spēju, plānošanu, problēmu šķetināšanu, risinājumu meklēšanu, rada grūtības pieņemt lēmumus.

Miega traucējumi paaugstina depresijas un trauksmes risku. Rodas apburtais loks - jo lielāka depresija un trauksme, jo sliktāks miegs, savukārt, jo sliktāks miegs, jo lielāka depresija un trauksme.

Pasliktinās arī fiziskā veselība – paaugstinās iekaisuma procesi organismā, pieaug liekā svara risks, ilgtermiņā palielinās vēža attīstības un cukura diabēta risks, ir biežākas migrēnas, galvassāpes, tiek nelabvēlīgi ietekmēta imūnā sistēma, samazinot spēju pretoties infekciju slimībām.

Raksturīgākās miega problēmas dažādās vecuma grupās

Attēls

Vecāku uztveres loma bērnu miega traucējumos

Epilepsijas un miega centra rīkotajā aptaujā atklājās, ka 64 % aptaujāto vecāku uzskata, ka viņu 1-36 mēnešus veciem bērniem ir nopietnas miega problēmas.

Lielākā daļa no vecāku nosauktajām miega problēmām ir fizioloģiski miega notikumi, par kuriem nebūtu jāuztraucas un kurus vecāki neatpazīst. Piemēram:

• Bērns naktī bieži mostas, bet vecāks viņu var aizmidzināt;
• Grūti aizmidzināt bērnu;
• Bērns neguļ savā gultiņā;
• Naktī mostas un dodas uz vecāku gultu;
• Mostas pārāk agri;
• Neguļ diendusu.

Apmēram 60% vecāku ir depresijas simptomi, kas ir tieša korelācija ar bērna miega uzvedībām. Ļoti būtiska ir pašu vecāku uztvere, vai tā ir vai nav miega problēma.

Galvenie miega traucējumi un ieteikumi to risināšanai

Miega traucējumus iedala 6 galvenajās grupās:

1. Bezmiega slimības - grūtības iemigt, pamošanās naktī.

• RĪCĪBA: ievērot miega higiēnu, vērsties pie kognitīvi biheiviorālā speciālista.

2. Elpošanas traucējumi miegā - krākšana, obstruktīvā miega apnoja.

• RĪCĪBA: doties pie otolaringaloga (LOR), kurš var ieteikt arī tālākus izmeklējumus.

3. Centrālas hipersomnijas jeb hroniskas neiroloģiskas slimības, kuru rezultātā cilvēks jūtas ļoti, ļoti miegains un var aizmigt teju jebkurā vietā.

• RĪCĪBA: vērsties pie miega speciālista BKUS vai pieaugušajiem RAKUS “Gaiļezers” pie neirologa-miega speciālista.

4. Diennakts ritma traucējumi jeb iekšējais pulkstenis nav sinhronizēts ar sabiedrībā pieņemto. Piemēram, neredzīgiem cilvēkiem var būt sajūta, ka diennaksts ir ilgāka – 26 stundas 25 stundu vietā.

• RĪCĪBA: vērsties pie miega speciālista.

5. Parasomnijas jeb neparasti notikumi miegā (runāšana, staigāšana). RĪCĪBA:

• Radīt drošu vidi. Ja bērns naktī staigā, jāpārliecinās, ka durvis ir aizvērtas.
• Pārliecināties, ka nav pastiprinošo faktoru – par maz miega, obstruktīva miega apnoja, nemierīgo kāju sindroms.
• Ja miega notikumi atkārtojas, 15-20 minūtes pirms tiem modināt bērnu.
• Konsultēties ar miega speciālistu , ja epizodes ir biežas un/vai apdraudošas.  

6. Kustību traucējumi miegā – visbiežāk sastopams nemierīgo kāju sindroms.

• RĪCĪBA: noteikt feritīna līmeni asinīs (tad, kad bērnam nav akūtu slimību). Feritīna līmenim asinīs jābūt vismaz 50 ng / ml. Ja tas ir zemāks, nozīmējama dzelzs aizstājējterapija.

Profilakse miega problēmām

Miega higiēna

Gluži tāpat kā pazīstam personīgo higiēnu, ir arī miega higiēna. Tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā.

• Vairāk par miega higiēnu maziem bērniem: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-maziem-berniem
• Vairāk par miega higiēnu bērniem un pusaudžiem: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/miega-higiena-berniem-un-pusaudziem#saistitas-diagnozes

Miega rutīna

Miega rutīna ir patīkamas, nomierinošanas nodarbes pirms gulētiešanas, kas katru dienu notiek vienā un tajā pašā secībā. Jo ātrāk tiek izveidots stabils gulētiešanas režīms, jo mazāk problēmu ar miegu lielākā vecumā, tajā skaitā pusaudžu gados. Rutīna palīdz ne tikai sagatavoties miegam, bet arī nomierina bērnu un veicina labas bērna un vecāku vai aprūpētāju attiecības.

Vairāk informācijas: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/normals-miegs-un-miega-paradumi/guletiesanas-rutina

Kā rīkoties dažādu miega traucējumu gadījumā?

Ieteikumi sociālajiem darbiniekiem un citiem speciālistiem, kuru uzraudzībā ir klienti ar miega traucējumiem

• Novērot, vai bez miega problēmām nav citas problēmu, piemēram, bērns nav nomierināms, aizkavēta augšana un attīstība, izskatās, ka kaut kas sāp, krākšana, elpas aizture, nemierīgums (nemierīgo kāju sindroms), alerģijas, atopioskais dermatīts, kolikas, akūtas vai hroniskas slimības, zobu šķilšanās, sāpes. Jārosina vērsties pie ģimenes ārsta vai pediatra.
• Atpazīt miega traucējumu veicinošos faktorus – sāpes, slimības, depresiju, trauksmi – un aicināt tos ārstēt.
• Pārrunāt miega režīmu – bez tā nebūs iespējams atrisināt miega problēmas.
•  Atbalstīt vecākus un pacientu, nenosodīt viņus.
• Aicināt aizpildīt miega dienasgrāmatu.
• Aicināt apmeklēt kognitīvi biheiviorālo terapiju, kā arī psihoterapiju – tā būs piemērota motivētiem pusaudžiem.
• Medikamentozā terapija – pieļaujama ļoti retos gadījumos (nemierīgo kāju sindroms, narkolepsija, iemigšanas grūtības tikai tad, ja ir blakusslimības).

Ieteikumi vecākiem un sagatavošanās miega vizītei

• Aizpildīt miega traucējumu dienasgrāmatu: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/miegs/miega-izmeklejumi-ka-sagatavoties-vizitei/miega-dienasgramatas

Kur vērsties pēc palīdzības?

• Izmantot www.veselapasaule.lv kā informatīvu resursu.
• Bērnus pieteikt vīzītē pie BKUS miega speciālistēm Dr. Martas Celmiņas un Dr. Unas Purviņas. Informācija: https://www.bkus.lv/epilepsijas-un-miega-medicinas-centrs Nav nepieciešams ārsta nosūtījums, vizītes ir apmaksātas.
• Pieaugušie ar sūdzībām aicināti pieteikt vizīti pie neirologa RAKUS “Gaiļezers”. Dr. Celmiņa iesaka Dr. Madaru Mičuli, Dr. Sandu Puduli, Dr. Sintiju Strautmani. Nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums pie neirologa. Pieejamas arī valsts apmaksātas vizītes.
• Pieaugušajiem ar obstruktīvu miega apnoju iesaka vērsties pie ārsta-pneimonologa, Dr. Celmiņa iesaka Dr. Paulu Dzelvi un Dr. Baibu Laiko-Tīfenbergu.