Anestēzija
Anestēzija ir plaši pētīta un attīstīta joma ar mērķi precīzi pielāgot atsāpināšanu konkrētam pacientam.
Atjaunots: 10. oktobris, 2024. gads
Jāuzsver, ka ļoti liela nozīme ir vecāku sadarbībai ar anesteziologu, jo tieši vecāki ir tie, kuri nodrošina un izpilda pirms un pēc anestēzijas noteikumus, kas jāievēro bērnam. Anesteziologa teiktie noteikumi ir jāievēro obligāti, jo to neievērošana var būt bīstama bērna dzīvībai. Tādēļ Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā pirms narkozes vecākiem rakstveidā jāatbild uz vairākiem desmitiem jautājumu, kurus anesteziologs vienmēr pirms operācijas vai manipulācijas ar vecākiem pārrunā.
Anestēzijas veidi
Vispārējā anestēzija
Pacientam tiek radīts bezsamaņas stāvoklis, jebkuru sāpju izslēgšana un tiek izdzēstas atmiņas par operācijas epizodi, īsu laiku pirms un pēc tās. Pacients saņem arī pretsāpju medikamentus pēcoperācijas posmam. Ja operācijas smagums vai operējamās vietas lokalizācija to nosaka, pacientam elpceļos tiek ievietota caurulīte, pa kuru operācijas laikā tiek veikta mākslīgā plaušu elpināšana.
Reģionālā anestēzija
Ja operācija tiek veikta ķermeņa apakšējā daļā, tad tiek piedāvāta spinālā anestēzija, kas raksturojas ar medikamentu ievadi mugurkaulā (līdzīgi kā zobārsts medikamentus ievada žoklī) un tiek nodrošināts ķermeņa lejasdaļas nejūtīgums uz 3 – 4 stundām. Ja anestēzija nepieciešama konkrētai ekstremitātei, medikamentus var ievadīt tieši ap nerviem, kas atrodas šajā ekstremitātē, izraisot rokas vai kājas nejūtīgumu un nekustīgumu uz 4 – 6 stundām.
Kombinētā anestēzija
Anestēzija tiek uzsākta ar vispārējo anestēziju un, bērnam atrodoties miegā, tiek ievadīti atsāpinoši medikamenti tieši ap attiecīgās ekstremitātes nerviem vai arī astes kaula rajonā (iegurņa, vēdera lejas daļas un kāju operācijām), lai bērnam pēc operācijas būtu nepieciešamas mazākas pretsāpju medikamentu devas. Bieži tiek lietota arī ilgstoša epidurālā anestēzija – bērnam atrodoties vispārējās anestēzijas stāvoklī, mugurkaulā tiek ievadīts ļoti smalks vadiņš (kateters), lai bērns pa to vairākas dienas varētu saņemt medikamentus, kas atsāpina, veicina labāku asinsriti un mazina risku iekaisuma attīstībai operētajā reģionā.
Sedācija
Miegam līdzīgs stāvoklis, kuru papildina arī aizmiršanas efekts par veicamo procedūru, taču nemainās pacienta elpošana. No sedācijas pacienti mostas daudz ātrāk kā no vispārējās anestēzijas.
Uzsākt anestēziju var 2 veidos:
- caur masku ieelpojot gāzu maisījumu, kas rada miegu;
- ievietojot vēnā kateteru un pa to ievadot medikamentus.
Mazākiem bērniem kateteru ievietošana bieži ir biedējoša, tādēļ viņiem izvēlas anestēzijas uzsākšanu ar masku.
Visiem pacientiem VIENMĒR anestēzijas laikā nepārtraukti tiek uzraudzīta elpošana, sirdsdarbība, skābekļa daudzums asinīs un izelpotās ogļskābās gāzes daudzums, ar biežiem intervāliem tiek mērīts asinsspiediens un temperatūra. Pacienti anestēzijas laikā tiek sildīti. Lai pacients neatūdeņotos un nebūtu zems cukura līmenis asinīs, katram pacientam individuāli tiek sastādīta vēnā ievadāmā šķidruma recepte – sastāvu un tilpumu rēķina vadoties pēc pacienta svara, saslimšanas un operācijas veida.
Lai anestēzija būtu droša
Visiem pacientiem, lai nodrošinātu maksimāli kvalitatīvu un drošu anestēziju, pirms operācijas ir jāapmeklē anesteziologs ambulatori. Ambulatorās konsultācijas laikā anesteziologs ne tikai novērtē pacienta veselības stāvoklī, izstrādā izmeklējumu un sagatavošanas plānu, bet arī iespēju robežās atbilstoši pacienta vecumam sniedz informāciju par to, kāda būs tikšanās operāciju zālē, lai pēc iespējas iedrošinātu pacientu un iegūtu viņa uzticēšanos.
Konsultācijas laikā anesteziologs lūgs sniegt atbildes uz tālāk esošajiem jautājumiem, jo apzināmies, ka tieši Jūs vislabāk pārzināt sava bērna (savu) veselības stāvokli. Anestēzijas veids Jūsu bērnam (Jums) tiks izvēlēts individuāli, balstoties uz Jūsu sniegtajām ziņām par veselības stāvokli, speciālista norādītās operācijas vai izmeklējuma raksturu, kā arī respektējot pacienta un viņa vecāku vēlmes.
Jautājums | Jā | Nē | Komentāri |
---|---|---|---|
Vai Jūsu bērns (Jūs) ir ārstējies slimnīcā? | Kāpēc? Kad? | ||
Vai Jūsu bērns (Jūs) piedzima vairākas nedēļas pirms ārsta noteiktā datuma? | Kurā grūtniecības nedēļā? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kāda ģenētiska saslimšana vai sindroms? | Kāda/ kāds? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) jebkad ir bijusi jebkāda veida anestēzija (narkoze)? | Kad? Kādēļ? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijuši sarežģījumi anestēzijas (narkozes) laikā vai pēc tās? | Kādi? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir alerģijas pret medikamentiem, pārtikas produktiem, citām vielām? | Kādiem? Kā alerģija izpaužas? | ||
Vai Jūsu bērns (Jūs) regulāri lieto medikamentus, pārtikas piedevas? | Kādus? Kādā devā? Cik reizes dienā? | ||
Kāds ir Jūsu bērna (Jūsu) svars un augums? | |||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kustīgi zobi/ zobu plate/ breketes/ pīrsings sejas rajonā? | Kas? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir nopietnas ādas slimības, alerģiskas ādas reakcijas? | Kādas? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir biežas vai hroniskas elpceļu saslimšanas, apgrūtināta elpošana caur degunu? | Kādas? | ||
Vai Jūsu bērns (Jūs) miegā krāc/ ir elpošanas apstāšanās epizodes? | |||
Vai Jūsu bērnam(Jums) ir bijis izteikts elpas trūkums vai zilgana ādas krāsa? | Kad? Kādēļ? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas smagas galvas vai mugurkaula traumas, nervu sistēmas saslimšanas? | Kad? Kādas? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas krampju lēkmes vai epilepsija? | |||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir jūras slimība/ slikta dūša pārvietojoties ar auto, griežoties karuselī? | |||
Vai Jūsu bērnam ir bijušas sirds - asinsvadu saslimšanas, paaugstināts asinsspiediens? | Kādas? Cik augsts? | ||
Vai Jūsu bērns (Jūs) spēj būt fiziski aktīvs, piedalīties sporta nodarbībās (zīdaiņa vecumā – aktīvi zīst un neaizmigt)? | |||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijuši ģīboņi neskaidru iemeslu dēļ? | Kad? Kādos apstākļos? |
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir regulāri kuņģa un zarnu darbības traucējumi (piena atgrūšana zīdaiņu vecumā)? | Kādi? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas aknu saslimšanas, dzeltena ādas krāsa neskaidru iemeslu dēļ? | Kādas? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts vai citas endokrinoloģiskas saslimšanas? | Kādas? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir nieru vai urīnceļu saslimšanas? | Kādas? | ||
Vai Jūsu meitai (Jums) ir sākušās menstruācijas, vai pašreiz ir grūtniecība? | Kurā grūtniecības nedēļā? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) parādās zilumi pie niecīgiem sasitumiem, bieži asiņo deguns, ilgstoši asiņo sīkas brūces? | |||
Vai kādam no ģimenes locekļiem ir asinsreces traucējumi? | Kādi? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir bijušas asiņu preparātu pārliešanas? | Kad? Kādēļ? | ||
Vai Jūsu bērnam (Jums) ir kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohola vai narkotisko vielu lietošana? | Kādi? | ||
Vai ir kāda būtiska informācija, kas vēl mums būtu jāzina par Jūsu bērnu (Jums)? | Kāda? |
Anesteziologam ir svarīgi iegūt pēc iespējams precīzāku informāciju par pacientu, esošajām saslimšanām, it īpaši akūtiem elpceļu vīrusiem, kas var ietekmēt pacienta elpošanu, lietotajiem medikamentiem un alerģiskām reakcijām.
Pirms maza apjoma operācijām veseliem bērniem pēc 1 gada vecuma nekādi izmeklējumi nav nepieciešami. Ja operācijas apjoms ir lielāks kā parasti, vai pacientam ir kādas hroniskas saslimšanas, kā arī zīdaiņiem līdz gada vecumam anesteziologs izmeklējumu un veicamo analīžu plānu sastāda individuāli pirms operācijas ambulatorās apskates laikā.
Pirms plānotām operācijām ļoti svarīgi ir rūpīgi ievērot badošanās režīmu:
- treknu uzturu (gaļu, zivis, olas, maizi) pacients drīkst ēst 8 stundas pirms anestēzijas;
- vieglu uzturu (putras, jogurtus, augļus un dārzeņus) un piena maisījumus pacients drīkst ēst 6 stundas pirms anestēzijas;
- mātes pienu zīdaiņi drīkst uzņemt 4 stundas pirms anestēzijas;
- ūdeni vai saldinātu tēju drīkst dzert līdz 2 stundām pirms anestēzijas.
Šis laika periods ir pietiekošs, lai kuņģis atbrīvotos no uzņemtā ēdiena/dzēriena un tas anestēzijas laikā nenokļūtu elpceļos un tos neaizsprostotu.
Obligāti jāievēro!
- Uzreiz pēc pamošanās ēst un dzert nedrīkst. To anesteziologs atļauj pēc konkrēta laika perioda, atkarībā no veiktās operācijas. Pēc 30 min – 2 stundām drīkst sākt dzert negāzētu ūdeni maziem malkiem un nelielā daudzumā. Pēc padzeršanās pacients ļoti rūpīgi jānovēro, lai pārliecinātos, ka neseko vemšana. Vemšanas gadījumā jāpalīdz pacientam ieņemt tādu ķermeņa pozu, lai būtu iespēja atbrīvoties no atvemtām masām un tās nenosprostotu elpceļus;
- Uztura uzņemšana atļauta 60 minūtes pēc ūdens uzņemšanas, ja tai neseko vemšana. Vemšanas gadījumā pacientam atkārtoti jāuzņem ūdens nelielā daudzumā un tikai tad, ja 30 minūšu laikā neatkārtojas vemšana, drīkst sākt uzņemt uzturu;
- Pirmajam uzturam pēc anestēzijas jābūt viegli sagremojamam, nelielai porcijai (zīdaiņiem – krūts piens vai mākslīgais piena maisījums, pārējiem pacientiem – sāļš cepums vai liess jogurts);
- Ja pacients pēc anestēzijas/ sedācijas iemieg atkārtoti, viņš jāpozicionē uz sāniem, arī pacienta sejai jābūt pagrieztai tajā pašā virzienā (nedrīkst būt seja ne uz augšu, ne arī pavērsta pret guļamo virsmu). Jāpārliecinās, ka gultasveļa, rotaļlietas u.c. netraucē gaisa piekļuvi pacienta elpceļiem;
- Likumiskajiem pārstāvjiem jāatrodast kopā ar pacientu pēc anestēzijas/sedācijas un NEPĀRTRAUKTI jānovēro vismaz 4 stundas, jebkuru sarežģījumu gadījumā par tiem nekavējoties jāinformē medicīnas personāls;
- Ja likumiskajiem pārstāvjiem nav iespējas pacientu pēc anestēzijas/ sedācijas nepārtraukti novērot vai novērošanu nākas pārtraukt ātrāk kā pēc 4 stundām, par to obligāti jāinformē medicīnas personāls;
- Ja pacients pēc anestēzijas/ sedācijas tiek izrakstīts mājās tajā pašā dienā, tad nav vēlams izmantot sabiedrisko transportu. Izmantojot personīgo transportu, pacientu jāpavada 2 pieaugušajiem (transportlīdzekļa vadītājam un personai, kas brauciena laikā nepārtraukti var novērot pacientu);
- Pārvietojoties ar transportlīdzekļiem jārēķinās, ka pat vairākas stundas pēc anestēzijas/ sedācijas veikšanas, pacientam var parādīties jūras slimībai raksturīgas pazīmes (galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana). Tās mēdz parādīties arī tiem pacientiem, kam ikdienā jūras slimība nav raksturīga;
- Pacientu vecākiem jau pirms operācijas vēlams sagatavot mājās pretsāpju medikamentus (Paracetamolu, Ibuprofēnu), ko lietot vakarā pēc atgriešanās mājās. Medikamentu devu pirms tam stacionārā rekomendē ārsts.
Satraukumu un sāpes mazina virtuālā realitāte
Bērnu slimnīcas pacientiem pirms operācijas vai procedūras, ko veic narkozē, piedāvā iespēju arī virtuālās realitātes brillēs piedzīvot anestēzijas gaitu teju kā dzīvē. Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacienti var no slimnīcas vides ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību pārcelties priekpilnā pasaulē, uz laiku aizmirstot par satraukumu un sāpēm. Tas rada pozitīvu pacientu pieredzi – būtisku veiksmīgākas atveseļošanās pamatu.
Virtuālās realitātes (VR) ieviešana Bērnu slimnīcā balstīta zinātniski pierādītos ieguvumos. 2014. gadā Beļģijas un ASV zinātnieku veiktais eksperiments parādīja, ka uzmanības novēršana, izmantojot VR saturu, kavē sāpju stimulu veidošanos. Tas nozīmē, ka sāpīgas procedūras tiek sajustas un novērtētas kā mazāk sāpīgas, salīdzinot ar līdzīgām situācijām, kurās VR brilles netiek izmantotas. Noskaidrots, ka bērniem VR palīdz ar mazāku sāpju sajūtu pārdzīvot gan vakcinācijas procedūras, gan pat apdegumu radītās sāpes. VR tehnoloģijas piedāvātā satura nozīmīgo lomu trauksmes mazināšanā bērniem apstiprina lielākā daļa pētījumu par šo tēmu.
Ņemot vērā zinātnieku atzinumus un pieredzi Sentluisas bērnu slimnīcā (St. Louis Children's Hospital) ASV, anesteziologs Jānis Kolbergs kļuva par iniciatoru VR projekta ieviešanai Bērnu slimnīcā. “Virtuālā realitāte var mazināt nepieciešamību pēc pretsāpju vai nomierinošo līdzekļu lietošanas lielās devās, tādējādi samazinot iespēju, ka bērnam būs jāsaskaras ar medikamentu radītajām blaknēm. Šis tehnoloģiskais risinājums ļauj bērnam vienā mirklī nonākt vidē, kur viņš jūtas droši un komfortabli. Pēc tam bērns jūtas drošāk arī slimnīcas reālajā vidē. VR palīdz bērniem ātrāk atlabt, saīsinot slimnīcā pavadīto laiku,” pozitīvas pacientu pieredzes nozīmi skaidro Jānis Kolbergs.
Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacientiem iegādāto VR briļļu saturs piemērots dažādiem vecumiem un interesēm. Lai aizmirstu par satraukumu un sāpēm, bērns var pārcelties uz džungļiem, okeānu vai spēlēt VR spēles. Plānots, ka ar laiku tiks iegādāts lielāks skaits VR briļļu.Radīts arī jauns VR saturs – dažas minūtes gara filmiņa, kuru vizītes laikā pie Bērnu slimnīcas anesteziologa vai pēc tās bērnam piedāvā noskatīties VR brillēs. “Piedzīvojot sagatavošanās un anestēzijas gaitu virtuālajā realitātē, bērni uz šo procedūru dodas bez satraukuma un pat atceras kā patīkamu pieredzi,” atzīst Jānis Kolbergs.
“Jo vairāk mēs zinām par to, kas mūs sagaida, jo mazāk mums ir bail. Jo mazāk mums ir bail, jo ātrāks un veiksmīgāks var būt ārstēšanās process. Informācijas pieejamība un uzmanības novēršana ir atslēgas vārdi, domājot par baiļu mazināšanu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas ir būtisks faktors pozitīvas pieredzes radīšanā Bērnu slimnīcas pacientiem," stāsta Austra Straume, Bērnu slimnīcas Pacientu pieredzes projektu vadītāja.
Lai VR piedzīvojums pirms anestēzijas procedūras būtu maksimāli pietuvināts realitātei, 360 grādu video nofilmēts Bērnu slimnīcā. Bērnam ir iespēja uzlikt VR brilles un nonākt situācijā, kur kopā ar atraktīvo aktieri Rihardu Jakovelu un viņa sešgadīgo draugu var izbraukāt slimnīcas gaiteņus līdz operācijas telpai un soli pa solim piedzīvot, kā notiek anestēzija. Šo filmiņu 2D formātā vecāki kopā ar bērnu var noskatīties arī mājās. Tā piemērota bērniem līdz skolas vecumam un sākumskolas pirmo klašu bērniem.