Auglības saglabāšana bērniem un pusaudžiem ar vēzi

Gan ķīmijterapijas medikamenti, gan starojums iedarbojas uz dzimumšūnām (meiteņu olšūnām un zēnu spermatozoīdiem). Tāpēc to nobriešana un pilnvērtīga darbība vēlāk var būt traucēta. Ķīmijterapijas medikamenti un staru terapijā izmantotais starojuma stiprums mūsdienās kļūst arvien saudzīgāks, tādēļ ne visiem pacientiem nākotnē būs problēmas ar auglību.   Visefektīvāk auglības saglabāšanas procedūras veikt pirms ķīmijterapijas vai staru terapijas, jo tad dzimumšūnas vēl nav ietekmētas. Reizēm tas nav iespējams. Gadās, ka mainās ārstēšanas plāns – jāizmanto dzimumšūnām bīstamāki medikamenti vai starojums. Tādā situācijā auglības saglabāšanas procedūras var veikt arī procesa vidū. Tomēr jārēķinās, ka saglabāto dzimumšūnu kvalitāte var būt sliktāka. Latvijā auglības saglabāšanai netiek piešķirts valsts finansējums, tomēr ir iespējams vienoties ar Bērnu slimnīcas fondu, kas daļēji segs izmaksas.

Vēzis nav vienīgā diagnoze, kas apdraud auglību. Auglības saglabāšana var būt nepieciešama arī meitenēm ar iedzimtām saslimšanām, piemēram, Tērnera sindromu, trauslās X hromosomas sindroma pacientēm, kā arī citu saslimšanu gadījumā.

Auglības saglabāšanas iespējas MEITENĒM

Meitenēm ir iespējami divi auglības saglabāšanas varianti.

1. Olšūnu stimulācija un sasaldēšana. Vispirms jālieto zāles, kas veicina olšūnu augšanu un dalīšanos. Pēc tam olšūnas caur maksti atsūc ar speciālu adatu un sasaldē. Procedūru veic vispārējā anestēzijā. Process aizņem 2-6 nedēļas, atkarībā no tā, kādus medikamentus izmanto. Olšūnas var glabāt neierobežoti ilgu laiku. Šī metode ir labi pārbaudīta, to plaši izmanto pieaugušu sieviešu neauglības ārstēšanā. Jāņem vērā, ka process nav patīkams, jo ietver vairāku medikamentu lietošanu gan injekciju, gan tablešu veidā.

Metodes ieguvumi – tā ir gadu desmitos pārbaudīta. Salīdzinoši augsta veiksmīgas grūtniecības iestāšanās iespēja.

Metodes trūkumi – tā prasa laiku. Šāds laiks ne vienmēr ir pieejams, jo steidzami jāsāk ķīmijterapija vai staru terapija. Metodi nevar izmantot meitenēm pirms pubertātes. Tā prasa lielu atbildību no pacienta puses – precīzi jālieto nozīmētie medikamenti. Metode var būt nepatīkama (sāpīgas injekcijas, blakusparādības).

  2. Olnīcas audu saglabāšana. Laparoskopiskas operācijas laikā paņem vienu olnīcu (mazām meitenēm) vai daļu no olnīcas (pubertātes vecumu sasniegušām meitenēm). Audus sasaldē. Sasaldētus olnīcas audus var glabāt neierobežoti ilgi. Nākotnē, kad plānos grūtniecību, audus ievietos atpakaļ sievietes ķermenī – olnīcā vai speciāli izveidotā audu ,,kabatiņā’’ vēdera dobuma iekšpusē. Pēc tam dabiski sāksies olšūnu nobriešana. Ja tas nenotiek, to stimulē ar medikamentiem. Metodes priekšrocība – tā ir tikai viena procedūra (laparoskopija), kas aizņem aptuveni stundu. Tā norit vispārējā anestēzijā. Laparoskopiju iespējams ieplānot ātri un jau pēc dažām dienām drīkst  saņemt ķīmijterapiju vai staru terapiju.

Metodes trūkumi – tā nav tik labi pārbaudīta kā olšūnu stimulācija un sasaldēšana. Nevar tik droši cerēt uz veiksmīgu grūtniecības iestāšanos. Tā ir vienīgā no auglības saglabāšanas metodēm, ko var izmantot meitenēm, kuras vēl nav sasniegušas pubertātes vecumu.

Auglības saglabāšanas iespējas PUIŠIEM

Puišiem pēc pubertātes vecuma sasniegšanas iespējams sasaldēt spermu. To iegūst neauglības ārstēšanas klīnikās – pašapmierināšanās ceļā. Sasaldētu spermu var glabāt neierobežoti ilgi. Šī ir labi pārbaudīta metode. Tā aizņem īsu laiku, tai nav blakusparādību. Metodes ierobežojums: lai varētu iegūt spermu, puisim jāspēj panākt erekcija un ejakulācija. Stresa apstākļos tas var būt sarežģīti. Ja ar augstāk aprakstīto metodi nevar iegūt spermu, palīgā nāk citas metodes. Viena no tām ir PESA – perkutāna epididimāla spermas aspirācija. Cita metode ir TESA – testikulārā spermas aspirācija. Procedūra notiek lokālā vai vispārējā anestēzijā. Ar speciālu adatu veic nelielus dūrienus sēkliniekā vai tā piedēklī, atsūcot to saturu. Materiālu pēc tam sasaldē un uzglabā, lai varētu izmantot nākotnē. Puišiem, kuriem nav iestājusies pubertāte, plaši pārbaudītu metožu auglības saglabāšanai nav. Zinātnieki, veicot pētījumus visā pasaulē, vispārējā anestēzijā paņem sēklinieku audus un saglabā tos. Tomēr tā vēl nav klīniskajā praksē apstiprināta metode.